Valsts parāds uzskaites vērtībā 2010.gada septembra beigās bija 4,717 miljardi latu un šī gada deviņos mēnešos palielinājās par 577,7 miljoniem latu, liecina jaunākais Finanšu ministrijas sagatavotais makroekonomikas un valsts budžeta apskats.
Valsts iekšējais parāds 2010.gada deviņos mēnešos samazinājies par 145,6 miljoniem latu un šī gada septembra beigās bija 741 miljons latu. Savukārt valsts ārējā parāda kopsumma septembra beigās bija 3,976 miljardi latu un kopš šī gada sākuma palielinājās par 723,3 miljoniem latu.
Pieaugumu par 587,5 miljoniem latu kopš šī gada sākuma galvenokārt noteica vidēja termiņa aizņēmumu valūtā un ārējā ilgtermiņa valūtas parāda palielinājums, ko noteica aizņēmumu apjoma un eiroobligāciju apjoma kāpums attiecīgi par 135,7 miljoniem latu un 0,1 miljonu latu.
Jaunākajā apskatā arī norādīts, ka vērtspapīru tirgus dalībnieku uzticība Latvijas kredītspējai, kā arī kopējā finanšu tirgus stabilizēšanās radījusi ievērojamas izmaiņas vērtspapīru tirgus vidējās procentu likmes apmērā.
Vidējās svērtās valsts vērtspapīru likmes strauji samazinājās 2009.gada pēdējos mēnešos un 2010.gada sākumā. Kopš 2010.gada marta procentu likmes uzrādīja nelielas svārstības, taču vidēja termiņa vērtspapīru izsoļu procentu likmju līmeņi bija zemāki nekā pirmskrīzes periodā.
Apgrozībā esošo valsts vērtspapīru apjomu šī gada septembrī veidoja īstermiņa parādzīmes par kopējo summu 286 miljoni latu jeb 38,3% apmērā (2009.gada septembrī - 58%), vidēja termiņa obligācijas - 217,4 miljonu latu jeb 29,1% apmērā (2009.gada septembrī - 14%) un ilgtermiņa obligācijas - 243,8 miljonu latu jeb 32,6% apmērā (2009.gada septembrī - 28%).
Šī gada septembrī būtiski samazinājies īstermiņa parādzīmju un pieaudzis vidēja termiņa obligāciju īpatsvars valsts iekšējā parāda portfelī.