Kurš iegūs Meroni zaudēto Igates pili?

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pēc vienas neveiksmīgas izsoles sarīkojusi nākamo izsoli par tiesībām nomāt Igates pili, no kuras atteicies vairāku nozīmīgu Ventspils ostas uzņēmumu pārvaldnieks Rudolfs Meroni.

R. Meroni pastarpināti piederošā uzņēmuma Domaines et Chateaux evakuāciju no Igates nevar tieši saistīt ar nepatikšanām, kādās Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga bijušā advokāta R. Meroni pārvaldītie uzņēmumi nonākuši sakarā ar ASV sankciju noteikšanu A. Lembergam. Jaunais pavērsiens A. Lemberga un R. Meroni attiecību pārdesmit gadu ilgstošajā epopejā sākās vien pagājuša gada decembrī. Tobrīd R. Meroni jau nepilnu mēnesi bija prom no Igates. Nomas līguma laušanu Domaines et Chateaux pieteicis pagājušā gada 16. augustā un atbilstoši līguma nosacījumiem ticis no pils vaļā 15. novembrī.

Gadi iet, un naudas nav

No kalendāra skatpunkta ticamākais izskaidrojums līguma laušanai bija jau skaidri samanāmie 2019. gada tūrisma sezonas rezultāti. Nav iemeslu, kāpēc lai tie 2019. gadā nebūtu tikpat bēdīgi kā 2018. gadā, par kuru Domaines et Chateaux atskaitījies Uzņēmumu reģistram (UR). Proti, ka apgrozījis 400 tūkstošus un zaudējis 172 tūkstošus eiro. Kad vasara jau gāja uz beigām, bet ziema ar papildu izdevumiem apkurei stāvēja priekšā, atsacīšanās no pils šķiet pilnīgi loģiska. Tas neizslēdz, ka atkāpšanās no Igates izskaitļota, raugoties ne tik daudz Igates, cik Ventspils uzņēmumu bilancēs, kas tranzītbiznesa grūtības atspoguļoja visa 2019. gada garumā. Tikpat būtiski, ka R. Meroni bizness ir politbizness, kurā jāierēķina spēja vai nespēja ietekmēt Krišjāņa Kariņa valdības lēmumus, un kurš nedrīkst ne mirkli novērst skatu no tiesībsargājošo iestāžu rosības A. Lemberga tiesāšanā.

Daudz kas mainījies pa četriem gadiem kopš Neatkarīgās 2016. gada 25. janvāra publikācijas Šveicietis Rudolfs Meroni tiek pie pils Latvijā. Tajā skaitā jābūt krietni vien sadeldētai naudas summai, kas R. Meroni atlikusi no Ventspils naftas akciju pārdošanas par 80 miljoniem eiro, kurai drīz vien sekoja uzvara izsolē par tiesībām nomāt pili. Izsoles gaitas apraksts ir saglabāts Neatkarīgās tā paša gada 2. februāra publikācijā Igates pils vietējiem netiek, bet viņi nenoskumst, citējot izsolē zaudējušās puses pārstāvja Jāņa Bundula sacīto: «Dāmas, kuras pārstāvēja pretējo pusi, rīkojās ļoti izlēmīgi un pārliecinoši. Mēs pirms tam bijām precīzi izrēķinājuši, līdz kādai summai varam atļauties solīt. Izsoles gaitā ātri sapratām, ka pretējai pusei ir lielākas iespējas piesaistīt kapitālu.»

Vieni aizmūk, otri izput

Tagad to iespējams tikai zīlēt, kā būtu bijis, ja nebūtu bijis - ja izsolē nebūtu uzvarējuši cilvēki, kam tobrīd nebija nepieciešams maksimāli saspringt, lai pils viņiem nestu vairāk naudas nekā baudas. J. Bundula toreizējas vērtējums skanēja, ka «tur var nopelnīt, strādājot restorānam, kafejnīcai un viesu nama divdesmit numuriņiem. Šoreiz mums nesanāca. Taču tā nav liela bēda. Mēs jau turpat vien būsim un vērosim, kā viņiem sokas.» Var jau būt, ka pils apsaimniekošanā šāds optimisms izrādītos auglīgāks nekā tajos virzienos, pie kuriem palika izsoles zaudētāji. Izsolē pret Domaines et Chateaux viņi izvirzīja turpat netālu no Igates, Limbažu novada Vidrižu pagastā, reģistrētu SIA Grow Food, uz kuras palīdzību pils vairs nevar cerēt. UR apliecina, ka šā gada 7. janvārī sākta firmas likvidācija. Vietējā uzņēmuma un tā īpašnieku juridiskie raduraksti UR dokumentu krājumā ir tikpat bagātīgi jeb samudžināti kā Domaines et Chateaux gadījumā. Vietējo uzņēmēju naudas āderi uzrāda saistībā ar Grow Food un tā īpašniekiem atrodamo firmu nosaukumi ConatusBIOenergy un Grow Energy. Tātad - barojušies no tagad bēdīgi slavenās obligātā iepirkuma komponentes (OIK), ko Krišjāņa Kariņa valdība cenšas atņemt visiem, kam nav īpašu nopelnu pret valdošajām partijām. Līdz ar to arī šajā segmentā cilvēkiem jāsapņo par sava biznesa glābšanu, nevis jāsteidzas pārņemt R. Meroni atstāto pili.

Ne iznomāt, bet pārdot

Igates pils ir izmantojama par atskaites punktu, kas palīdz izmērīt naudas pieejamības samazināšanos laikā no 2015. gada beigām līdz 2020. gada sākumam. To nosaka valsts sarūpētie un iespējami skaļi pieteiktie apgrūtinājumi neskaidros, apšaubāmos u.c. sliktos veidos iegūtas naudas legalizācijai. Tādējādi ir izsists pamats krietnai daļai VNĪ ieņēmumu, ko VNĪ it kā pat mēģināja ņemt vērā. 2015. gadā tā pieteica izsolei pili par 3000 eiro mēnesī, kas trijos izsoles soļos uzkāpa līdz 3750 eiro mēnesī, bet šā gada sākumā izgāzās izsole par 2750 eiro mēnesī. Proti, neviens nepieteicās izsolei par šādu sākumcenu, kas turklāt neietver visus maksājumus, ko valsts prasa no nomnieka. Viņam jāpiemaksā pievienotās vērtības nodokļa likme valstij, jāmaksā VNĪ par pūlēm objekta iznomāšanā, jāmaksā zemes nodoklis utt., kā arī jāturpina pils kompleksa atjaunošana atbilstoši iznomātāja noteiktam darbu sarakstam un termiņiem. Pirms nepilniem pieciem gadiem visas šis saistības uzņēmās Domaines et Chateaux un bija ar mieru uzņemties arī Grow Food, taču šogad VNĪ palika gribot. Neviens uz šādu izsoli nepieteicās līdz 15. janvārim un diez vai pieteiksies uz nākamo, no 16. līdz 29. janvārim spēkā esošo uzaicinājumu izsolei ar sākumcenu 2200 eiro mēnesī, kurai jāpieskaita vēl daudzas citas izmaksas vecajā apjomā. Pēc katras izsoles izgāšanās VNĪ drīkst samazināt izsoles sākumcenu par 1/5 daļu, bet pēc vairākām nenotikušām izsolēm VNĪ varētu lūgt atļauju valdībai īpašumu pārdot.

Pašreizējā konjunktūrā arī pils pārdošana nav garantējama, bet tomēr ir ticamāka nekā iznomāšana. Uz to Neatkarīgajai, t.i., VNĪ un valdībai, norādīja Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele. Viņa apliecināja, ka Domaines et Chateaux zaudējumi bijuši atbilstoši tirgus situācijai. Tādā gadījumā kā vienīgā cerība paliek privātīpašnieks, ja tas spējīgs noturēt savu īpašumu līdz labākiem laikiem.

Mazi resursi arī ir resursi

Tūrisma organizatoru skatījumā Igates pils nav bezcerīgs gadījums. Par tūrisma attīstīšanu atbildīgā Limbažu novada pašvaldības darbiniece Aija Kemala izcēla faktu, ka pils ir tik tuvu Limbažiem, ka var aizvietot viesnīcu, kādas pilsētā nav. Zem jautājuma zīmes paliek viesnīcas un ballīšu vietas funkciju apvienošana. Ceļojumu aģentūras Skaistie skati darbiniece Inta Kalēja uzskaitīja iemeslus, kāpēc Igate savas darbošanās periodos samērā reti iekļuva Latvijas apceļošanas maršrutos. Pirmkārt, jau minēto ballīšu dēļ pils brīvdienās visbiežāk slēgta tūristiem. Otrkārt, pilī izbaudīt varēja tikai sakoptu fasādi, apkārtni un ēdienus, bet ne interjerus, stāstus vai izstādes. Izņēmums tur ir tikai piemiņas istaba pils kalpu mājā dzimušajam Latvijas Republikas zemūdenes Ronis komandierim Hugo Legzdiņam. Treškārt, pils ir tik tuvu Rīgai, ka neder par naktsmītni divu dienu ceļojumos, ja tie sākas un beidzas Rīgā. Nakšņošanu Igatē varētu ietilpināt starpvalstu maršrutos pa Baltiju, ja kādam būtu jauda un laiks tādus organizēt.



 

Abonē