Teātris

Lai atbalstītu un palīdzētu Latvijas teātru seniorus, jau pirmdien notiks Latvijas teātra aktieru uzvedums Es esmu, savukārt vairāki Latvijas teātri savās telpās izvietojuši īpašas ziedojumu kastītes, kurās teātra skatītāji var ziedot naudu Latvijas teātru senioru sociālā stāvokļa un veselības uzlabošanai.

30. un 31. maijā uz Dailes teātra skatuves būs skatāma izrāde “Divi šūpolēs” – viens no leģendārajiem teātra “Sovremeņņik” agrīnā perioda iestudējumiem, kas atgriezies repertuārā pēc pusgadsimta.

«Vairāk miera un uz notiekošo saglabāt gaišu skatu, kas man dzīvē dots,» to pati sev savā dzimšanas dienā vēl Valmieras drāmas teātra (VDT) aktrise Inese Pudža, kurai šodien, 22. maijā, aprit 32.

«Pieļauju, ka ne tikai zviedri, bet skandināvi vispār ir diezgan tieši un asi, un manai mentalitātei viņi ir drīzāk saprotami nekā klasiskā krievu dramaturģija. Dažreiz man bijis baigi grūti dabūt to krievu plašo dvēseli, šis darbs man ir daudz saprotamāks. Patiesībā viss ir skaidrs,» atklāj Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Viņai šovakar pirmizrāde – Mariannas loma režisora Regnāra Vaivara iestudējumā Laulības dzīves ainas. Jūhana lomā – Juris Žagars.

«Ir izrādes, kurās jau mēģinājuma posmā aktieris kā balons pamazām pielīst ar hēliju un ir tuvu griestiem. Bet šoreiz man ir sajūta, ka šis darbs mainīsies un mana loma attīstīsies reizē ar mani. Jo es zinu, ka arī pēc gada turpināšu uzdot sev kādus jautājumus,» saka Dailes teātra aktieris Aldis Siliņš. Viņam šovakar pirmizrāde – ierēdņa Georgija Stepanoviča Želtkova loma režisora Mihaila Gruzdova jauniestudējumā melodrāmā Granātu krāsas aproce.

Rīgā šā gada augustā leģendārā mākslas personība Mihails Barišņikovs uzstāsies ar savu spilgto monoizrādi "Vēstule cilvēkam", preses konferencē pavēstīja "Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonda" valdes priekšsēdētājs Andrejs Žagars.

Rīgā savas pasaules turnejas laikā ar savas jaunās monoizrādes "Vēstule cilvēkam" ("Letter to a Man") viesizrādēm viesosies baletdejotājs un aktieris Mihails Barišņikovs, informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Tija Ezeriņa.

Mārtiņš Eihe Valmieras teātrī pagājušā gada nogalē iestudējis Gunāra Priedes lugu Smaržo sēnes, turpinot Liepājas teātrī tapušajos Priedes lugu iestudējumos Zilā un Citi balti krekli (pēc Trīspadsmitās motīviem) iesākto. Gaismā ieceltā latviešu padomju gadu dramaturģija atgādina par pagātni, vienlaikus izgaismojot tagadni.

21. maijā Valmieras drāmas teātra LMT Mansarda zālē pirmizrādi piedzīvos aktiera Krišjāņa Salmiņa (44) veidots jauniestudējums Kāpēc es nogalināju sievu. Tas tapis pēc 19. gadsimta krievu klasiķa un domātāja Ļeva Tolstoja stāsta Kreicera sonāte motīviem, un šis darbs ir aktiera debija režijā.

«Vēl un vēlreiz uzdodu sev jautājumu – kāpēc cilvēki nāk uz smagām izrādēm?» vaicā aktieris Jānis Āmanis. Viņa atbilde ir: «Cilvēkam ir nepieciešamība just līdzi. Kāpēc skatās ziepju operas? Tāpēc, ka vajag ar kādu emocionāli satuvināties.» Piektdien, 13. maijā, Latvijas Nacionālajā teātrī amerikāņu dramaturga Nobela prēmijas laureāta Jūdžina O’Nīla lugas Mīla zem gobām jauniestudējuma pirmizrāde, tajā Jānis Āmanis atveido Ebinu – jaunu vīrieti, kurš iekāro sava tēva jauno sievu.

«Mazākais, ko teātris var piedāvāt skatītājam, ir izklaide, bet, protams, teātrim jāliek domāt. Man pašam teātrī pietrūkst pārsteiguma, un to arī gribu savās izrādēs sagādāt – ar materiālu, ar formu,» uzskata režisors Mārcis Lācis, kurš ar iestudējumu Rīga. Urbānie mīti debitē Jaunajā Rīgas teātrī.

«Bērni jau paši nepērk biļetes uz teātri – to, ko viņiem skatīties, izvēlas vecāki. Tāpēc, manuprāt, izrādes saturam jābūt tieši tik labam un kvalitatīvam, lai vecāki gribētu savam bērnam to dot, lai viņiem būtu sajūta, ka bērns no tā kaut ko iegūs,» uzskata režisors Ģirts Šolis.

«Manā ģimenē un draugu lokā maijs ir blīvs ar dažādām svinēšanām, ir ko turēt. Arī mūsu teātrī daudziem ir dzimšanas dienas – īsts maija bērnu birums,» smaidot saka šīs dienas gaviļniece, Rīgas Krievu teātra mārketinga nodaļas vadītāja un aktrise Inga Aizbalte (52). Šajā dienā lielai svinēšanai viņa negatavojas, tomēr tiem, kas viņu atcerēsies, centīsies sarūpēt kādu īpašu cienastu.

30. aprīlī uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves piedzīvojām pasaules operteātru skatuves iekarojušās Marinas Rebekas viesizrādi – šoreiz Rīgas debiju Mimī lomā Pučīni operā Bohēma.

Idejas brīvdienām

«Savā īpašumā stādīšu kokus – tā ir lakoniska atbilde par to, ko darīšu savā dzimšanas dienā, jo šogad man tā gribas,» kodolīgs ir šīs dienas gaviļnieks, Dailes teātra aktieris Lauris Dzelzītis (38). «Un tas ne par ko neliecina. Nevajag meklēt nekādus zemūdens akmeņus. Kā lai zina, varbūt nākamgad man būs uznācis kāds svinēšanas trakums? Vajag pieņemt lietas tādas, kādas tās ir.»

«Gribas izbaudīt darīšanas procesu un pieņemt ikvienu jauno piedāvājumu, mesties tajā iekšā, jo nav vērts tērēt laiku, lai pārdomātu un apsvērtu, pārdzīvotu un dusmotos. Elementāri ir jābauda dzīve,» uzskata Dailes teātra aktieris Gints Andžāns.

«Man patīk savā dzimšanas dienā strādāt, ļoti patīk, bet diemžēl šoreiz man šī diena ir brīva,» saka M. Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise Jekaterina Frolova. Svētdien, 1. maijā, kad pareizticīgie svinēs Lieldienas, viņa svinēs arī savu dzimšanas dienu.

Liepājas teātra jauniestudējumā Mīlestības neprāts režisors Dž. Dž. Džilindžers runā par mīlestību apmēram tā, kā auto eksperts kritiski novērtē kāda sapņu auto, ko šis cilvēks kāro iegūt savā īpašumā. Glīts modelis ir viena lieta, bet pamatīga rūsa, liels nobraukums un kaudze slēpto defektu – pavisam cita.

Lai arī vēl šā gada sākumā bija cerība, ka Jaunais Rīgas teātris (JRT) uz pagaidu mājvietu Tabakas fabrikā varētu pārcelties vasaras izskaņā, tomēr tagad kļuvis zināms, ka pārcelšanās atlikta līdz ziemai.

«Ja Anna Eižvertiņa man noticēja jau pirmajā kursā, tad trešajā arī Pēteris Krilovs apstiprināja, ka, uzņemot mani aktieros, nav nošāvuši garām,» saka jaunā aktrise Lelde Dreimane. Viņa ir Bonija Pārkere režisora Mārtiņa Eihes Dailes teātra Kamerzālē iestudētajā angļu dramaturga Ādama Peka lugā Bonija un Klaids. Pirmizrāde – 1. maijā.

«Tas brīdis, kad izrāde ir beigusies, ir ļoti īss. Tik mazs un trausls. Man vislabāk patīk nevis aplausu brīdis, bet klusuma brīdis līdz tiem pēc izrādes beigām. Klusums ir brīnišķīgs. Vairākkārt tāds, pusminūti ilgs, ir piedzīvots pēc izrādes Antigone,» saka Nacionālā teātra aktrise Sanita Pušpure.