Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) tērē aptuveni 2,5 tūkstošus eiro un piemaksā tiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, lai Igates pils sagaidītu savu nākamo nomnieku bez pelējuma sēnīšu piedevas.
Patlaban spēkā ir VNĪ piedāvājums ņemt nomā Igates pili par 1760 eiro mēnesī. Šis skaitlis plīvo pār pili kā karogs nomnieku uzmanības piesaistīšanai, bet viņi noteikti pamanīs arī daudz ko citu. Gandrīz tikpat, cik nomas maksa, būs arī apsaimniekošanas maksa 1250,31 eiro mēnesī, tālāk seko nekustamā īpašuma nodoklis 142,67 eiro mēnesī, īpašuma obligāta apdrošināšana par 21,63 eiro un zemes nomas maksa 133,89 eiro gadā. Par nomas maksu maksāšanu jāpiemaksā PVN simtiem eiro, bet gadu gaitā jāatrod miljoniem eiro pils remontiem atbilstoši darbu sarakstam, ko VNĪ jau tagad iekļāvis izsoles noteikumos. Pēc 10 gadiem pils būs jāatdod atpakaļ valstij. Šo prasību un noteikumu saraksts vairāk izskaidro to, kāpēc jau divas izsoles pilij izgāzušās pašas un nogāzušas nomas maksu no 2750 līdz 1760 eiro mēnesī, nekā to, kāpēc pilij varētu atrasties nomnieks par tagad prasīto nomas maksu.
Protams, ka maksas pazeminājumu par nepilnu tūkstoši eiro mēnesī nevar nosaukt par neko, bet to arī nevar nosaukt par kaut ko, kas būtiski samazinātu nomnieka izdevumus. Tomēr labā griba izrādīta tiek no abām pusēm. VNĪ, tātad, pazemina nomas maksu un par citiem nomnieka izdevumiem pieļauj, ka «izmaksas var tikt precizētas pie Līguma slēgšanas», kā ierakstīts izsoles noteikumos. Savukārt potenciālie nomnieki sākot izrādīt interesi. «Pēc izsoles sākuma cenas samazināšanas interese par pils nomu ir augusi, tajā skaitā šonedēļ vairāki interesenti ir pieteikušies apskatīt nomas objektu,» Neatkarīgajai apgalvoja VNĪ Nekustamo īpašumu nomas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane. Pieteikšanās uz izsoli turpināsies līdz 26. februārim.
Meklē uzņēmēju ar gaišreģa spējām
Pils nomāšana nozīmē ne tikai izdevumus, bet arī ieņēmumus. Kā jau izsoles noteikumos teikts, «objekta lietošanas mērķis - viesnīcas/viesu nama un ar to saistīto pakalpojumu nodrošināšana» par nomnieka noteiktām cenām. Vēl vairāk izdomas un prasmes rēķināt no iespējamā nomnieka prasīs lēmums, ko viņš pilī ierīkos. Izsoles noteikumiem tikpat labi atbilstu viesnīca tiem, kuriem darīšanas Limbažos, kā nakšņošanas vieta pašā pilī rīkoto pasākumu apmeklētājiem. Ja uzsvars tiks likts uz pasākumiem pilī, tad uz kādiem - ballītēm, konferencēm vai varbūt koncertiem; vai pils kļūs par nakšņošanas vietu daudzdienu tūrisma maršrutos, vai par klubu Vidrižu pagasta ļaudīm... Visi varianti izklausās pieņemami, bet ne visi no tiem ir apvienojami. Ja izsole notiks, tās uzvarētājam nāksies kā gaišreģim paredzēt, kurš no šiem variantiem ļautu viņam saimniekot pilī ilgu laiku.
Igates pils iepriekšējais nomnieks uzvarēja nomas tiesību izsolē 2015. gada beigās, bet 2019. gada vidū izlēma nomas līgumu lauzt un atstāja pili pagājušā gada novembrī. Publiski pieejamas liecības par šā nomnieka saimniekošanu pilī glabā Uzņēmumu reģistrs. Savus 2019. gada rezultātus uzņēmēji vēl rēķina, bet 2018. gadā nomnieks apgrozījis 400 tūkstošus un zaudējis 172 tūkstošus eiro. Šādi skaitļi izskaidro, kāpēc tagad divas izsoles izjukušas un trešās izsoles rezultāti nav droši. Tomēr tie negarantē, ka tādi ir vienīgie iespējamie Igates pils apsaimniekošanas rezultāti naudas izteiksmē. Tie taču varētu būt vēl sliktāki, bet varētu būt arī labāki, ja lielākas būs nomnieka spējas un ieinteresētība.
Meroni maksā un pārmaksā
Iepriekšējā nomnieka juridiskā izkārtne Domaines et Chateaux Latvijas sabiedrībai neizsaka praktiski neko, taču firmas saimnieks ir pazīstams pēc plašsaziņas līdzekļos bieži izskanējušā vārda. Tas ir vairāku lielu Ventspils ostas uzņēmumu pārvadītājs Rudolfs Meroni. Viņš apliecināts par patieso labuma guvēju no Domaines et Chateaux, lai gan labums viņam bijis tikai nemateriāls. Pils saimnieka gods viņam izmaksājis vēl daudz dārgāk, nekā no viņa saņēmusi Latvijas valsts VNĪ personā un nodokļos. R. Meroni ir piemaksājis par savu viesu izklaidēm pilī. Tik dāsns viņš kļuva drīz pēc tam, kad bija pamanījies pārdot Ventspils naftas akcijas par 80 miljoniem eiro. Atvadīties no pils viņam nācās tad, kad ne tikai beidzās šajā un līdzīgos darījumos iegūtā nauda, bet arī brieda un šā gada 27. janvārī nobrieda kriminālprocess par darījumiem ar R. Meroni glabāšanā nodotiem īpašumiem. Varbūt kriminālprocess pagaidām ir vairāk brīdinājums R. Meroni par briesmām nekā jau briesmas, bet pilskungu Latvijā viņam labāk tomēr nespēlēt.
Izsolē pirms nepilniem pieciem gadiem ar Domaines et Chateaux sacentās plašākai sabiedrībai tikpat nepazīstama firma Grow Food. 2016. gada 2. februārī Neatkarīgā sniedza Grow Food līdzīpašnieka Jāņa Bundula iespaidus par izsoli. Toreiz viņš uzskatīja par adekvātu VNĪ prasīto izsoles sākumcenu - 3000 eiro par nomas tiesībām mēnesī, ko R. Meroni pārstāves pārsolījušas. Nebija pamata neticēt J. Bundulam, jo viņa firma taču saimniekoja salīdzinoši netālu no Igates. Arī toreiz VNĪ ļāvis pili aplūkot, ko darījuši vairāki interesenti. Līdz izsolei nonākuši divi, un izsolē izskatījies, ka Domaines et Chateaux gatavs piesolīt jebkuru cenu, tāpēc Grow Food ātri vien atkāpies. «Šoreiz mums nesanāca. Taču tā nav liela bēda. Mēs jau turpat vien būsim,» toreiz teica J. Bunduls.
Maza neveiksme kļūst liela veiksme
Ar Neatkarīgās 2016. gada publikāciju 2020. gadā varēja pamatot cerību, ka nākamais Igates pils nomnieks tikpat kā rokā, t.i., pils pati krīt viņam rokās. Tomēr vairākas nenotikušas izsoles signalizē, ka tā nebūt nav. Patiešām, Grow Food ir izputējusi, un savus īpašumus pārformatizējušais J. Bunduls domas par Igates pili ir mainījis. Ja toreiz zaudējums izsolē nebija liela bēda, tad tagad viņš to sauc par lielu veiksmi. «Kopjam gotiņas un par pilīm nedomājam,» viņš pavēstīja Neatkarīgajai. Konkrētā Igates pils savu pievilcību zaudējusi līdz ar vietējās sabiedrības iestaigāto ceļu uz pils virtuvi. Oficiāli tā slēgta līdz ar nomnieka aizvākšanos, taču jau pirms tam pils parastos viesus izspieduši R. Meroni smalkie viesi, kas tagad paši pazuduši.
