Valsts aizsardzības mācības (VAM) norisi grūti atšķirt no teātra pulciņa nodarbībām, ja mēģinām iedomāties, kādā veidā "izglītojamie demonstrēs vai vizualizēs: a. Lodes lidojuma trajektoriju. b. Sānvēja iedarbību uz lodes lidojumu. c. Pamatprincipus šaušanai pa kustīgiem mērķiem". Šeit citēts paraugplāns VAM otrā mācību gada 4. nodarbības 7. stundai.
VAM ir viena no tādām Latvijas izglītības sistēmas sastāvdaļām, kuru jēga un izpildījums jāvērtē stingrāk nekā izglītības sistēma kopumā. Vēlos padomju laikus piedzīvojušie cilvēki atceras, ka padomju propagandas pasākumi kopumā un tajā skaitā skolā no pirmās klases un militārās mācības izpildījumā vidusskolā varēja apvērsties par pretpadomju propagandas pasākumiem. Tas nenozīmē, ka tajos uzradās drosminieki teikt kvēlas pretpadomju runas. Nē, pilnvarotie runāt teica to, ko viņiem bija uzdots pateikt. Šādu runu dēļ visas mušas jau bija no garlaicības apmirušas, bet par mušām izturīgākie cilvēki vai nu iegrimuši snaudā, vai atraduši paņēmienus, kā lielāku un grūtāk pārskatāmu pasākumu dalībnieku pēdējās rindās spēlēt kārtis vai lietot alkoholu. Taču izrādījās, ka arī tādos apstākļos cilvēkos var krāties aizvainojums, ko viņi laida klajā, pie pirmās izdevības aizskrienot uz Tautas frontes rīkotajiem mītiņiem.
Padomju propagandas pasākumi paši par sevi droši vien varētu turpināties līdz šai baltai dienai tāpat, kā turpinās Ziemeļkorejā vai Kubā, taču politiskā režīma krīzes brīdī atklājās, ka propagandas pasākumi nebūt nav šo režīmu stiprinājuši. Tieši otrādi, tie vairojuši riebumu pret šo režīmu. Tāpēc arī tagadējā VAM prasa nemitīgu un kritisku izvērtējumu.
VAM pēc savas definīcijas ir paredzēta gadījumam, ja Latvijai kāds uzbruks. Citiem vārdiem sakot, paredzēta gadījumam, kad atklāsies, kas īstenībā ir kas. Miera laikā to nemaz nevar pamanīt, kamēr cilvēkiem izdevīgi izpildīt pastāvošās varas prasītos vārdus un žestus. Taču ja viņi nav šos vārdus un ar tiem saistītas darbības pieņēmuši iekšēji, tad ārēja satricinājuma gadījumā tādas nodarbības kā VAM var kalpot par orientieri, kā ieriebt varai. Tātad darīt pretēji VAM.
Padomju iekārtas sabrukuma atstātā pieredze un izpratne par ideoloģijas un propagandas pretrunīgās iedarbības riskiem kļuva par vienu no iemesliem, kāpēc atjaunotā Latvijas Republika no tādiem pasākumiem kā VAM turējās tālāk. Taču paaudžu nomaiņa Latvijā un notikumi pasaulē padara saprotamu, kāpēc VAM tomēr parādījās Latvijas izglītības programmā.
VAM droši vien nebūtu bez Krievijas 2014. gada iebrukuma Ukrainā. Tas ierosināja Latvijā spert atbildes soļus vismaz atsevišķu entuziastu izpildījumā. VAM kā pilotprojektu sāka realizēt 13 Latvijas skolās 2018./2019. mācību gadā. Sekoja Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”, kuros VAM tika legalizēta, "lai veicinātu sasniedzamos rezultātus mācību jomā “Veselība, drošība un fiziskās aktivitātes"". Pēc Krievijas atkārtotā un lielākā apjomā veiktā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī arī Latvijai nācās vēl vairāk pievērsties drošības aktivitātēm, kas bez fiziskām aktivitātēm nenozīmē neko.
Kopš 2024./2025. mācību gada VAM ir obligāts mācību priekšmets. Kopš 2026./2027. mācību gada VAM skaitās ieviesta arī tālmācības iestādēs. VAM nodarbības septembrī netiek paredzētas, bet oktobrī un tālāk katru mēnesi VAM ir atvēlēta viena mācību diena ar 8 nodarbību stundām divu mācību gadu garumā. Attiecīgi, šomēnes VAM ir jāuzsāk vai jāturpina 2 x 16,7 tūkstošiem vidusskolēnu 271 vidusskolā. No VAM Latvijā atbrīvoti tikai ieslodzījuma vietu un ārzemnieku skolu audzēkņi.
VAM pasniegšana skolām ir ārpakalpojums, ko nodrošina Jaunsardzes centrs. 20. oktobrī Jaunsardzes centra direktors, pulkvedis Valts Āboliņš iepazīstināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisiju ar VAM norisi un problēmām, kuru risināšanai būtu vajadzīgs atbalsts arī likumdevēju līmenī. Konkrētajā reizē apakškomisija bija tās priekšsēdētājs Igors Rajevs. Attēlā viņš priekšplānā, bet V. Āboliņš galdu pretējā pusē pa diagonāli.
VAM kā vispārēja un obligāta mācību priekšmeta ieviešana Latvijā skaitās viens no 14. Saeimas sasniegumiem, kas prasīja lielu piepūli. Ziņu hronikas glabā liecības, cik negribīgi Izglītības un zinātnes ministrija pārdalīja mācību stundas starp visiem tiem priekšmetiem, kādi jāapgūst Latvijas vidusskolās, lai atbrīvotu vienu dienu mēnesī VAM. Savukārt Finanšu ministrija piekasīgi lūkojās uz jaunieveduma finansējuma tāmi un iespējamiem avotiem.
Ja VAM par spīti šiem un citiem iebildumiem tika ieviesta, tad no ieviesējiem nevar gaidīt, lai viņi VAM pasniegšanas izvērtējumā ietvertu jautājumus, vai vispār VAM jāturpina. Citiem vārdiem sakot, viņiem nav šaubu, ka jānotiek arī tādām nodarbībām, kuru apraksts piesaistīja uzmanību un jau citēts. Kā, lūdzu, "izglītojamie demonstrēs vai vizualizēs lodes lidojuma trajektoriju": mētāsies ar papīra bumbiņām, plātīsies ar rokām vai zīmēs trajektorijas uz tāfeles? Kura no šīm izdarībām patiešām palīdzēs apmācāmajiem tikt pie prasmes šaut reālā kaujā? Kas sekos komplektā ar šādām izdarībām, lai nepieciešamās kaujas prasmes patiešām rastos?
Protams, būtu muļķīgi prasīt, lai apmācāmie šauj kaut tūkstošiem reižu un no šādas pieredzes paši izskaitļo sakarības, pēc kādām uz lodes trajektoriju iedarbojas vējš. Visas šīs iedarbības jau ir mērītas miljoniem reižu, un pašsaprotami, ka apmācāmajiem tās pasaka priekšā, taču tas neatceļ nepieciešamību reālai šaušanai, bez kuras apmācāmie tik un tā nesapratīs, ko viņiem mācīja par tēmēšanas koriģēšanu atkarībā no vēja.
VAM virsmērķis ir tāds pats kā Latvijas aizsardzības budžeta kāpināšanai līdz 5% no iekšzemes kopprodukta. Tātad vajag visus iespējamos ienaidniekus nobiedēt, ka esam līdz zobiem bruņoti un gatavi - šajā gadījumā apmācīti cīnīties. Ja ienaidnieki nobīsies un neuzbruks, tas būs visefektīvākais izmantojums naudai un laikam, kas ieguldīts VAM. Būtu pārlieku riskanti, lai jaunieši apgūtu šaušanu apstākļos, kas kaut cik atgādina reālu kauju, kurā ne tikai viņi šauj, bet arī uz viņiem šauj. Taču tagad ir tā, ka jauniešiem liegts vispār turēt rokās kaujas ieroci. Šaušanas nodarbības ar pneimatiskajiem ieročiem, kurās mērķu sašaušanai ir maza nozīme attiecībā pret drošības noteikumu ievērošanu, tomēr šķiet pārāk tālas no mācīšanas reālai valsts aizsardzībai.
Nākamais nosacījums, lai visas nodarbības, ka plānā ierakstītas ārpus klases telpas, patiešām notiktu ārpus klases telpas, nevis tiktu aizvietotas ar stāstiem par to, kas būtu jādara, ja nodarbība notiktu uz lauka. Taču līdz šim laukam jātiek, pat ja ārā sals un sniegs, vējš un dubļi; un pat ja līdz laukam jāaizbrauc, bet benzīnam cenas cēlušās.
Gan atkarībā no VAM programmas tālākas attīstīšanas gribas, satura un resursiem, kādus valsts ieguldīs VAM realizācijā, gan atkarībā no VAM pasniedzējiem VAM var radīt pretēju efektu attiecībā uz valsts aizsardzību. Tur var rasties ne tikai karavīri, kuri no VAM ar tās vasaras nometnēm caur Jaunsardzi un tālāk militāro dienestu sasniedz profesionālisma un patriotisma virsotnes. Var rasties arī jauni cilvēki, kuri atbilstoši savai pieredzei secinājuši, ka īstā valsts aizsardzība ir tāda pati liekulība kā VAM, ja to realizē sliktākajos no iespējamiem variantiem. Saeimas apakškomisijas sēdē kā pirmā kandidāte uz slikto variantu iezīmējās VAM tālmācībā.
