Parakstīta vilcienu pasūtījuma līguma vietā jāiztiek ar ticību, «ka nepieciešamie kompromisi tiks panākti un līgums tuvākajā laikā tiks parakstīts».
Valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) aizvakar vakarā izplatītā paziņojumā informēja, ka «ir saņēmusi apliecinājumu no konkursa uzvarētāja – Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) par piedāvājuma derīguma termiņa pagarinājumu. Pagarinājums ir nepieciešams, lai pabeigtu darbu pie atsevišķu līguma normu saskaņošanas, kas saistītas gan ar finansiālajiem, gan arī tehniskiem aspektiem un nepieciešamajiem saskaņojumiem, kurus līgumslēdzējas puses nevarēja pagūt izpildīt līdz š. g. 28. februārim» – konkura kārtējā pagarinājuma beigām. Tomēr «a/s Pasažieru vilciens valde ir pārliecināta, ka nepieciešamie kompromisi tiks panākti un līgums tuvākajā laikā tiks parakstīts». Vakardiena neviesa skaidrību par «tuvākā laika» ilgumu.
PV ar šādu informāciju nepagodināja ne vien sabiedrību, bet arī Satiksmes ministriju. «Mēs esam informāciju lūguši, bet neesam saņēmuši,» Neatkarīgajai vakar vakarā apgalvoja satiksmes ministra Aivja Roņa biroja vadītājs Aivis Freidenfelds.
Ir nosacījumi, kāpēc konkurss vairs nedrīkst turpināties gadiem. Proti, Latvija varēja atļauties izsludināt konkursu tikai tāpēc, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies segt 100 miljonus latu no 140 miljoniem, cik pašreizējās vērtības naudā varētu izmaksāt vilcienu būve. Šis piedāvājums ir spēkā pašreizējā ES plānošanas periodā, kas beidzas līdz ar 2013. gadu. Mazāk nekā divu gadu laikā nemaz nebūtu iespējams uzbūvēt attiecīgi 34 + 7 elektrovilcienu un dīzeļvilcienu sastāvu, kuri šobrīd nepastāv pat gala projektā. Iemesls tam tāds, ka CAF līdz šim nav būvējis vilcienus tāda platuma sliežu ceļiem, kādus lieto Latvijā. Pat ja projektēšanu viņi ir pabeiguši, tad paliek projekta saskaņošana, atsevišķu vilciena detaļu testēšana u.tml. Cerības visu to paspēt ļauj ES dotais papildu laiks līdz 2015. gada vidum šajā plānošanas periodā uzsākto darbu pabeigšanai. Tomēr arī tagad ir problemātiski gan līdz 2013. gada beigām nodrošināt acīmredzamus pierādījumus, ka projekts tiek realizēts, gan pabeigt šo realizāciju līdz pēdējam formāli iespējamajam termiņam.
ES pārstāvošā Eiropas Komisija jau ir parādījusi Latvijai, ka vairs netic tās nostāstiem par ES projektu izpildi. Apmēram pirms mēneša EK atteicās apmaksāt Latvijas piesūtītos rēķinus par it kā paveiktajiem darbiem, kamēr Latvija neiesniegs papildu pierādījumus, ka tie tiešām ir paveikti un tiešām atbilst saskaņotajiem projektiem.
Papildu grūtības vilcienu būves iekļaušanai ES noteiktajos termiņos rada tas, kas Latvijas sabiedrību interesē visvairāk. Tā ir Rīgas Vagonbūves rūpnīcas (RVR) darbības atjaunošana, jo CAF solījis pasūtīt RVR vilcienu salikšanu atbilstoši CAF projektam, atsūtītajām detaļām un – galvenais – iekārtām, kas vēl jāuzstāda Rīgā. Miljoniem latu ieguldīšana šobrīd praktiski vagonu remontu darbnīcas līmenī esošajā RVR pirms pasūtījuma nodošanas CAF un tālāk RVR ir vēl jo mazāk iespējama nekā vilcienu projektēšanas pabeigšana. Tomēr RVR valdes priekšsēdētājs Valērijs Igaunis vakar Neatkarīgajai skaidroja, ka iespējas «būvēt vilcienus Rīgā tagad ir tādas pašas kā pagājušā gada augustā», t.i., brīdī, kad CAF tika atzīts par konkursa uzvarētāju. Viņaprāt, vilcienu būve nebūtu apdraudēta, ja līgumu noslēgtu triju nedēļu laikā.
Vilcienu būvei Latvijā un Latvijai ir jākalpo par sākumpunktu vilcienu būvei ne vairs Latvijai, bet visai bijušās PSRS teritorijai, kur steidzīgi jānomaina padomju laikā RVR būvētie vilcieni. Latvija būtu ideāla vieta, kur demonstrēt jaunus vilcienus, kas būvēti tam dzelzceļa platumam u.c. parametriem, kādi ļoti plašā teritorijā mantoti no PSRS.
Diemžēl Latvija kļuvusi par vietu, kur demonstrē nevis vilcienus, bet vilcināšanos. Iespējams spriest dažādi, cik lielā mērā to nosaka valsts iestāžu darbinieku nekompetence, bet cik lielā mērā – pienākums kalpot tiem konkursu dalībniekiem, kuri uzpirkuši vienu vai otru valsts uzņēmuma vadītāju, valdošās koalīcijas politiķi vai partiju.
Satiksmes ministrs A. Ronis nav atradis neko labāku pats savai darbībai kā demonstratīva bezdarbība attiecībā uz otru dārgāko konkursu aiz Dienvidu tilta, kāds risinājies atjaunotajā Latvijas Republikā. Jāpaskaidro, ka šeit tiek izsolītas tiesības vilcienus būvēt un apkalpot trīsdesmit gadus, tāpēc konkursa kopējā tāme nav 140, bet 400 miljoni latu. Viņa pārstāvis A. Freidenfelds ir gatavs stāstīt tikai par to, cik tālu ministrs bijis no konkursa iepriekš piecu gadu laikā un cik maz jau sākta konkursa dokumentos varēja mainīt piecos mēnešos, kopš A. Ronis ir pašreizējā amatā. Sliktie konkursa dokumenti nav izlaboti arī pa tiem gadiem, kopš valsti pārvalda trīs Valda Dombrovska valdības. Šo valdību vadītājs tagad labprātāk nodarbojas (stāsta, ka nodarbojas) ar finanšu stabilitātes ieviešanu Eiropas Savienībā nekā ar 400 miljonu latu konkursu u.c. sīkumiem Latvijā.