Somijas premjerministrs Matti Vanhanens, piektdien tiekoties ar Latvijas premjeru Valdi Dombrovski (JL), paudis ticību Latvijas ekonomikas atjaunošanai, apgalvoja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne.
Galvenais sarunu temats abu valstu valdību vadītāju sarunu laikā bijusi ekonomiskā situācija reģionā, tai skaitā Latvijas ekonomiskā situācija un izeja no krīzes. Pēc premjera pārstāvji teiktā, Somijas premjerministrs teicis, ka ļoti labi izprotot Latvijas situāciju un Latvijas problemātiku, jo labi atceroties deviņdesmito gadu sākumu krīzi Somijā.
"Mēs centīsimies palīdzēt jūsu valstij stabilizēt ekonomisko situāciju un es ticu, ka jūsu vadītā valdība to spēs izdarīt, un vienosies ar starptautiskajiem aizdevējiem," sacījis Vanhanens.
Dombrovskis pateicies Somijas valdības vadītājam par iespēju apmeklēt darba vizītē Somiju, kā arī izteicis pateicību par Somijas līdzdalību Ziemeļvalstu starptautiskajā finansēšanas programmā, kura paredz Latvijai nākamajā gadā piešķirt 1,8 miljardus eiro jeb 1,26 miljardus latu aizdevuma.
Dombrovskis uzsvēris, ka šobrīd valdība šobrīd aktīvi strādā pie fiskālās konsolidācijas un meklē papildus pasākumus tai. "Esmu pārliecināts, ka šī valdība atradīs iespēju konsolidēt budžetu un turpināt programmu ar starptautiskajiem aizdevējiem," sacījis Dombrovskis.
Vienlaikus viņš informējis par nākamās nedēļas sākumā paredzēto ES komisāra Joahima Almunjas vizīti Latvijā, kas būs nozīmīgs notikums mūsu valstij, jo no šīs vizītes valdības vadītājs sagaida turpmākus pozitīvus pavērsienus Latvijas ekonomikas un fiskālās politikas konsolidācijas jomā.
Tikšanās laikā Somijas premjerministrs raksturojis esošo ekonomisko situāciju valstī, kur saskaņā ar analītiskajiem un statistikas datiem Somijas iekšzemes kopprodukts (IKP) atgriezīsies 2006.gada līmenī.
Kopumā 2009.gadā Somijas IKP samazināsies par 7,2%. Somijas eksperti uzskata, ka nākamajā gadā tas pieaugs par 1,6%. Samazinoties Somijas eksporta apjomam, tas ir atstājis negatīvu iespaidu ne tikai uz Somijas budžeta pārpalikumu, bet arī veicinājis bezdarba pieaugumu. Pēc statistikas datiem bezdarba līmenis šogad sasniegs 10%.
Somijas premjerministrs sarunas laikā aktualizējis jautājumu par Latvijas valdības vadītāja iniciatīvu par Latvijas kredītņēmēju aizsardzību. Dombrovskis atbildējis, ka šī iniciatīva ir tikai gatavošanas stadijā, jautājums tiek analizēts juridiski un tās galvenais mērķis ir kredītņēmēju aizsardzība.
Ministru prezidents informēja, ka 22.oktobrī viņam ir paredzēta tikšanās ar banku pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus kā aizsargāt kredītņēmējus. Dombrovskis uzsvēra, ka tas ir abpusēji risināms jautājums, jo atbildība, kas ir izveidojusies Latvijas nekustāmā īpašumā tirgū, ir jāuzņemas gan kredītņēmējiem, gan kredītdevējiem, jo īpaši tādēļ, ka nekustāmā īpašuma tirgus burbulis esot ticis mākslīgi stimulēts un radīts.
Abu valstu valdību vadītāji pārrunāja Lisabonas līguma ratifikācijas gaitu un izteica cerību, ka tā neieilgs un veiksmīgi noslēgsies.
Tikšanās laikā valdību vadītāji pārrunāja gaidāmo Kopenhāgenas samita - ANO Klimata pārmaiņu konferences saturu, kura notiks šā gada decembra mēnesī. Tās ietvaros ir paredzēts panākt vienošanos par pasaules klimata politiku pēc 2012.gada, kad beigsies Kioto protokolā noteikto saistību termiņš.
Dombrovskis uzsvēris, ka Latvija atbalsta emisiju samazināšanas saistību noteikšanu starptautiskās vienošanās ietvaros, jo tas palīdzētu saglabāt Eiropas Savienības (ES) uzņēmumu konkurētspēju un novērstu to pārvietošanās risku uz citiem reģioniem.
ES mērķis Kopenhāgenas konferencē ir panākt vienošanos par pietiekoši ambiciozu pasaules klimata politiku un šīs konferences ietvaros ir jāvienojas par emisijas samazināšanas pasākumiem attīstītajās un jaunattīstības valstīs.
Diskusijās par ES finansiālo atbalstu tieši jaunattīstības valstu klimata politikas īstenošanai, Ministru prezidents norādīja, ka Latvijas iespējas sniegt finansiālo atbalstu, ņemot vēra Latvijas finanšu krīzi, ir diezgan ierobežotas līdz 2012.gadam.
Abas puses vienojās, ka šajā konferencē ir svarīgi noskaidrot finansēšanas mehānismu kā jaunattīstības valstīm sniegt atbalstu emisijas samazināšanai, jo summa, kas tiek lēsta no ES, ir aptuveni 100 miljardu eiro apmērā.
Valdību vadītāju sarunu laikā tika skatīts jautājums par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Abi valdību vadītāji vienojušies, ka Baltijas jūras ekoloģiskā tīrība ir viens no galvenajiem stratēģijas mērķiem un tā ir jāīsteno kontekstā ar lauksaimniecības politiku, transporta politiku un citiem mērķiem.
ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam galvenais mērķis ir koordinēt ES dalībvalstu, tai skaitā Baltijas reģionālo institūciju, finanšu institūciju, nevalstisko organizāciju un citu ieinteresēto pušu centienus līdzsvarot Baltijas jūras reģiona attīstības veicināšanā.
Šajā stratēģijā ir izvirzīti četri galvenie uzdevumi, kuru risinājumam ir nepieciešama neatliekama rīcība reģionālā līmenī. Pirmais no uzdevumiem ir veicināt ilgtspējīgu vidi, ko divpusējā sarunā īpaši atbalstīja Somijas premjerministrs, jo Baltijas jūras tīrība ir visa reģiona atbildība, par ko Somija iestāsies ļoti apņēmīgi, ko arī atbalstīja Latvijas valdības vadītājs. Otrais mērķis ir kāpināt reģiona labklājību, bet trešais - vairot pieejamību un pievilcību reģionam. Ceturtais mērķis ir nodrošināt reģiona drošību un aizsardzību.
Abi valdību vadītāji pārrunāja jautājumu par aktualitātēm reģionā enerģētikas jomā. Šis jautājums tika pārrunāts visplašākajā kontekstā, gan saistībā ar jaunu atomelektrostaciju būvniecību, gan saistībā ar starpsavienojumu starp Baltijas valstīm un Zviedriju, gan saistībā ar enerģētikas tirgus atvēršanu un brīvu konkurenci enerģētikas tirgū, gan saistībā ar reģiona neatkarību enerģētikā.
Attiecībās ar citām valstīm abas puses pieskārās jautājumam par Krieviju. Dombrovskis esošās Latvijas un Krievijas attiecības noraksturoja kā ļoti pragmatiskas. Ministru prezidents informēja, ka šobrīd tiek gatavoti parakstīšanai starpvaldību līgumi par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem un investīciju aizsardzību. Dombrovskis izteica cerību, ka šie līgumi jau tiks parakstīti jau šogad.