"Bezkaunīgie veči" brauc uz Zemgali un Kurzemi
«Tradīcija doties viesizrādēs pa Latviju mūsu teātrim ir jau ļoti sena, un iespēju robežās mēs to joprojām turpinām,» saka Valmieras Drāmas teātra (VDT) aktieris Rihards Rudāks. Mazā, draudzīgā kompānijā – ar kolēģiem Janusu Johansonu, Juri Laviņu, Oskaru Morozovu un Skaidrīti Putniņu – viņi visu šo nedēļu ar izrādi Bezkaunīgie veči būs pie saviem skatītājiem Zemgalē un Kurzemē.
«Mēs brauksim uz tādām vietām, no kurām uz teātri Valmierā diez vai bieži brauc. Pie mums vairāk brauc vidzemnieki un rīdzinieki,» domā Rihards Rudāks, piebilstot, ka šovakar trimdas rakstnieka Anšlava Eglīša (1906-1993) viens no populārākajiem darbiem - latviešu emigrācijas komēdija Bezkaunīgie veči (1968), ko 2012. gada sākumā iestudējuši režisori Reinis Suhanovs un Jānis Znotiņš - tiks spēlēts Bauskas Kultūras centrā, rītvakar - Dobeles pilsētas Kultūras namā, ceturtdien izrādes kolektīvs mēros ceļu uz Brocēnu Kultūras centru, piektdien spēlēs Kuldīgas Kultūras centrā, sestdien - Rojas Kultūras centrā, bet viesizrādes noslēgs Talsu Tautas namā.
«2013. gada rudenī mēs šo izrādi aizvedām parādīt Amerikas latviešiem - viņi bija ļoti iepriecināti un mūs ārkārtīgi silti tur uzņēma. Tur tiešām bija ļoti jauki,» ar prieku atminas Rihards Rudāks, atklājot, ka mēneša laikā, aptverot praktiski visu Ameriku, viņi nospēlēja 14 izrāžu, tostarp Čikāgā, Bostonā, Losandželosā, Ņujorkā, Vašingtonā, Sanfrancisko. «Pagājušā gada janvārī ar šo izrādi izbraukājām Latgali, un arī tur šī izrāde izskanēja ļoti sirsnīgi. Nu ceram, ka tagad tikpat silti mūs uzņems arī Kurzemē un Zemgalē,» nosaka lieliskais aktieris.
Viņš stāsta, ka bezkaunīgie veči ir trīs latviešu vīri, kuriem savulaik nācies pamest Latviju un kuri savas vecumdienas vada Kalifornijā. Dzīves baudītājs Longins Laukmanis (Januss Johansons) un paskarbais Askolds Olte (Juris Laviņš) cenšas kopīgiem spēkiem izraut no nīgruma un savas nevajadzības apziņas trešo jaunības draugu Jāni Bertoldu (Rihards Rudāks). Atjaunotā draudzība nāk par svētību visiem, ļaujot dzīvi skatīt joprojām krāsainu. Taču arī cauri draudzībai un labklājībai laužas ilgas pēc dzimtenes.
«Šī izrāde ir absolūti nepretencioza, jo tā tomēr ir komēdija, turklāt ļoti sirsnīga. Visi kopā pajokojam par latviešu rakstura īpašībām, kā arī runājam par to, ka uz vecumu nedrīkst padoties un nolaist rokas. Manuprāt, izrāde ir pozitīvi uzlādējoša,» saka Jāņa Bertolda lomas atveidotājs.
Taujāts, kāda ir viņa paša recepte, kas palīdz nenolaist rokas, Rihards Rudāks atteic, ka tas ir darbs, iespēja būt uz skatuves. «Ja ar savu darbošanos kaut kādā veidā varu radīt prieku citiem, tas jau ir pats galvenais,» viņš apgalvo.
Bet par prieku rīdziniekiem VDT parūpēsies novembra sākumā, kad viesosies Latvijas Nacionālajā teātrī: 1. un 2. novembrī valmierieši rādīs drāmu par mīlestību un varu Vaidelote (režisore Inese Mičule), bet 3. novembrī izklaidēs mazos skatītājus, piedāvājot izrādi Visām pelēm garšo siers (rež. Felikss Deičs).
Rihards Rudāks stāsta, ka viņš jau gaida darbu pie režisora Reiņa Suhanova, kurš, pabeidzis savu versiju par Šarlotes Brontē Džeinu Eiru (pirmizrāde plānota 15. decembrī), kā nākamo iestudēs Rūdolfa Blaumaņa Pazudušo dēlu. Šis viņam būs jau trešais Pazudušā dēla iestudējums. 1970. gada iestudējumā Rihards Rudāks spēlēja Krustiņu, 1990. gada iestudējumā bija Iņķis, bet 2017. gada iestudējumā, kas savu pirmizrādi piedzīvos 3. martā, talantīgais aktieris iejutīsies Mikus tēva lomā.