NATO plāno iespējamu Krievijas uzbrukumu apturēt jau pašā sākumā, nepieļaut tā izvēršanos plašākā karā un, ja nepieciešams, dot triecienus spēkiem un resursiem, kas nodrošina pretinieka militāro operāciju – šāda ir alianses jaunās "uzvaras teorijas” būtība. Taču vai šī stratēģija spētu ierobežot konflikta eskalāciju, kāda būtu kodolieroču loma un vai Eiropa var paļauties uz ASV palīdzību? Raksta BBC.
Kļūdas gadās. Tomēr svarīgi ir tās atzīt un parādīt ieskatu. Tas nav tik viegli visiem. Dažiem cilvēkiem ir viegli pateikt: "Piedod, tā bija mana kļūda." Un tad ir tādi, kuriem ir grūti atzīt savas kļūdas.
Valsts aizsardzības mācības (VAM) norisi grūti atšķirt no teātra pulciņa nodarbībām, ja mēģinām iedomāties, kādā veidā "izglītojamie demonstrēs vai vizualizēs: a. Lodes lidojuma trajektoriju. b. Sānvēja iedarbību uz lodes lidojumu. c. Pamatprincipus šaušanai pa kustīgiem mērķiem". Šeit citēts paraugplāns VAM otrā mācību gada 4. nodarbības 7. stundai.
Lai veicinātu jaunu ziedpumpuru veidošanos, nav uzreiz jātērē nauda dārgiem mēslošanas līdzekļiem – palīdzēt var parasts produkts, kas atrodams gandrīz katrā virtuvē.
Karš Tuvajos Austrumos paaugstina naftas cenas un aviokompāniju degvielas izmaksas. “Ryanair” vadītājs Maikls O’Līrijs prognozē, ka nākamo 12 mēnešu laikā Eiropā varētu piedzīvot vēsturē lielāko aviobiļešu cenu kāpumu, ziņo “Bloomberg”.
Lai arī valdība lēma piešķirt dzelzceļa sliežu demontāžai līdzekļus, tie tuvākajā laikā paliks neapgūti – sliedes netiks demontētas. Gluži otrādi – amatpersonas un speciālisti strādā, lai piesaistītu dzelzceļam kravas no Vidusāzijas valstīm – sīkāk par to “nra.lv” saruna ar satiksmes ministru Rihardu Kozlovski (“Jaunā vienotība”).
Pirms vienpadsmit gadiem Latvijas valdībai nācās iejaukties, lai nepieļautu Krievijas “Sukhoi” lidmašīnu nonākšanu “airBaltic” flotē. Tagad šis nosaukums atkal parādījies nacionālās aviokompānijas vēsturē. Šoreiz saistībā ar uzņēmēju, kurš vēlas pārņemt 18 “airBaltic” lidmašīnas un tās līgumus ar “Lufthansa”. Piedāvājums izklausās iespaidīgi, taču pagaidām nav zināms ne tas, kas ir investori, ne tas, cik daudz naudas viņi gatavi ieguldīt.
Andra Kulberga lēmums atlikt tikšanos ar potenciālajām koalīcijas partijām uz vēl vienu nedēļu izraisījis dažādus minējumus. Pats Kulbergs šo vilcināšanos skaidro ar lielo aizņemtību, ko, no vienas puses, var uzskatīt par attaisnojošu iemeslu, bet no otras – vai tad valdības veidošana nav tik nopietns iemesls, ka tā dēļ citas lietas varētu pabīdīt sāņus?
Rudenī guļamistabā biežāk var parādīties mitruma un pelējuma smaka. Kad ārā kļūst vēsāks, telpas tiek vēdinātas retāk, gaisa cirkulācija samazinās, bet gultasveļa un matracis pēc nakts var ilgāk saglabāt mitrumu. Lai mazinātu nepatīkamos aromātus, var izmēģināt vienkāršu paņēmienu — nolikt zem gultas šķīvi ar dzeramo sodu, raksta “Newsweek”.
Lielbritānijas princis Viljams bija pārsteigts, ieraugot Ziemassvētku eglīti jau oktobra sākumā. Kopā ar sievu princesi Ketrīnu apmeklējot IKEA veikalu Belfāstā Ziemeļīrijā, nākamais Lielbritānijas karalis nespēja atturēties no asprātīga komentāra, raksta “tv3.lt”.
To, ka skatītāju mīlētā Dailes teātra aktrise cīnās ar vēzi, tuvākie zināja jau kādu laiku, vēstīts Evijas Kalnbērzas materiālā "Es ļoti cenšos..." izdevumā "Privātā Dzīve".
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis uzsvēris, ka Krievijas uzbrukumos bojāgājušo skaits varētu pieaugt un NATO valstīm jābūt gatavām izlēmīgi reaģēt gadījumā, ja Krievijas īstenotajos hibrīduzbrukumos Eiropā iet bojā cilvēki, tā intervijā laikrakstam "Financial Times" paziņojis Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
Pietiekama ūdens uzņemšana var palīdzēt samazināt svaru, veicinot vielmaiņu un kontrolējot apetīti. Īpaši noderīgi ir saldos, kalorijām bagātos dzērienus aizstāt ar ūdeni, tādējādi samazinot uzņemto kaloriju daudzumu un pakāpeniski veidojot veselīgākus ieradumus, raksta “Health”.
Valsts kancelejas direktora amatā apstiprinātais Kaspars Gorkšs par savas darbības pamatprincipiem izvirzījis datos balstītu politiku, efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu un uz rezultātu vērstu darba kultūru.
Šā rudens skatītākā filma Latvijā – Viestura Kairiša “Uļa” – dodas iekarot pasauli. Pēc Varšavas kinofestivāla, kur filma tika parādīta 10. oktobrī, šonedēļ “Uļu” ieraudzīs Luksemburgas, Romas un Oslo skatītāji. Romas kinofestivālā filmu personīgi prezentēs režisors Viesturs Kairišs un galvenās lomas atveidotājs Kārlis Arnolds Avots, bet pēc pirmizrādes Romā “Uļa” nonāks Itālijas kinoteātros. Novembrī filma atklās divus nozīmīgus Eiropas kinofestivālus – Nordische Filmtage Lübeck Vācijā un A klases festivālu – 30. Tallinas kinofestivālu “Melnās naktis” (PÖFF) Igaunijā, kā arī tiks izrādīta Ņujorkā, Londonā, Parīzē un citās pilsētās.
Grupa “4 Domu tenori” un dūdu un bungu grupa “Auļi” apvienojušies neparastā muzikālā sadarbībā, izdodot jaunu dziesmu un videoklipu “Mācies, puis’, kamēr jauns!”. Skaņdarbs ir stāsts par puišu un vīru spēku – ne tikai fizisku, bet arī iekšēju spēku augt, mācīties, uzņemties atbildību un nebaidīties rīkoties.
Apvienotās Karalistes Jūras tirdzniecības operāciju aģentūra (UKMTO) ziņo, ka kopš pagājušās svētdienas Hormuza šaurumā vai tā tuvumā uzbrukumi veikti vismaz desmit kuģiem – tas ir lielākais skaits vienas nedēļas laikā kopš kara sākuma februārī, ziņo CNS News. Kopumā kopš mēneša sākuma reģistrēti 23 uzbrukumi, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji.
Klasiskās mūzikas ziņu portāla SlippeDisc autors Normans Lēbrehts raksta: “Esam dzirdējuši, ka skotu flautas virtuoze Lorna Makgī ir pirmā orķestra grupas koncertmeistare, kas pamet kolektīvu pēc Andra Nelsona atbrīvošanas no amata. Viņa pirms diviem gadiem pievienojās Bostonas simfoniskajam orķestrim tieši tāpēc, ka to vadīja Nelsons.”
Kalopsija ir literārs jēdziens, kas nozīmē ilūziju vai maldus, kad lietas, cilvēki vai situācijas šķiet skaistākas, nekā tās ir patiesībā - to bieži raksturo kā skatīšanos uz pasauli caur “rozā brillēm”. Tāds skaidrojums, lūk, pieejams internetā. “Kalopsia” ir arī meiteņu grupa, kuras dziesmu tematika daļēji tiešām skar minēto jēdzienu.
Indijas zinātnieces Divjas Kananai Višvanatas uzņemšana Latvijas pilsonībā izvērtusies par skandālu, kura centrā nonācis Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Pēc Saeimas lēmuma radušās šaubas par Višvanatas izglītību un zinātnisko publikāciju kvalitāti. Kalviņa iesaiste viņas kandidatūras virzīšanā izraisījusi lielu neapmierinātību zinātnieku vidū. Viņi pieprasa Kalviņu atsaukt no amata, vēsta TV3.