Laura Teivāne. Vēl visas ir sapņu lomas

«Man visas lielās soprānu lomas ir vēl sapņu lomas. Šobrīd turos pie savām mazajām lomām, cenšos atvērties, lai tad, kad tās nāks, es būtu tām gatava. Jo, kad man dos zaļo gaismu, es ņemšu visas,» apņēmīgi saka Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) māksliniece Laura Teivāne.

Viņa dzied galveno - Madlēnas - lomu Latvijas Operetes fonda iestudētajā Paula Abrahama džeziskajā operetē Balle Savojā. Piektdien, 4. novembrī, tā tiks izrādīta Ventspilī, Teātra namā Jūras vārti. Režisors - Gundars Silakaktiņš, diriģents - Normunds Vaicis, horeogrāfs - Alberts Kivlenieks, kostīmu māksliniece - Jurate Jurjāne Silakaktiņa.

Tikai trešajā kursā

«Mani bērnības sapņi absolūti nebija saistīti ar dziedāšanu. Vispirms Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā spēlēju kokli, līdz otrajā klasē mani palūdza aiziet. Tad iestājos mākslas pulciņā, kur nodarbojos ar rokdarbiem un zīmēšanu. Pēc tam dejoju, tad dziedāju vokālajā ansamblī un sapņoju kļūt par vokālo ansambļu vadītāju. Tad vēlreiz iestājos mūzikas skolā - kordiriģentos, bet mana koordinācija nebija tam atbilstoša. Tad iestājos vokālajā nodaļā, kur man lika dziedāt opereti. Pirmos gadus stīvējos pretī, teicu, ka gribu būt pedagoģe, ka gribu mācīt bērniem dziedāt, bet trešajā gadā notika kaut kāds klikšķis - es sāku klausīties operu ierakstus, pati sev sastādīju programmas, sāku dziedāt ārijas, un tā tas aizgāja,» atminas Laura Teivāne, piebilstot, ka tālāk jau bija skaidrs, ka ceļš ved vienā virzienā - uz J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (JVLMA). «Ar daudzu rūķīšu palīdzību, kuri saskatīja manī potenciālu, tiku akadēmijā, bet tikai trešajā kursā tā pa īstam sapratu, ka gribu būt operdziedātāja,» viņa vaļsirdīgi atzīstas, neslēpjot, ka pirmos gadus vairāk lidinājusies pa mākoņiem.

«Studējot trešajā kursā, pirmoreiz piedalījos jauno operdziedātāju konkursā. Tas notika Minskā, Baltkrievijā, un brīnumainā kārtā tiku līdz finālam, par ko saņēmu prēmiju - miljonu Baltkrievijas rubļu, kas bija apmēram 50 eiro. Tas arī bija pirmais lielais atspēriens, kas man pašai lika saprast, ka ir jāiet uz priekšu un jāstrādā daudz vairāk. Tad arī sākās tas lielais darbs, pateicoties kuram tagad esmu tur, kur esmu.»

Kāpnes uzdzen šermuļus

Laura Teivāne vēl studē - otrajā kursā JVLMA maģistrantūrā, bet jau otro sezonu dzied uz LNOB skatuves. Viņas debija bija Idas loma operetē Sikspārnis. Tai sekoja grāfienes Elzas Šrēderes loma Mūzikas skaņās, Paminas loma izglītojošā izrādē Mazā burvju flauta un Ministres loma operā Iemūrētie. «Pagaidām pietiek, jo repertuārs ir pietiekami blīvs, vismaz viena izrāde katru nedēļu,» saka jaunā operdziedātāja, atzīstot gan, ka viņa ar nepacietību gaida savu nākamo lomu, kas būs Ž. Bizē operā Karmena, kur viņai iedalīta Mikaēlas loma un kuras pirmizrāde plānota 2. martā. «Tā man būs līdz šim lielākā, un tur beidzot varēšu arī dziedāt, ne tikai smaidīt un īsā kleitā skriet pa kāpnēm. Jā, tas ir darbs, ko šobrīd gaidu visvairāk,» viņa atzīst.

Starp citu, jaunajai operdziedātājai ir paniskas bailes no kāpnēm. Ne tāpēc, ka viņa būtu kādreiz uz tām kritusi un sasitusies, viņai vienkārši ir bagāta iztēle, kā būtu, ja būtu. «Kad Sikspārņa mēģinājumā man pateica, ka būs jāiet augšā pa kāpnēm un runājot jānāk lejā, vairākus vakarus nevarēju aizmigt - man rādījās visādas īsfilmiņas, kā es krītu, sasitos un turpinu runāt izsistiem zobiem... Tāpat bija arī Iemūrētajos - atkal kāpnes... Tās man uzdzen šermuļus, tā ir vienīgā lieta, no kā man patiešām ir bail. Un ne tikai uz skatuves, arī ikdienā - es labāk izvēlos braukt ar liftu, nevis kāpt kājām. Bet, ja nav izvēles, iekrampējos kāpņu margās...» Laura atzīstas savā klimakofobijā.

Nervi iet pa gaisu

Latvijas Operetes fonda iestudētajā operetē Balle Savojā, kur jaunajai dziedātājai iedalīta Madlēnas loma, pa kāpnēm nav jākāpj. «Bet tas nenozīmē, ka darbs pie šī iestudējuma bija viegls,» viņa pasmaida, uzsverot, ka režisoram Gundaram Silakaktiņam bija tik daudz prasību, ka tas lika smadzenēm griezties dienu un nakti. Ar horeogrāfu Albertu Kivlenieku viņa jau bija sastrādājusies, 2011. gadā dejojot Liepājas teātra izrādē Vestsaidas stāsts, kur viņš jau ielika savas skolas pamatu. «Viņš ļoti respektē dziedātāju prasības, nepārspīlē ar kustību. Es gan ļoti gaidīju, ka būs arī piruetes, bet viņš mūs ļoti saudzēja. Arī ar diriģentu Normundu Vaici jau bijām sastrādājušies - Sikspārnī un Mūzikas skaņās. Viņš ir diriģents, kurš ļoti ciena dziedātājus un ar savu mierīgumu spēj nomierināt pat mani,» Laura pasmaida un atzīstas, ka vēl šobrīd, kad jādzied kāda lielāka loma, kāds nopietnāks koncerts vai sarežģītāka partija, viņa domā: vai tiešām es to gribu?! «Jo nervi iet pa gaisu, sākas lampu drudzis, es visa trīcu un ir sajūta, ka ģībšu. Manī sākas iekšēja zemestrīce, un es vēlos, kaut tā ēka sagrūtu, lai tikai man nav jākāpj uz skatuves. Bet, tiklīdz uz tās uzeju, viss pāriet, un es ar lielāko prieku daru to, kas man jādara. Laikam jau kaut kas ir tajos skatuves putekļos...» viņa secina.

Šļubovska, Apeinis un Ādamsons

«Šobrīd man visas lielās soprānu lomas ir sapņu lomas. Šis ir pacietības laiks - vēl jāgaida un vēl daudz jāmācās,» Laura to lieliski apzinās un arī pacietīgi mācās. Gan pie savas pasniedzējas Zigrīdas Krīgeres Mūzikas akadēmijā, gan pie Džojas Mammenas (Anglija), gan pie serbu izcelsmes operdziedātājas Sņežanas Nenas Brzakovičas (Vācija). Bet mūsu pašu operā viņa mācās no saviem favorītiem - Ingas ŠļubovskasKancēvičas, Jāņa Apeiņa un Jura Ādamsona, kuri, viņasprāt, ir ļoti labi solisti.

«Juris Ādamsons bija mans pirmais partneris - gan Sikspārnī, gan Mūzikas skaņās, un pirmie iespaidi par operu man bija kopā ar viņu. Viņš tik atvērti un silti mani sagaidīja, uz skatuves stutēja, kā vien varēja, un es jau pēc vienas izrādes ļoti daudz biju iemācījusies,» Laura priecīgi stāsta, piebilstot, ka, līdzīgi kā Normunds Vaicis, arī Juris Ādamsons ar savu mieru spēj panākt to, ka viņa uz skatuves jūtas ērti un var atvērties. «Ir dziedātāji, kuri tikai dara savu darbu, bet partnerim neko neiedod. Bet Juris Ādamsons domā, kā partneri iedrošināt, - viņam līdzās es varu darīt lietas, par ko neesmu iedomājusies, ka to vispār varu.»

Vokālās nodarbības bērniem

Bet var Laura daudz. Paralēli studijām augstskolā, darbam LNOB un Latvijas Operetes fonda izrādē Balle Savojā viņa ik pirmdienu mēro ceļu uz Jelgavas kultūras namu, kur pasniedz bērniem vokālās nodarbības - vokālajam ansamblim Rotiņa, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas jauktajam korim un jauktajam korim Mītava.

«Pārējā laikā man ir mēģinājumi, izrādes vai mācības. Tāpēc vienmēr gribas pasmaidīt, kad man jautā, ko daru brīvajā laikā. Jo ir grūti iedomāties, kad tas ir,» Laura nosaka.

«Man mājās visu laiku skan mūzika, bet ne klasiskā. Izņemot, protams, ja mācos jaunu repertuāru. Man ļoti patīk arī skatīties operas un nevis vienkārši tāpat, bet ar partitūru priekšā. Man uznāk fāze, kad izņemu bibliotēkā maksimāli daudz partitūru un skatos visu pēc kārtas. Savukārt pēc smagiem mēģinājumiem, kad galva plīst pušu no tā, ka nemitīgi kaut kas jāfunktierē, braucu mājās, pa ceļam nopērku visneveselīgāko ēdienu un, lai atbrīvotu galvu, skatos filmas, kur nav jādomā un emocionāli jāiesaistās,» stāsta jaunā skatuves māksliniece.

Bet, domājot par savu profesiju, viņa, protams, tur acis vaļā - vismaz divreiz gadā brauc uz konkursiem, apmeklē meistarklases, apspriežas ar saviem pedagogiem, kas nepieciešams, lai sasniegtu savus mērķus vai vismaz pieskartos tam, ko izsapņojusi. «Man ļoti patīk gaisotne mūsu operā, tāpēc nevarētu teikt, ka, tiklīdz man piedāvātu darbu citviet, es ar vieglu sirdi aizbrauktu. Protams, visi lielie pasaules operteātri ir katra jauna dziedātāja sapnis, bet es cenšos par to nedomāt, lieki nesasapņoties. Es strādāju un skatos, kurp ved mans ceļš, jo esmu sapratusi: kad neko negaidu, viss notiek.»

***

Laura TEIVĀNE

• Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) māksliniece, soprāns

• Dzied galveno lomu operetē Balle Savojā

• Dzimusi 1991. gada 23. martā Liepājā

• Izglītība: J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija - bakalaura grāds akadēmiskajā dziedāšanā docentes Zigrīdas Krīgeres klasē (2015); studē JVLMA maģistrantūras 2. kursā

• Veiksmīgi startējusi vairākos starptautiskos vokālistu konkursos, tostarp Staņislava Moņuško Jauno izpildītāju konkursā Ubeļas bezdelīga Minskā (Baltkrievijā, 2013), Džanbatistas Vioti vokālistu konkursā Verčelli pilsētā (Itālijā) iekļuvusi pusfinālā un ieguvusi Lučāno Pavaroti speciālo balvu (2014), ar panākumiem piedalījusies Klaudijas Taevas 9. jauno operdziedātāju konkursā Igaunijā, Pērnavā (2015)

• Lomas uz LNOB skatuves: Ida J. Štrausa operetē Sikspārnis, Pamina V. A. Mocarta izglītojošā izrādē Mazā burvju flauta, Elza Šrēdere izrādē Mūzikas skaņas, Ministre (Padomniece) Ē. Ešenvalda/I. Zanderes operā Iemūrētie

- Piedalījusies Džojas Mammenas, Tamāras Novičenko, Aksela Everaerta, Andreasa Baumana un Sņežanas Nenas Brzakovičas meistarklasēs