Finanšu ministrija Einara Repšes (JL) vadībā no 2009.gada 12.marta līdz šā gada 3.novembrim ir paveikusi virkni valstij svarīgu darbu - ir nodrošināta valsts maksātspēja, saglabāta finanšu stabilitāte un atjaunota finanšu tirgu uzticība Latvijai, uzskata ministrija.
Kā aģentūru LETA informēja ministrijas Komunikāciju nodaļā, lai stabilizētu Latvijas ekonomisko un finanšu sistēmu, veikti būtiski konsolidācijas pasākumi un samazināts budžeta deficīts. 2009.gadā budžeta deficīts bija 10,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turpinot pārmērīga budžeta deficīta novēršanu ar mērķi līdz 2012.gadam to samazināt zem 3% no IKP, 2010.gada budžets tika pieņemts ar deficītu 8,5% no IKP, kas nozīmēja fiskālo konsolidāciju gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā par 507 miljoniem latu jeb 4,3% no IKP apmērā.
Valdība 2010.gada martā noteica, ka 2014.gada 1.janvāris ir eiro ieviešanas mērķa datums, kā arī apstiprināja aktualizēto Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu.
Paveiktais esot bijis būtisks pamats tam, ka Latvijas reitinga pazemināšana tika apstādināta un sākās pat nākotnes vērtējuma paaugstināšana. Šobrīd reitingu aģentūras "Standard&Poor`s", "Moody’s" un "Fitch Ratings" ir jau noteikušas stabilu kredītreitinga nākotnes vērtējumu, uzsvērts atskatā par Repšes paveikto.
Atbildīga fiskālā politika veicināja straujās lejupslīdes apstādināšanu ekonomikā 2009.gadā, savu darbu slavē FM. Sezonāli izlīdzinātais IKP 2010.gada pirmajos ceturkšņos jau rāda kaut mazu, tomēr pieaugumu. Līdz ar zemākā punkta pārvarēšanu ekonomikā uzlabojusies situācija arī darba tirgū, novērojams būtisks rūpniecības un eksporta pieaugums 2010.gadā.
Lai nodrošinātu visas finanšu sistēmas turpmāku stabilitāti, pabeigta 2008.gada nogalē valsts pārņemtās "Parex bankas" restrukturizācija. Bankai piesaistīts investors - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Nodalot "Parex bankas" labos aktīvus, izveidota jauna kredītiestāde "Citadele", saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par bankas restrukturizācijas plānu, kas atzīst, ka ar šo plānu tiek nodrošināta bankas "Citadele" ilgtermiņa dzīvotspēja, informē Finanšu ministrija.
Tiek uzsvērts, ka, neskatoties uz ekonomisko situāciju valstī, ir saglabāti visi 2009.gada janvārī ieviestie uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi uzņēmējiem. Lai veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos uzņēmējdarbībā un attīstītu mazo uzņēmumu, ir ieviests mikrouzņēmumu ienākuma nodoklis.
Pievienotās vērtības nodokļa jomā ir veikti vairāki pasākumi administratīvā sloga samazināšanā un procedūru vienkāršošanā, piemēram, PVN maksāšana pēc "kases principa" mazajiem uzņēmumiem, atvieglots režīms zaudētiem parādiem un PVN. Būtiski samazināta birokrātija un administratīvais slogs akcīzes jomā, piemēram, akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksas sistēmā lauksaimniekiem. Ieviests akcīzes nodokļu stimuls naftas produktiem, kuri satur biodegvielu u.c., Repšes darbus uzskaita FM.
Repšes vadības laikā Finanšu ministrija ēnu ekonomikas apkarošanu izvirzījusi par vienu no darbības prioritātēm - valdībā apstiprināts ēnu ekonomikas samazināšanas un godīgas konkurences veicināšanas pasākumu plāns, kurā iekļauts ļoti plašs īsa un vidēja termiņa pasākumu klāsts, un jau sākusies to realizācija. Finanšu ministrija sagaida, ka plāna ieviešanas rezultātā pieaugs valsts budžeta ieņēmumu apjoms. Rezultātus jau dod VID pastiprinātā cīņa ar kontrabandu, pieauguši akcīzes nodokļa ieņēmumi un cigarešu kontrabandas lietās izņemto cigarešu skaits.
Apzinoties ES investīciju lielo lomu šī brīža Latvijas ekonomikā, veikti būtiski ES fondu vienkāršošanas pasākumi.
Pilnvērtīgi izlietots viss 2009. gadā budžetā pieejamais finansējums ES fondu projektu īstenošanai, pārsniedzot plānotos apguves mērķus par 30%. Nodrošināta visa ES fondu projektu īstenošanai nepieciešamā budžeta finansējuma pieejamība 2009. un 2010. gadā, t.sk. veiksmīgi īstenojot sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par papildus budžeta finansējuma piešķiršanu ES fondu projektiem 2009. gadā (84 miljoni latu) un 2010. gadā (100 miljoni latu). Pārskatīts ES fondu sadalījums: pārvērtētas aptuveni 50% no ES fondu aktivitātēm un veiktas finansējuma pārdales par labu aktivitātēm, kas īpaši sekmē tautsaimniecības atveseļošanos.
Tāpat jāmin konsekventa Latvijas finanšu interešu aizstāvēšana ES līmenī. Ieturot nemainīgi stingru sarunu pozīciju, Latvija ir panākusi mazākus maksājumus klimata pārmaiņu finansēšanā un taisnīgu aprēķinu ilgtermiņa finansējumam - ņemt vērā datus par IKP uz vienu iedzīvotāju. Latvijas maksājumi būs trešie zemākie ES un daudzkārt zemāki nekā kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai, norādīts Finanšu ministrijas paziņojumā.
Sakārtota atalgojumu sistēma valsts un pašvaldību institūcijās, pieņemot vienoto atlīdzību likumu un noteikumus par algu noteikšanas kārtību, algu skalām un sociālajām garantijām. Nodrošināta atalgojuma caurskatāmība - internetā tiek publicēta visu valsts amatpersonu atlīdzība, kā arī informācija par visu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību sadalījumā pa amatu grupām.
Jau ziņots, ka Repše plānojis nopietni pievērsties datorzinātņu jomai.