Teātris

Liepājas teātra jauniestudējumā Mīlestības neprāts režisors Dž. Dž. Džilindžers runā par mīlestību apmēram tā, kā auto eksperts kritiski novērtē kāda sapņu auto, ko šis cilvēks kāro iegūt savā īpašumā. Glīts modelis ir viena lieta, bet pamatīga rūsa, liels nobraukums un kaudze slēpto defektu – pavisam cita.

Lai arī vēl šā gada sākumā bija cerība, ka Jaunais Rīgas teātris (JRT) uz pagaidu mājvietu Tabakas fabrikā varētu pārcelties vasaras izskaņā, tomēr tagad kļuvis zināms, ka pārcelšanās atlikta līdz ziemai.

«Ja Anna Eižvertiņa man noticēja jau pirmajā kursā, tad trešajā arī Pēteris Krilovs apstiprināja, ka, uzņemot mani aktieros, nav nošāvuši garām,» saka jaunā aktrise Lelde Dreimane. Viņa ir Bonija Pārkere režisora Mārtiņa Eihes Dailes teātra Kamerzālē iestudētajā angļu dramaturga Ādama Peka lugā Bonija un Klaids. Pirmizrāde – 1. maijā.

«Tas brīdis, kad izrāde ir beigusies, ir ļoti īss. Tik mazs un trausls. Man vislabāk patīk nevis aplausu brīdis, bet klusuma brīdis līdz tiem pēc izrādes beigām. Klusums ir brīnišķīgs. Vairākkārt tāds, pusminūti ilgs, ir piedzīvots pēc izrādes Antigone,» saka Nacionālā teātra aktrise Sanita Pušpure.

Nupat Rīgā viesizrādēs nu jau kārtējo reizi bija Jevgeņija Vahtangova Maskavas Akadēmiskais teātris ar izrādi Uzsmaidi mums, Dievs!, ko veidojis teātra mākslinieciskais vadītājs Rims Tumins. Arī lietuviešu režisora vārds bija faktors, kas raisīja pastiprinātu interesi par šo teātri, kas pērn Krievijā atzīts par vienu no visapmeklētākajiem.

Idejas brīvdienām

25. un 26. aprīlī uz Rīgas Dailes teātra skatuves notiks Antona Čehova vārdā nosauktā Maskavas Dailes teātra pirmizrāde leģendārā režisora Konstantīna Bogomolova iestudējumam “Juveliera jubileja”, ar ko tiek atzīmēta Oļega Tabakova astoņdesmitā dzimšanas diena.

Latvijas Nacionālās operas svaigākais Jaunās zāles piedāvājums mazajiem skatītājiem – iestudējums Mazā burvju flauta pēc Volfganga Amadeja Mocarta operas Burvju flauta motīviem – ir atmiņā paliekošs piedzīvojums.

«Šis ir smags, bet ļoti dziedinošs stāsts,» tā par Nacionālā teātra jaunāko iestudējumu – Henrika Ibsena lugu Mežapīle – saka jaunā kostīmu māksliniece Evija Pintāne. Ar šo darbu viņa turpina savu veiksmīgo sadarbību ar šobrīd vienu no labākajiem režisoriem Latvijā Elmāru Seņkovu.

«Varbūt man ar to kāju tā notika tāpēc, lai es bišķiņ apstātos, padomātu un novērtētu to, kas man ir. Jo – nekas traģisks jau man nav noticis, varēja būt trakāk. Man atkal viss ir labi un būs ļoti labi!» saka tautā mīlētais Dailes teātra aktieris Jānis Paukštello. Klusajā sestdienā pārkāpis savas dzīves 65 gadu slieksni, viņš to tagad, aprīlī, atzīmēs ar četriem koncertiem – Priekuļu kultūras namā (22. aprīlī), Jūrmalas kultūras centrā (23. aprīlī), Ogres kultūras centrā (29. aprīlī) un Valmieras kultūras centrā (30. aprīlī).

«Manuprāt, neesmu ne tik slavens, ne populārs, lai mana dzimšanas diena tiktu svinēta tiešajā ēterā,» smaidot saka Valmieras Drāmas teātra (VDT) aktieris un Latvijas Profesionālo aktieru apvienības vadītājs Januss Johansons. Viņu šodien sirsnīgi suminām 60. dzīves jubilejā!

Nacionālajam teātrim ir vismaz divas stabilas tradīcijas. Sezonu tas noslēdz ar Skroderdienām Silmačos, bet pavasarī uz Teātra dienu top tradicionālā Žurka. Šogad Žurkas gājiens jau sācies, un izrāde saucas Žurkas ex Libris. Bet sākums tam visam bija 90. gados, kad Žurkas Kornēlijas lomā iejutās Svetlana Bless, bet Circenis Cirča bija Jānis Skanis, režisors Edmunds Freibergs. Šoreiz mākslinieki atcerējās veco Žurku.

Idejas brīvdienām

Rīt, 15. aprīlī, Valmieras teātrī izcilā norvēģu dramaturga Henrika Ibsena lugas Celtnieks Sūlness jauniestudējuma pirmizrāde. Tā būs režisora Dāvja Auškāpa debija Valmieras teātrī.

«Viss, ko līdz šim zināju par pionieriem, bija tas, ka viņi sēja sarkanus kaklautus, dziedāja pionieru dziesmas un baltās blūzītēs soļoja svētku parādēs,» atzīst jaunais aktieris Kristaps Ķeselis. Viņam piektdien pirmizrāde – Dirty Deal Teatro jauniestudējumā Pēdējais pionieris.

Grāmata, kas piedzīvojusi sešus laidienus, tātad kopskaitā tiražēta aptuveni 10 000 eksemplāros, tulkota franciski un norvēģiski, drīz piedzīvos pārdzimšanu vēl dažās eiropiešu valodās, jau uzvesta uz skatuves un, iespējams, tiks arī filmas veidā uz lielajiem ekrāniem – tas viss ir par romānu Jelgava 94.

«Man kā režisorei vēl nav ļoti liela pieredze, un patiesībā šī vispār man ir pirmā iespēja sadarboties ar tāda kalibra un gadagājuma aktrisi, kāda ir Līga Liepiņa. Viņa man asociējas ne tikai kā teātra, bet lielā mērā arī kā kino aktrise. Un, ņemot vērā, ka šī ir viņas jubilejas izrāde, man ir liels pagodinājums un reizē izaicinājums būt tās režisorei,» atzīst Inga Tropa.

Sēžu pie rakstāmgalda, domāju par Dailes teātrī iestudētajām krievu klasiķa Antona Čehova Trīs māsām. Skats aizkavējas pie grāmatu plauktā sakārtotajiem izdevumiem, kas veltīti režijai, teātra teorijai un praksei. Andreja Žagara iestudējums liek domāt par režijas ābeci.

«Bērnībā mēs priecājamies par katru dzimšanas dienu, nepacietīgi gaidām torti, draugus un dāvanas. Tagad ir savādāk – lai arī negaidīti pārsteigumi vienmēr ir ļoti patīkami, tomēr lielāks prieks ir radīt svētkus citiem,» saka aktrise Laila Kirmuška. Viņu šodien sveicam dzimšanas dienā!

Savā 70. dzimšanas dienā viņa spēlēja vienu no skaistākajām atveidotajām lomām – Violetu Vestoni izrādē Osedžas zeme. «Ja ieskatās manā pasē, var teikt: «Vai Dieviņ, un tu vēl dzīva!?» Jo šķiet, ka tam, ko rāda pase, ir jāatspoguļojas arī noslogojumā teātrī, bet esmu priecīga, ka man ir daudz lomu. Pateicīga par likteņa labvēlību,» saka Nacionālā teātra aktrise Lolita Cauka.

«Cilvēks ir vesels un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi tikai tāpēc, ka viņam apkārt ir labestība un laimīgi cilvēki,» uzskata leģendārā Rīgas Krievu teātra aktrise Ņina Ņeznamova, kas šodien, 10. aprīlī, savu 73. dzimšanas dienu atzīmēs kopā ar meitu Ingu un mazdēlu Edgaru (27).

«Esam vienojušies – atnāks tikai paši tuvākie, un apēdīsim kūku, nekādus viltotos zaķus vai cepešus!» savas 75. dzimšanas dienas svinības 12. aprīlī kodolīgi raksturo leģendārais aktieris Imants Skrastiņš. Jau 25 gadus viņš uz skatuves vairs nekāpj, bet joprojām daudzi viņu dēvē gan par kamolā tinēju, gan par spēlmani.