Ja no nākamā gada pagarinātu vecāku pabalsta saņemšanas ilgumu līdz bērna pusotra gada vecumam, valsts budžetā papildus vajadzētu 17,6 miljonus latu, liecina Labklājības ministrijas (LM) aprēķini. Ņemot vērā, ka valdība tikai mīkstinājusi vecāku pabalsta jeb māmiņalgu ierobežojumus, un to, ka sociālajā budžetā joprojām ir deficīts, cerības, ka šī pabalsta izmaksas laiks no nākamā gada varētu tikt pagarināts, ir niecīgas.
Par izmaiņām māmiņalgu un bērna kopšanas pabalsta izmaksā šonedēļ diskutē Saeimas Demogrāfijas apakškomisija, kuras vadītājs Imants Parādnieks rosinājis Saeimas partiju frakcijās pārrunāt iespējas, kā uzlabot ģimeņu situāciju, – atcelt vecāku pabalstu izmaksu ierobežojumu (valdība jau daļēji to izdarījusi), pagarināt šī pabalsta izmaksas periodu līdz pusotram gadam, noteikt minimālo bērnu kopšanas pabalstu 70% no minimālās algas, kā arī izvērtēt iespējas ļaut strādājošiem vecākiem saņemt vecāku pabalstu.
Saskaņā ar Māmiņu kluba aptauju lielākā daļa ģimeņu vēlētos māmiņalgu saņemt divus gadus, jo tas saistīts ar iespējām bērnu iekārtot bērnudārzā, kas praktiski nav iespējams, ja bērnam ir gads vai pusotra. «Ja vecākiem jautā, ko viņi labāk vēlētos – pabalsta izmaksu līdz pusotram gadam vai pabalsta ierobežojumu pilnīgu atcelšanu, lielākā daļa vecāku – 76% – atbild, ka labāk, lai pabalstu izmaksā ilgāk,» atzina kluba vadītāja Sandija Salaka.
LM speciāliste Ināra Baranovska stāsta: ja pabalsta izmaksas laiku pagarina līdz pusotram gadam, papildus nākamgad budžetā vajadzīgi 17,6 miljoni latu, ja vēl arī atceltu ierobežojumu, – tad 22,5 miljonus latu. I. Baranovska skaidro, ka daļa jauno vecāku saņem vecāku pabalstu, – tie ir iepriekš nodarbināti cilvēki, kuriem pabalstu aprēķina pēc veiktajām sociālajām iemaksām, bet daļa bērna kopšanas pabalstu, kam ir konstants lielums, ir 50 latu mēnesī. Vecāku pabalstu pašlaik saņem 8259 vecāki, bet bērna kopšanas – 6631. S. Salaka uzsvēra, ka noteikti ir jādomā par minimālā pabalsta apmēra palielināšanu, jo «par 50 latiem nav iespējams aprūpēt bērnu», turklāt liela daļa šo vecāku ir gados jauni, studenti, kuriem nav bijis iespēju veikt sociālās iemaksas. Arī vecāku pabalsta minimālā robeža – 63 lati – ir pārāk maza, Igaunijā minimālais pabalsts ir 278 eiro (195 lati).
Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns atzina, ka steidzami ir jārisina jautājums, lai atļautu strādājošiem vecākiem saņemt vecāku pabalstu, jo aizliegums ir diskriminējošs. Varētu būt dažādi varianti, taču nedrīkst nostādīt jaunos vecākus izvēles priekšā – tikai pabalsts vai tikai alga, jo iespējas strādāt ir dažādas – arī mājās, pusslodzi vai nepilnu darba laiku. Uz šo problēmu norādīja arī Saeimas deputāte Inga Bite, kurai nesen dzimusi meitiņa.