PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Augi un zāļu tējas. Receptes katrai zodiaka zīmei
 
©Lauris Aizupietis/F64

Lielisks veselības uzlabošanas līdzeklis ir zāļu tējas, uzlējumi, tinktūras, turklāt tos iespējams izvēlēties atbilstoši horoskopam.

Kos­mis­kie rit­mi un vib­rā­ci­jas ie­dar­bo­jas ne ti­kai uz cil­vē­ka dzī­vi, rak­stu­ru, lik­te­ni, bet arī tī­ri fi­zis­ki - uz or­ga­nis­mu. Vien­kār­šo­jot var teikt, ka arī cil­vē­ka ķer­me­nis sa­stāv no 12 zo­nām, un kat­ru no tām pār­val­da kā­da pla­nē­ta un zo­di­aka zī­me. Pla­nē­tas, kas cil­vē­ka dzim­ša­nas brī­dī at­ro­das da­žā­dos per­so­nī­gā ho­ro­sko­pa pun­ktos, arī ie­dar­bo­jas da­žā­di, at­ka­rī­bā no to no­vie­to­ju­ma un sav­star­pē­jām kom­bi­nā­ci­jām jeb as­pek­tiem - tās var gan vei­ci­nāt at­jau­no­jo­šos pro­ce­sus or­ga­nis­mā, gan arī vā­ji­nāt tos.

Arī kat­ram augam ir savs aiz­bil­dnis pla­nē­tas vei­do­lā. Me­di­cī­nis­ka­jā as­tro­lo­ģi­jā ārst­nie­cī­bas augus iz­man­to pēc sim­pā­ti­ju un anti­pā­ti­ju prin­ci­pa.

Pie­mē­ram, «sav­star­pē­jas sim­pā­ti­jas» ir Sau­lei un Mar­sam, drau­dzē­jas arī Sau­le un Ju­pi­ters, Mē­ness un Ju­pi­ters, Ve­ne­ra un Ju­pi­ters, Marss un Sa­turns. Sa­vu­kārt «strī­das» Sau­le ar Sa­tur­nu, Mē­ness ar Sa­tur­nu, Mer­kurs ar Ju­pi­te­ru, Ve­ne­ra ar Mar­su.

Sli­mī­bu, kas sais­tī­ta ar kā­das pla­nē­tas ie­dar­bī­bu, var ār­stēt, iz­man­to­jot zā­lī­ti, ko pār­val­da tā pa­ti pla­nē­ta vai arī, tie­ši ot­rā­di, pre­tē­jā pla­nē­ta.

Iz­pē­tot per­so­nis­ko ho­ro­sko­pu, me­di­cī­nis­kais as­tro­logs (ie­tei­cams iet pie cil­vē­ka, kurš pēc pa­mat­iz­glī­tī­bas ir me­di­ķis) ie­teiks, ko un kā tie­ši da­rīt, lie­tot, no kā iz­vai­rī­ties, lai stip­ri­nā­tu sa­vu ve­se­lī­bu.

Šeit snie­dzam vis­pā­rē­ju ie­ska­tu un da­žas re­cep­tes ie­ros­mei! Pro­tams, mi­nē­tos zā­ļu no­vā­rī­ju­mus pret at­tie­cī­ga­jām li­gām ne­būt nav aiz­liegts lie­tot arī ci­tu zodiaka zīm­ju pār­stāv­jiem.

Auns

Šo zī­mi pār­val­da Marss, ķer­me­nī tā at­bild par gal­vu, se­ju, sma­dze­nēm, gal­vas­kau­su.

Auniem rak­stu­rī­ga ni­ci­no­ša at­tiek­sme pret sli­mī­bām. Ta­ču se­vis pa­kļau­ša­na fi­zis­ka­jai un ga­rī­ga­jai pār­slo­dzei no­vā­ji­na or­ga­nis­mu un pa­ver ce­ļu arī da­žā­dām kai­tēm: ve­ģe­ta­tī­vās ner­vu sis­tē­mas lēk­mēm, ādas sli­mī­bām, at­mi­ņas trau­cē­ju­miem, rei­bo­ņiem, ate­ro­skle­ro­zei. Aunam jā­ie­vē­ro baus­lis: «Pro­fi­lak­se nav ne­kas ap­kau­no­jošs.»

* Auna zī­mē dzi­mu­ša­jiem ie­tei­cams dzert pi­par­mēt­ru, vil­kā­be­ļu, bār­be­ļu, nāt­ru, ceļ­mal­la­pu, ka­di­ķu, da­dža, mež­ro­zī­šu, gaiļ­bik­sī­šu no­vā­rī­ju­mus.

Avi­ta­mi­no­zei zie­mas pe­ri­odā lie­lis­ki no­de­rēs mež­ro­zī­šu aug­ļu no­vā­rī­jums. Ap­mē­ram 50 aug­lī­šus pār­lej ar lit­ru ver­do­ša ūdens un vēl pa­vā­ra kā­das 10-15 mi­nū­tes. Ļauj no­stā­vē­ties 8 stun­das, dzer pa ta­sī­tei trīs rei­zes die­nā.

Lai no­mie­ri­nā­tu ner­vus, kais­mī­gā tem­pe­ra­men­ta iz­rai­sī­to stre­su un tam se­ko­jo­šās gal­vas­sā­pes, cit­ron­me­li­su vai pi­par­mēt­ras ap­lej ar krū­zi ver­do­ša ūdens, ļauj ie­vil­kties 40 mi­nū­tes, dzer pa treš­daļ­glā­zei die­nā.

Ļo­ti garš­īga tē­ja ir no sar­ka­nā ābo­li­ņa uz pus­ēm ar uguns­pu­ķi. Tai pie­mīt no­mie­ri­no­ša un pret­ie­kai­su­ma ie­dar­bī­ba, pa­līdz arī pret gal­vas­sā­pēm, ner­vu iz­sī­ku­mu.

Vēr­sis

Vēr­ša zī­mes vald­nie­ce ir Ve­ne­ra. Tā at­bild par kak­lu, rīk­li, ba­rī­bas va­du, urīn­pūs­li, kak­la skrie­me­ļiem, sma­dze­nī­tēm.

Ti­pis­ko Vēr­šu rak­stu­rī­gā­kās īpa­šī­bas ir pār­mē­rī­ga ie­tie­pī­ba, drū­mas do­mas; diez­gan no­slēg­ti, to­mēr pēk­šņi var «uz­lies­mot» - gan dus­mās, gan arī ne­prā­tī­gā līk­smī­bā. Pa­tīk kom­forts. Drī­zāk skep­tisks un būs ga­tavs uz slik­tā­ko sce­nā­ri­ju ne­kā li­dos ne­pa­ma­to­tā op­ti­mis­mā. Dzi­ļi iek­šā vi­ņos sēž bai­les no sli­mī­bām. Ie­priekš mi­nē­tās īpa­šī­bas var būt par ie­mes­lu kak­la un ausu sā­pēm, dzi­mum­or­gā­nu sli­mī­bām, as­tmai, gre­mo­ša­nas trau­cē­ju­miem (tos gan vei­ci­na arī Vēr­šu tiek­sme bran­gi un la­bi pa­ēst).

* Vēr­šiem īpa­ši no­de­rī­ga būs pi­par­mēt­ra, dzied­nie­cī­bas al­te­ja, ķir­sis, krust­nag­li­ņas, pī­lā­dzis, ābo­liņš, brūk­le­nes, ave­nes, vēr­me­le, ceļ­mal­la­pas, biš­krēs­liņš.

Pret rak­stu­rī­ga­jām kai­tēm - ri­nī­tu, fa­rin­gī­tu, an­gī­nām - lī­dzēs šāds uz­lē­jums: sa­jauc ko­pā vie­nā­dās da­ļās pi­par­mēt­ru, prie­žu pum­pu­rus, asins­zā­li, mār­si­lu, ap­lej ar glā­zi ver­do­ša ūdens, ļauj ie­vil­kties di­vas stun­das, iz­kāš un ska­lo kak­lu.

Sa­vu­kārt, ja pā­rāk bran­gi ēsts, ie­sa­kām uz­lē­ju­mu, kas uz­la­bo gre­mo­ša­nu: 10 g ma­jo­rā­na, 10 g anī­sa, 15 g roz­ma­rī­na, 10 g liep­zie­du, 10 g mār­si­la (ti­mi­āna) sa­jauc, sa­smal­ci­na, ie­vā­ra, ļauj no­stā­vē­ties pus­stun­du cie­ši no­slēg­tā trau­kā, no­kāš, dzer pus­krū­zi pēc pā­rāk bran­gas iz­ēša­nās.

Op­ti­mis­tis­kāk rau­dzī­ties uz dzī­vi pa­lī­dzēs šāds uz­lē­jums: 1 da­ļa ārst­nie­cis­kās me­li­sas, 2 da­ļas me­ža ze­me­nī­šu, 1/5 asins­zā­les, ½ vī­grie­žu, 1 da­ļa uguns­pu­ķes la­pu, 1/10 lak­ri­cas sak­nes. Vi­su sa­jauc un sa­smal­ci­na, pār­lej ar glā­zi ver­do­ša ūdens, ļauj ie­vil­kties cie­ši no­slēg­tā trau­kā apm. 20 min, dzer vie­nu, di­vas glā­zes die­nā. Garš­o lie­lis­ki!

Dvī­ņi

Dvī­ņu pār­vald­nieks ir Mer­kurs, un tā ie­tek­me iz­pau­žas ple­cos, apakš­del­mos, ro­ku lo­cī­ta­vās, plau­šās, ner­vu un asins­ri­tes sis­tē­mās.

Dvī­ņi tiek uz­ska­tī­ti par stip­ru zī­mi, to­mēr ne­iz­ce­ļas ar īpa­ši la­bu ve­se­lī­bu. Vi­ņu tiek­sme par vi­su būt lie­tas kur­sā, ne­pa­re­dza­mās re­ak­ci­jas past­āvī­gi ra­da ner­vu sis­tē­mas iz­sī­ku­mu. Šie cil­vē­ki mēdz būt ner­vo­zi un sa­sprin­gti. «Dvī­ņu kai­tes» - bron­hi­ālā as­tma, plau­šu kar­so­nis, bron­hīts, nei­rīts, ādas sli­mī­bas.

* Dvī­ņiem īpa­ši jā­drau­dzē­jas ar bal­dri­ānu, vir­zu, pē­ter­sī­ļiem, ķi­me­nēm, dil­lēm, fen­he­li, akā­ci­ju, al­te­ju, rau­de­ni.

Dvī­ņiem pa­līdz labs miegs, un, lai tas tāds bū­tu, var ņemt tal­kā šā­du uz­lē­ju­mu: 1 da­ļa gur­ķu mēt­ras, 2 da­ļas ārst­nie­cis­kās me­li­sas, 2 da­ļas me­ža ze­me­nī­šu (lak­sti ar odzi­ņām), ½ vī­grie­žu, ½ sar­ka­nā ābo­li­ņa, 1/10 lak­ri­cas sak­nes. Zā­lī­tes sa­jauc, sa­smal­ci­na, 3-4 ēdam­ka­ro­tes pār­lej ar ver­do­šu ūde­ni, vā­ra vēl 15 mi­nū­tes, no­kāš, at­dze­sē un dzer die­nas gai­tā pa ne­lie­lām por­ci­jām.

No­mie­ri­nāt sa­sprin­gtos ner­vus pa­lī­dzēs šāds uz­lē­jums: di­vas da­ļas bal­dri­āna sak­ņu, pa trīs da­ļām sar­ka­nās vilk­ābe­les zie­du un aug­ļu, asins­zā­les lak­stu un pe­laš­ķa. Vi­su sa­smal­ci­na, sa­jauc, pār­lej ar ver­do­šu ūde­ni, ļauj ie­vil­kties 5-6 stun­das, iz­kāš, lie­to pa ce­tur­tdaļ­glā­zei pus­stun­du pirms ēša­nas 3-4 rei­zes die­nā.

Sa­vu­kārt pret el­po­ša­nas ce­ļu pro­blē­mām ie­tei­cams: 20 g sta­ģu sak­nes, 20 g sal­vi­jas la­pu, pa 15 g prie­žu pum­pu­ru un eika­lip­tu la­pu, pa 10 g pi­par­mēt­ru, ti­mi­āna (mār­si­la) un ārst­nie­cis­kās ku­me­lī­tes. Vie­nu ēdam­ka­ro­ti mai­sī­ju­ma ap­lej ar glā­zi ver­do­ša ūdens, uz­vā­ra un lie­to kar­stu in­ha­lā­ci­jām.

Vē­zis

Vē­ža pār­vald­nieks ir Mē­ness, tā­pēc Vē­žus īpa­ši ie­spai­do Mē­ness cik­li, vi­ņi vieg­li pa­kļau­jas dep­re­si­jai, hi­po­hon­dri­jai. Mē­ness at­bild arī par gre­mo­ša­nas sis­tē­mu, tā­pēc Vē­žiem jā­sau­dzē kuņ­ģis un ci­ti gre­mo­ša­nas or­gā­ni.

Grau­jo­ši uz Vē­žu ve­se­lī­bu ie­dar­bo­jas dis­har­mo­ni­ja at­tie­cī­bās ar mī­ļo­ta­jiem un tu­vi­nie­kiem, pri­vā­tās dzī­ves lik­stas - tas vei­do iek­šē­jo kon­flik­tu, ne­ap­mie­ri­nā­tī­bu ar vi­su un vi­siem. Stre­su «pār­vā­ra» se­vī, kas no­ved pie ner­vu dar­bī­bas trau­cē­ju­miem un fi­zis­kām kai­tēm. Iz­eju no iek­šē­jiem pār­dzī­vo­ju­miem mēdz mek­lēt glā­zī­tē kā stip­rā­ka, kas ti­kai pa­dzi­ļi­na emo­ci­onā­lo la­bi­li­tā­ti. Ie­tei­cams vai­rot op­ti­mis­mu, ga­ra mun­dru­mu, vai­rāk uz­ti­cē­ties ap­kār­tē­jiem.

* No zā­lī­tēm ie­tei­cams pie­vērst īpa­šu uz­ma­nī­bu ārst­nie­cī­bas iz­opam, ži­bu­lī­tim, bal­ta­jai ro­zei, da­dža sak­nei, uguns­pu­ķei.

Pro­fi­lak­tis­ki Vē­žiem ie­tei­cams pe­ri­odis­ki lie­tot ro­zā ro­di­olas (zel­ta sak­nes), mār­da­dža un me­ža pe­oni­jas sak­ņu mai­sī­ju­ma uz­lē­ju­mu - tas lī­dzēs no­vērst nei­ra­stē­nis­ko stā­vok­li un pār­mē­rī­go ne­mie­ru.

Gre­mo­ša­nas sis­tē­mas trau­cē­ju­mu no­vēr­ša­nai la­bi de­rēs tē­ja no pe­laš­ķa, ku­me­lī­tes, liep­zie­diem, anī­sa, vilk­ābe­les (vie­nā­dās da­ļās).

Lie­lisks pa­dzē­riens Vē­žu ve­se­lī­bai ir šāds (var lie­tot arī pro­fi­lak­tis­ki):

1 ēd.k. pi­par­mēt­ru, 1 ēd.k. ka­ze­ņu, 1 ēd.k. tum­šo ro­zī­ņu, na­ža gals lak­ri­cas; vi­su pār­lej ar 1 l ver­do­ša ūdens, ļauj ie­vil­kties stun­du, no­kāš; lie­to sil­tu ne­lie­lām por­ci­jām die­nas gai­tā.

 
Turpinājumu lasi nākošajā lapā