Pašlaik TV reitingu nenoliedzams līderis ir muzikālā spēle Izklausies redzēts, kura pie saviem skatītājiem dodas ik svētdienu TV3 ēterā. Par pastāvīgu žūrijas locekli svētdien kļuva Artis Robežnieks – Dailes teātra aktieris, kurš ir gana dziedošs, lai varētu spriest arī par kolēģu prasmēm šajā jomā.
Ielūgts uzdrīkstēšanās svētkos
Iepriekšējā šova Izklausies redzēts sezonā aktieru cunfti žūrijā pārstāvēja Lauris Subatnieks, bet šajā - viņa kolēģis Dailes teātrī Artis Robežnieks. «Man piezvanīja no televīzijas un painteresējās, vai es piekristu šādam piedāvājumam, tikām skaidrībā ar to, ka filmēšanas ieraksta dienās - pirmdienās - man ir brīvs laiks, jo tās teātrī būtībā ir brīvdienas, ja vienīgi neiekrīt ģenerālmēģinājumi, taču arī to šajās konkrētajās dienās nav,» par savu uzaicināšanu žūrijā stāsta aktieris. Šo šovu viņš jau iepriekš redzējis. «Paskatījos, pasekoju tam līdzi. Mēģināju apvienot vērošanu ar izklaidi, taču tas gan ir grūti - pašam dziedot, raudzīties uz to visu no malas ar it kā atsvešinātu skatu. Ja priekšnesums ir pārliecinošs, tad atslābinies un vienkārši baudi to, ko piedāvā, tomēr lielākoties pat negribot tam pieej ar kritisku aci.»
Savā pirmajā raidījumā Artis Robežnieks dalībniekus sveica «uzdrīkstēšanās svētkos», taču arī nokļūšana žūrijas rindās ir liela uzdrīkstēšanās. It īpaši, ja blakus sēž tādi žūrijas grandi kā auskarotā Jana Duļevska un enciklopēdiskais Jānis Šipkēvics. «Protams, tur ir vērtēšanas gadu pieredze, taču ne jau tāpēc ir grūti. Tā grūtība vairāk slēpjas tajā, ka pats kaut ko līdzīgu varētu darīt un pilnīgi mierīgi sevi varētu iedomāties arī, atrodoties pretējā frontes pusē, līdz ar to ik pa brīdim galvā iezogas doma - es tā varētu vai nevarētu? Taču vai viss visiem ir jāvar?! Pārdomu gamma sanāk diezgan plaša.» Artim dalībnieki nav jāvērtē, vadoties tikai no savas profesijas kritērijiem. «Es cenšos vērtēt visu kopainu, pārliecina vai nepārliecina priekšnesums, kā teiktu [Konstantīns] Staņislavskis, ticu vai neticu.» Protams, pirms šova gan ir nepieciešams veikt mājas darbu un internetā paskatīties atdarināmo mākslinieku, tomēr Artis neuzskata, ka tam ir izšķiroša nozīme: «Skatītājs uz skatuves redz to pašu, ko es, līdz ar to zināšana ir otršķirīga - galvenais, vai tas, ko redzi, patīk un uzrunā, rada kādas asociācijas tavos atmiņu apcirkņos.»
No nesekmīgā aktieros
Artis Robežnieks ir jēkabpilietis, beidzis šīs pilsētas mūzikas skolu. «Ar dziedāšanu tam gan nav sakara, esmu beidzis pūtējus,» smejas dziedošais aktieris. «Iestājos pūtēju klasē spēlēt trompeti, taču kāda pusgada laikā speciālisti novērtēja, ka šis instruments man specifisku prasību dēļ neder, un piedāvāja pūst tenoru vai trombonu. Apskatījos, ka trombonam nav neviena taustiņa un spēlēšana notiek stipri uz izjūtu, un nepieciešams izvēlēties pareizo attālumu, lai izvilinātu konkrētu skaņu, tāpēc es, slinks būdams, nolēmu tomēr palikt pie apgūt jau iesāktajiem trim taustiņiem.» Pēc tam spēlēts pat Jēkabpils rajona kultūras nama orķestrī, taču tālāka muzikālā izglītošanās nav notikusi.
Mācoties vidusskolā, Artis vēl nebija izlēmis, ar kuru profesiju saistīt savu nākotni - paticis zīmēt, tāpēc bijusi doma par mākslas skolu, arī arhitektiem. «Gāju klasē ar matemātikas novirzienu, taču pamanījos 11. klasē matemātikā būt nesekmīgs. Es gan mierināju sevi ar domu, ka mans divnieks matemātikas klasē ir apmēram līdzvērtīgs piecniekam parastajā klasē,» smejas aktieris. «Kad gāju 11. klasē, skolā pie ziņojuma dēļa parādījās aicinājums uz pārrunām un iepazīšanos ar Nauri Klētnieku, kurš bija Daugavpils teātra aktieru kursa vadītājs. Tas bija 1989. gads. Tolaik aktieros ņēma tikai reizi piecos gados, tāpēc es šo aicinājumu uztvēru kā likteņa pirkstu. Gāju, mēģināju, un sanāca.» Jau skolas laikos dziedāts arī ansamblī, un šīs iemaņas labi noderēja (un noder) arī aktiera darbā. «Es neteiktu, ka ļoti mācēju dziedāt, taču to neuztvēru arī par neko tādu, ko nespētu darīt,» pieticīgi apstiprina Artis. Tiesa, dziedāt laikam gan māk visi aktieri, ne velti ir izveidojies tāds apzīmējums kā dziedošie aktieri. Jāpiebilst, ka dziedošie aktieri ir gana pieprasīti - klausītāji viņus ciena un mīl, tiesa, profesionāļi bieži vien aprej par šķību dziedāšanu. «Aktieris pasniedz dziesmu nedaudz citādāk, vairāk pēc tās jēgas. Var iznākt [uz skatuves] un vienkārši nodziedāt, pareizajos augstumos, bet šo dziesmu var arī skatītāju priekšā izdzīvot un pasniegt kā nelielu izrādi. Jā, vokālajā ziņā varbūt viss arī nav perfekti, taču tāpēc jau tie ir dziedošie aktieri. Lai gan - piemēram, Dita Lūriņa, vai viņai var piesieties pie vokāla?!» Artim dziedāšana patīk, taču par varītēm uz skatuves tās dēļ viņš neraujas. «Nav tā, ka man tik ļoti patiktu dziedāšana, ka nelaidīšu garām nevienu iespēju uzstāties. Tik traki ar mani nav!» viņš smejas.
Kopā ar Žoržu
Neskatoties uz rezervēto attieksmi pret dziedāšanu, Artis Robežnieks šajā jomā gājis tālu un ik pa laikam piedalās kādā muzikālā projektā. Pašlaik ir aktuāla programma Kungi uzlūdz dāmas (nākamais koncerts 15. oktobrī Cēsīs), kurā piedalās arī Guntis Skrastiņš, Žoržs Siksna, Dainis Porgants, Andris Skuja un saksofonists Raivo Stašāns. «Ik pa laikam kāds uzrunā un uzaicina, es arī īpaši nepretojos. Šo programmu organizē komponists Gaitis Lazdāns, piedāvājums nāca no viņa puses. Neko tādu līdz šim nebiju darījis, bija interesanti paskatīties, kas tas ir. Ja pēc pirmās izrādes saprastu, ka nemaz nevēlos tajā piedalīties? Nu, tā ar tām avantūrām mēdz būt, ka kādu laiku ar tām nākas sadzīvot, taču, par laimi, šis nebija tas gadījums. Publikas atsaucība ir visai liela, vismaz nevienu koncertu neizpārdotu biļešu dēļ nav nācies atcelt. Iet labi!» Šajā programmā katrs dzied sev raksturīgākās dziesmas. «Ar ko uzreiz asociējas Žoržs? Pareizi, ar Muļķa sirdi! To viņš arī dzied, arī Genovevu un citus savus grāvējus. Ar mani ir nedaudz grūtāk, jo man tādu nav bijis. Kamolā tinēja - ir tā, vēl dziedu arī Gaita Lazdāna Strazda dziesmu, ko savulaik izpildīja Jānis Paukštello, kā arī pāris paša sacerētās dziesmas.» Jāatgādina, ka 2011. gadā tika izdota dzejas un dziesmu izlase Aleksandrs Čaks. Domās par Tevi, kurā daļa dziesmu ir Arta sacerētas - komponēšana viņam nav sveša nodarbe.
Protams, Artis piedalīsies arī Vecgada koncertā. Pirmais no tiem Dailes teātrī notiks 16. decembrī, bet kopskaitā tie būs vismaz 13. Pēdējais - 30. decembrī, aktiera dzimšanas dienā. «Lielākoties tā gadās, ka dzimšanas dienu nosvinu teātrī uz skatuves - esmu jau pieradis,» viņš par to absolūti neuztraucas.
20 gadu Dailē
Ja Artis būtu dziedātājs, šogad varētu sarīkot pasākumu 20 gadu uz Dailes teātra skatuves - mūziķiem šādas lietas tīk. «Es kaut kā to gadu skaitīšanu esmu atstājis pašplūsmā. Ā, teātra mājaslapā šāda informācija bija? Nu, re, labi, ka kāds tam vismaz seko!» joko Artis. Dailes teātrī viņu uz izrādi Liela brēka, maza vilna (1996) paaicinājis režisors Arnolds Liniņš, pēc tam sadarbība turpinājusies, un tā pamazām jēkabpilietis, kas mācās un strādā Daugavpilī, pārtapis par jēkabpilieti, kas strādā un dzīvo Rīgā. Šo divdesmit gadu laikā nospēlēto izrāžu saraksts ir garum garš, bet īpaši Artim atmiņā palikusi Ja mana sieva uzzinās, kurā viņam bija sekretāra loma. «Šajā lomā nācās pasvīst vārda vistiešākajā nozīmē, taču bija arī gandarījums. Andris Bērziņš bija deputāts, es divu cēlienu garumā centos izstrēbt viņa savārīto. Tā bija komēdija, raudāt tajā nenācās, taču apjoms un intensitāte bija pamatīga. Taču, kad redzi, ka tas iepriecina cilvēkus, un jūties tajā ieguldījis darbu, tas rada lielu gandarījumu.»
Sarunas ar aktieri laikā pie teātra kafejnīcas galdiņa pienāk režisors Mihails Gruzdovs: «Galvenais, paslavē to [izrādi], ko šobrīd mēģini!» un, vēršoties pie Neatkarīgās: «Viņam ir baigi laba loma! Tādu viņš vēl nav spēlējis!. Runa ir par Mihaila Gruzdova režisēto Klusā daba ar resno puisēnu, kas pirmizrādi piedzīvos 17. novembrī, - Artim tajā ir Pompīlija, vienīgā vīrieša, loma. Piedalās arī Olga Dreģe, Akvelīna Līvmane, Lidija Pupure un Ieva Florence. «Ļoti skaista un asprātīga luga. Pirmajā brīdī liekas, ka tā ir komēdija, taču, strādājot ar to ilgāk, smiekli vairs tik ļoti nenāk. Taču, es ceru, ka, to skatoties, cilvēkiem tāpat gribēsies smieties,» komentē Artis. Viņa vizuālais tēls it kā ļautu tēlot gan karstasinīgus mīlētājus, gan būdīgus slepkavniekus, kāda rakstura lomas iekrīt biežāk? «Pirmsākumos man vairāk deva mīlētāja lomas. Pašlaik ir sajūta, ka varētu spēlēt pilnīgi visu, taču droši vien mīlniekus dos aizvien mazāk,» pasmaida aktieris. «Ko spēlēt ir interesantāk? Nav universālas atbildes. Nevar teikt, ka visi mīlnieki ir garlaicīgi, taču tāpat nevarētu teikt, ka visi burlakas būtu viegli nospēlējami. Galvenais - atrast to interesantumu, kas ir konkrētajā tēlā.»
***
Artis Robežnieks
• Dzimis 1970. gada 30. decembrī Jēkabpilī
• Izglītība: Jēkabpils 1. vidusskola un Jēkabpils bērnu mūzikas skola, 1993. gadā beidzis Latvijas Valsts konservatorijas Daugavpils teātra aktieru kursu. 2007. gadā stažējies meistarklasēs Brodvejā
• Profesionālā karjera: no 1994. līdz 1996. gadam - Daugavpils teātris, no 1996. gada Dailes teātra aktieris
• Ģimenes stāvoklis: precējies, sieva Inita. Bērni - Kristaps (17), Liene (14) un Renārs (4)
• Šova Izklausies redzēts žūrijas loceklis. Piedalījies šovā Dziedi ar zvaigzni. Milžu cīņas (kopā ar Vinetu Elksni, 2010. gadā)
