Vienotajā atalgojuma sistēmā netiks iekļautas iestādes ar ārvalstu vai privāto kapitālu, piemēram, "airBaltic" un "Parex banka", šovakar žurnālistus informēja premjers Valdis Dombrovskis (JL).
Valdība šodien akceptēja vienotās atalgojuma sistēmas tālāku virzību, kurā netiks veiktas būtiskas izmaiņas, saglabājot iepriekš nolemtos principus.
Šim likumprojektam kopumā bija iesniegti 219 priekšlikumi, bet lielākā daļa no tiem netiks ņemta vērā. Piemēram, netiks ņemts vērā priekšlikums vienotajā atalgojuma sistēmā iekļaut Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.
Toties atbalstīts priekšlikums no vienotās atalgojuma sistēmas izņemt augstskolu pasniedzējus, bet iekļaut šajā sistēmā augstskolu administratīvos un saimnieciskos darbiniekus.
Finanšu ministrijas Valsts sektora darba samaksas politikas nodaļas vadītāja Inga Ošiņa, komentējot iesniegto priekšlikumu apjomu, valdības sēdē norādīja, ja tiktu atbalstīti visi saņemtie priekšlikumi, tad likuma sākotnējam variantam praktiski zūd jēga un tas regulē šauru valsts pārvaldes daļu.
Iecerēts, ka likums "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu" stāsies spēkā no 2010.gada 1.janvāra. Likumprojekts paredz, ka valsts un pašvaldību pārvaldē mēnešalgas nevarēs pārsniegt Ministru prezidenta mēnešalgu. Premjera alga šobrīd ir 1908 lati.
Plānots, ka jaunais likums attieksies uz pašvaldību deputātiem, Saeimas apstiprinātajām un ieceltajām amatpersonām, valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem, atvasinātajām publiskajām personām, valsts augstskolām, pašvaldībās nodarbinātajiem, militārpersonām u.c.
Normatīvais akts noteiks vienotus principus mēnešalgu noteikšanā sadalījumā pa amatu grupām, kā arī vienotus nosacījumus vispārējām piemaksām, pabalstiem un kompensācijām, speciālajām piemaksām un citiem darba devēja piešķirtiem labumiem un maksājumiem.
Likumprojekts paredz divu veidu mēnešalgas noteikšanas metodes: attiecībā uz vēlētajām un vēlēto ieceltajām vai apstiprinātajām amatpersonām piemērot koeficientu sistēmu ar piesaisti valstī strādājošo darba samaksai. Tāpat tiešās pārvaldes iestāžu un neatkarīgo iestāžu darbinieku, tiesu varas iestāžu darbinieku mēnešalgu regulēs Ministru kabineta noteikumi.
2010.gadam mēnešalgu noteikšanai valsts pārvaldē pielietos Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēru 2009.gada pirmajā pusgadā, kas noapaļots pilnos latos, - 471 lats.
Aprēķinot premjera algu, minētajam vidējam algas rādītājam tiks piemērots koeficents 4,05, līdz ar to premjera alga nākamgad būs 1908 lati. Premjera biedra un ministru algu noteikšanai attiecīgi tiks piemēroti koeficenti 3,85 un 3,648, līdz ar to viņu algas nākamgad būs 1813 un 1718 lati.
Ministrijas parlamentārā sekretāra alga nākamgad būs 1336 lati, Satversmes un Augstākās tiesas priekšsēdētāju alga - 1908 lati, ģenerālprokurora, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājas un valsts kontrolieres alga - 1870 lati, tiesībsarga alga - 1455 lati, Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja un locekļu alga - attiecīgi 1196 un 749 lati, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja alga - 1192 lati, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja alga - 1578 lati, bet Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja alga - 1097 lati.
Pašvaldību vadītāju algām nākamgad būs jābūt robežās līdz 1714 latiem, pašvaldību vadītāju vietniekiem - līdz 1507 latiem, komiteju vadītājiem - līdz 1201 latam, bet deputātiem - līdz 565 latiem.
Valsts sekretāru un valsts kancelejas vadītāja maksimālais atalgojums nevarēs pārsniegt 1715 latus līdzšinējo 2282 latu vietā.