Latvija no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas līdzekļiem nākamajā ES plānošanas periodā vēlas saņemt vismaz tikpat daudz, cik līdz šim, ‒ 3,7% no nacionālā kopienākuma (NKI), otrdien žurnālistiem apliecināja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks finanšu politikas jautājumos Andžs Ūbelis.
Pēc viņa teiktā, tas būtu optimāls variants.
Tiesa, Latvijas absorbcijas spējas ir augstākas, un arī finansējuma vajadzības ir daudz lielākas, atzina FM valsts sekretāra vietnieks finanšu politikas jautājumos un uzsvēra, ka ir jāstrādā pie tā, lai Kohēzijas līdzekļi tiktu sadalīti godīgāk.
Ārlietu ministrijas (ĀM) speciālo uzdevumu vēstnieks ES budžeta jautājumos Marģers Krams apliecināja, ka Latvijas prioritātes ES 2014.‒2020.gada budžetam ir Kohēzijas finansējuma apmēra saglabāšana vismaz līdzšinējā līmenī un tiešmaksājumu izlīdzināšana lauksaimniekiem.
Ūbelis klāstīja, ka ar Kohēzijas politikas ‒ struktūrfondu un Kohēzijas fonda ‒ līdzekļiem Latvijā tiek finansēti ļoti daudzi projekti un Eiropas Komisijas (EK) ierosinājums nacionālajam Kohēzijas piešķīrumam noteikt absorbcijas griestu līmeni 2,5% no NKI apmērā visām dalībvalstīm nozīmētu, ka Latvija saņemtu mazāk nekā šajā plānošanas periodā ‒ 3,7%. Viņš arī uzsvēra, ka tas nav adekvāti, zinot, ka Latvijas rādītāji atpaliek no vidējiem ES rādītājiem. Arī pašlaik piedāvātais tiešmaksājumus līmenis Latvijas lauksaimniekiem ‒ 140 eiro uz hektāru - nav pietiekams.
Kopumā sarunas par ES budžetu 2014.‒2020.gadam būs smagas, norādīja ministriju pārstāvji. Pēc Krama teiktā, optimistisks mērķis būtu sarunas pabeigt līdz 2012.gada beigām.
Ministru kabineta preses sekretāre Zanda Šadre informēja, ka valdība otrdien atbalstīja Latvijas nacionālo pozīciju par ES daudzgadu budžetu 2014.‒2020.gadam.
Informatīvajā ziņojumā par Latvijas pozīciju ES daudzgadu budžetam klāstīts, ka attiecībā uz EK ierosinājumiem Latvija atbalsta līdzšinējā budžeta laika ietvara un struktūras saglabāšanu arī nākamajā budžeta periodā, uz NKI balstītu pašu resursu sistēmu un piekrīt EK ierosinājumam atteikties no pašlaik pastāvošās uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) balstītās pašu resursu sistēmas daļas.
Savukārt negatīva nostāja Latvijai ir par jaunu nodokļu ieviešanu ES pašu resursu vajadzībām. Latvija uzstāj, ka Kohēzijas politikas finansējums konverģences valstīm saglabājams vismaz līdzšinējā līmenī, un valstij nav pieņemams ierosinājums nacionālajam Kohēzijas piešķīrumam noteikt absorbcijas griestu līmeni 2,5% no NKI apmērā visām dalībvalstīm.
"Latvija uzskata, ka Kohēzijas finansējumam jābūt fokusētam uz ES nabadzīgākajiem reģioniem un valstīm. ES Kohēzijas politikai ir jāspēj sniegt atbalstu ES mazāk attīstītajiem reģioniem tās sākotnējā mērķa īstenošanai – ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanai starp mazāk attīstītajiem reģioniem un pārējo," apliecināts dokumentos.
Latvija arī vērš uzmanību uz to, ka tai nav pieņemams piedāvātais tiešo maksājumu izlīdzināšanas priekšlikums un tas neatbilst 2008.gadā Eiropadomē nolemtajam par to, ka ES jānodrošina godīgi konkurences nosacījumi visu dalībvalstu lauksaimniekiem un ilgtspējīga lauksaimniecība visā ES. "Priekšlikums lauku attīstības jomā ir pārāk vispārīgs, un tajā trūkst konkrētības. Latvija sagaida tālākus skaidrojumus un to, ka tie būs atbilstoši agrākiem paziņojumiem par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni," norādīts sagatavotajos materiālos.
Tajos arī piebilsts, ka Kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem būtu nodrošināmi atbilstoši un sabalansēti atbalsta pasākumi visās zivsaimniecības jomās – zvejniecībā, akvakultūrā un zivju apstrādē, kā arī jāparedz atbalsts attiecīgajiem reģioniem, kuros zivsaimnieciskajai darbībai ir būtiska nozīme.
Vēl Latvija uzskata, ka ir nepieciešams sīkāks EK skaidrojums par priekšlikumu Eiropas Savienojumu instrumenta darbības modalitātēm, taču piekrīt EK priekšlikumam vienkāršot zinātnei un pētniecībai pieejamo finansējuma instrumenta ietvaru, ja tā dēļ tiks atvieglotas ar projektu īstenošanu saistītās administratīvās procedūras un padarīti elastīgāki projektu pieteikšanas nosacījumi. Pozitīvi vērtējams ir arī priekšlikums vienkāršot fondu ieviešanas sistēmu iekšlietās, konsolidējot finanšu programmas un ierosinājums sniegt atbalstu kaimiņvalstīm, izmantojot Eiropas Kaimiņattiecību politikas instrumentu.
"Izmantojot ES ārējo attiecību instrumentus, administratīvās procedūras nedrīkst kļūt par šķērsli vienlīdzīgai visu dalībvalstu projektu īstenotāju dalībai programmu īstenošanā. Pozitīvi vērtējami EK plānotie pasākumi, kas būs vērsti uz administratīvo izdevumu samazināšanu, tomēr šiem ierosinājumiem ir jārada reāls ietaupījums ES budžetā," apliecināts valdības sēdes materiālos.
Saskaņā ar ĀM sniegto informāciju 29.jūlijā ir plānota pirmā viedokļu apmaiņa neformālā ES lietu ministru sanāksmē Sopotā. Plānotas diskusijas arī 12.septembra, 11.oktobra, 15.novembra, 22.novembra un 5.decembra ES vispārējo lietu padomēs, bet šā gada 20.‒21.oktobrī paredzēta prezidentūras rīkota konference par šo jautājumu ar dalībvalstu parlamentu un valdību piedalīšanos.
Līdz gada beigām EK solījusi sniegt sīkākus priekšlikumus katrai politikas nozarei. Pēc šo priekšlikumu saņemšanas līdz gada beigām ĀM ir iecerējusi atjaunot pozīciju, kuru iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetā.