Bailes no skaitļa 13 ir ļoti izplatītas, taču tās nevarētu dēvēt par vienu no modernākajām fobijām. Tai ir senas saknes un pat garš un sarežģīts nosaukums – triskaidekafobija.
Grūti precīzi pateikt, kad un kā radās slimīgas bailes no skaitļa 13, bet varam mēģināt pagriezt vēstures ratu un sameklēt pirmos mistiķus, kuru iedēstītā baiļu sēkla turpina zelt arī mūsdienās. Kas tikai ir dzirdēts – ka F1 autosacīkstēs bolīdiem pārtrauca piešķirt 13. numuru pēc tam, kad it kā avarēja vairākas mašīnas tieši ar šo numuru; ka dažs labs valstsvīrs lēmumus nepieņem 13. datumā, toties pieci ASV prezidenti iestājās Trīspadsmitnieka klubiņā. Lai vai kā, bet savām acīm ir redzēts, ka mūsdienīgā daudzdzīvokļu namā Anglijā liftam nav 13. stāva pogas… Tas nekas, ka mājai ir pat vairāk nekā 13 stāvu, galvenais, lai rakstītā veidā bīstamais skaitlis nekur neparādītos.
Melnās piektdienas radītājs
Tos, kuri sevi par māņticīgiem neuzskata, var uzjautrināt kādas vietējās apdrošināšanas kompānijas apkopotā informācija. Izrādās, divi procenti Latvijas iedzīvotāju ticot, ka piektdienā, 13. datumā, atgadās visādas nelaimes. Ceturtā daļa aptaujāto melnajā piektdienā neprecētos, 17 procenti nekāptu uz kuģa, 15 procenti nelidotu, bet 10 procenti neslēgtu līgumus.
Ja jau aizrunājāmies par melno piektdienu, tad te nu vainīgo var atrast. 1907. gadā uzņēmējs un rakstnieks Tomass Lousons publicēja savu sacerējumu «Piektdiena. Trīspadsmitais». Viņš bija ļoti māņticīgs un acīmredzot prata iestāstīt daudziem laikabiedriem, ka piektdienā, 13. datumā, atgadās baisas sakritības. Grāmata piedzīvoja nebijušu popularitāti, un drīz vien pēc tās motīviem tika uzņemta filma. Un vairākas no tās sērijām klajā nāca… Uzminiet, kurā dienā un datumā! Protams, piektdienā, 13. datumā. Nu, ko, atliek iemācīties vēl pārīti sarežģītu svešvārdu. Proti, bailes no piektdienas, 13. datuma, sauc par paraskavedekatriafobiju jeb frigatriskaidekafobiju.
Sazvērestības teorijas zeļ un plaukst
Līdz ar to maisam gals bija vaļā. Sazvērestības teoriju piekritēji ir centušies atrast dažādas likumsakarības, kurās būtu liktenīgi iesaistīts velna ducis. Lūk, kādas (dažas) tās viņu skatījumā bijušas.
* 1307. gada 13. oktobrī pēc Francijas karaļa pavēles arestēja Templiešu ordeņa vadītājus;
* 1939. gada 13. janvārī Austrālijā sākās vispostošākais meža ugunsgrēks, kurā gāja bojā 17 cilvēki;
* Vēl trakāku skaitļu mistiku kāds papūlējies sameklēt ASV kosmiskā kuģa «Apollo-13» reisā uz Mēnesi. To palaida 1970. gada 11. aprīlī pulksten 3.13 no starta kompleksa nr. 39 (3x13), tam vajadzēja iziet orbītā ap Mēnesi 13. aprīlī, taču sabojājās dzinējs;
* 1996. gada 13. septembrī nošāva slaveno reperi, sociālo aktīvistu un Ginesa grāmatas rekordistu Tupaku Šakuru;
* 2004. gada 13. augustā Floridā (ASV) plosījās viesuļvētra «Čārlijs», kas prasīja vismaz 13 cilvēku dzīvības;
* 2012. gada 13. janvārī pazemināja kredītreitingus vairākām valstīm, to vidū Francijai, Austrijai, Maltai, Slovākijai, Slovēnijai, Kiprai, Itālijai, Portugālei un Spānijai;
* 2012. gada 13. janvārī Vidusjūrā nogrima kruīzu laineris «Costa Concordia» – mūsdienu «Titāniks».
Runājot par velna duci, bieži tiek piesaukta Nataniela Lakenmeijera grāmata «13: pasaulē populārākās māņticības vēsture». Tajā viņš apkopojis gan faktus, gan spekulatīvas interpretācijas par skaitli 13. Par vienu no izplatītākajiem 19. gadsimta ticējumiem var uzskatīt šo: ja pie pusdienu galda apsēžas 13 cilvēki, tad viens no viņiem tuvākā gada laikā nomirs. Skaidrs, ka tā bija atsauce uz Bībeli, Svēto vakarēdienu, Jūdu Iskariotu un Jēzu Kristu. Tomēr dažās valstīs, ja gaidāmi 13 viesi, tiek uzaicināts īpašais cilvēks. Viņa uzdevums ir vienkāršs – ēst un dzert, bet, pats svarīgākais, būt par 14. viesi. Nez, ko gan varētu sastrādāt ciemiņi, būdami tikai trīspadsmit? Piedzerties? Sakauties? Saplēst traukus?
Kristīgā baznīca nekultivē bailes no skaitļa 13, uzskatot to par grēku. Interesanti, ka jaunais pāvests Francisks par Romas katoļu baznīcas galvu tika ievēlēts 2013. gada 13. martā. Jau 19. gadsimta beigās Ņujorkas ietekmīgākie vīri nolēma pretoties vispārējai fobijai un organizēja klubu, kura 13 dalībnieki kopā pusdienoja katra mēneša 13. datumā. Pirmās pusdienas notika piektdien, 1981. gada 13. janvārī, pulksten 20.13 viesnīcas 13. numuriņā. Itin drīz līdzīgi klubi Amerikā savairojās kā sēnes pēc lietus. Pat pieci ASV prezidenti bijuši tāda kluba biedri.
Viņiem ir bail
Ko lai dara, ja pasaulē pazīstami cilvēki baidās no skaitļa 13? Uztversim to kā viņu untumu. Piemēram, vienā no amerikāņu dziedātāja Džona Meiera albumiem 13. dziesma ir tikai 0,2 sekundes gara. Kāda gan tur dziesma, klusums vien… Šīs kompozīcijas nosaukumu viņš nav uzrakstījis uz albuma vāciņa. Nebūtu jau nu ākstījies – ja albumā iekļautu 12, nevis 14 dziesmas, tad 13. vietā nevajadzētu atskaņot klusumu.
Bailes no skaitļa 13 nav slēpusi kanādiešu mūziķu apvienība «Hot Hot Heat», arī tai vienā no albumiem 13. skaņdarbs pat nav pieminēts dziesmu sarakstā, bet ierakstā, kas ilgst nieka četras sekundes, saklausāmi trokšņi. Spāņu motobraucējs Angels Nieto centies neizaicināt likteni un stāstījis, ka uzvarējis 12+1 pasaules motosporta čempionātā.
Velna duča aprakstītāji ar labpatiku apzelē faktu, ka atsauce uz 13 kā nelaimīgu datumu pirmo reizi angliski publicēta komponista Džoakīno Antonio Rosīni biogrāfijā 19. gadsimtā. Un arī tik vien kā tas, ka komponists miris piektdienā, 1868. gada 13. novembrī. Negribas ticēt, ka viņš bijis vienīgais, kuru nāve pārsteigusi melnajā piektdienā.
Velns nav tik melns
Numerologi uzskata, ka 13 ir skaitļa 4 augstākā vibrācija, bet četrinieks apzīmē stabilitāti – četras kājas ķeblim, četri gadalaiki laika ritumā, četri cilvēka mūža posmi. Vienlaikus 13 ir viens no karmiskajiem skaitļiem. Ja tas parādās, piemēram, vārdā un uzvārdā (numeroloģijā katram burtam atbilst savs skaitlis), tad cilvēks dzīvē visu sasniegs, smagi strādājot, turklāt viņam nemitīgi vajadzēs pārvarēt šķēršļus. Viņš nedrīkst spēkus izšķiest vairākos uzdevumos vienlaikus un iesākto pamest pusdarītu. Ja vien neatlaidīgi darbosies, karmiskās problēmas būs iespējams atrisināt. Neizklausās necik jauki... Bet! 13 ir arī praktisku un uzticamu cilvēku skaitlis. Tiem cilvēkiem, kuri dzimuši šajā datumā, piemīt ātra uztvere, un viņi var gūt ievērojamus panākumus, kļūt ietekmīgi zinātnē vai okultajās zinātnēs.
Okultajā simbolismā šis skaitlis tiek atainots kā skelets ar izkapti rokā, ar kuru tas pļauj cilvēkus. Nāve tātad. Taro kāršu vecajos arkānos kārti ar 13. numuru tā arī sauc – Nāve. Tikai tās nozīme nebūt nav iznīcība, bet gan jauns sākums.
Der atcerēties, ka Rietumos tikai pēc 17. gadsimta skaitli 13 sāka uzskatīt par ļaunuma vēstnesi un nelaimes nesēju. Tā kā tolaik daudzi neprata izskaidrot šā skaitļa nozīmi, tika pieņemts, ka tas nes nelaimi. Citādi uzskata Indijā, Itālijā, Japānā un Korejā. Arī maijiem un meksikāņiem šis bijis laimīgs skaitlis, jo simbolizēja Sauli un pozitīvu vīrišķo enerģiju. Honkongā mobilo tālruņu abonenti lūdz piešķirt numuru, kur būtu cipars 13, jo tas nes veiksmi. Runā, ka Krievijā daudzi cilvēki velna duci uzskata par savu laimes skaitli. Šahists Garijs Kasparovs (starp citu, dzimis 13. aprīlī) uzskata, ka skaitlis 13 viņam ir laimīgs, tāpēc 13. partijā šaha mačos viņš parasti uzbrūk. 1985. gadā viņš vinnēja Anatoliju Karpovu ar rezultātu 13:11 un kļuva par trīspadsmito pasaules čempionu šahā.
Amerikas slepenās zīmes
Par katru cenu vēloties saskatīt mistiku, uzkrītošas sakritības mēģināts atrast skaitļa 13 saistībā ar Ameriku: ērglim ASV ģerbonī katrā spārnā ir 13 spalvas, kreisajā kājā putns tur 13 bultas, labajā – olīvu zaru ar 13 lapām un 13 ogām; pat devīzē «Epluribus unum» («No daudziem viens») ir 13 burti; sarkano un balto svītru summa karogā arī ir 13. Amerika sākumā sastāvēja no 13 štatiem, tas arī viss.
Harmonija pret haosu
Racionāli skaidrojot, kāpēc 13 kopš seniem laikiem uzskata par ļaunu vēstošu skaitli, būtu jāpievēršas duodecimālajai skaitīšanas sistēmai. Matemātiķi droši vien plēsīs matus, šo izlasot, bet riskēšu padarīt viņus par plikpauriem, runājot vienkāršāk un atsaucoties gan uz okultismu, gan seno tautu priekšstatiem. Tātad – 12 skaitļu sistēma ir pilnība, un tas, kas seko pēc tam, ir haoss. Senie persieši uzskatīja, ka 12 zvaigznāji debesīs kontrolē katru gada mēnesi, savukārt skaitlis 13 izraisa nekārtības. Ja skaitlis 12 tiek uzskatīts par pilnību, par dievišķo harmoniju, tad 13 sāk jaunu ciklu un tādējādi izjauc līdzsvaru. Daudzas tautas skaitli 12 uzskatīja par svētu.
Astroloģijā ir 12 zodiaka zīmes, gadā ir 12 mēneši, Olimpā bija 12 dievi, Hērakls paveica 12 varoņdarbus, Jēzum bija 12 apustuļi. Krievu dzejnieks Aleksandrs Bloks uzrakstīja poēmu «Divpadsmit» – formāli par revolūciju, bet, kas interesanti, tajā starp rindiņām izlasāma atsauce uz Kristu un 12 apustuļiem. Skaidrs, ka skaitlis 13 šajā pilnīgajā sistēmā neiederas... Piemēram, skandināvu mītos tiek stāstīts par 12 dievu sanāksmi Valhallā, skandināvu mitoloģijas debesīs. Sanāksmē nelūgts ieradies arī 13. viesis – ļaunais dievs Lokijs. Viņš, maitasgabals, izprovocē slepkavību, kas sagandē līdz tam laimīgo dzīvi visiem pārējiem.
Vēl tikai jāpiebilst, ka pastāv arī triskaidekafilija – uzskats, ka 13 ir laimīgs skaitlis. Nākamā populārākā māņticība pēc triskaidekafobijas ir bailes no cipara 4 – terafobija. Tā ir izplatīta Ķīnā, Japānā un Korejā, kur četri ir tas pats, kas pateikt vārdu «nāve». Turklāt austrumu valstīs viesnīcās vēl biežāk nevar atrast 4. stāvu nekā Amerikā 13. stāvu. Cik kultūru, tik fobiju…