Ministru kabinets lems par papildus 286 459 latu no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķiršanu Ārlietu ministrijai (ĀM), lai nodrošinātu valsts konsulārā dienesta darbību, liecina valdības darba kārtība.
Šāds papildus finansējums ļautu pieņemt darbā tehniskos vietējos darbiniekus jau ar šā gada septembri, kā arī nekavējoties uzsākt sagatavošanās darbus nākamās sezonas nodrošināšanai, piemēram, izsludināt konkursus jaunu darbinieku pieņemšanai ĀM, uzsākt pieņemto darbinieku apmācību, uzsākt pārbaužu veikšanu un pielaižu valsts noslēpumam kārtošanu u.tml.
Tāpat valdībai rīt būs jāizšķiras par ilgtermiņa nodrošinājumu konsulārā dienesta darbībai, lemjot, vai likt Finanšu ministrijai, izstrādājot nākamā gada budžeta projektu, 2011.gadā un turpmākajos gados paredzēt ĀM budžeta bāzes izdevumos papildus vairāk nekā 1,58 miljonus latu.
Minētie līdzekļi tiktu izmantoti pastāvīgo štata vietu atjaunošanai pārstāvniecībās (11 konsulāro lietvežu un 14 diplomātu pieņemšanai darbā nosūtīšanai uz pārstāvniecībām), jo ne visās pārstāvniecībās drošības apsvērumu dēļ ir iespējams pieņemt darbā vietējos darbiniekus.
ĀM brīdina: šobrīd ir nopietni apdraudēta Latvijas konsulārā dienesta darbība un tā pamatuzdevums - Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju tiesību un interešu aizstāvību ārvalstīs.
Papildus finansējuma piešķiršanas gadījumā 2010.gadā ĀM ieņēmumi pārstāvniecībās tikai par valsts nodevām vien varētu būt nevis 2,5 miljoni, bet gan 2,8 miljoni latu, bet 2011.gadā - līdz 3 miljoniem latu. Vienlaikus ĀM norāda: šobrīd prasītais papildus finansējums ļautu risināt tikai šī brīža aktuālo problēmu, jo, labvēlīgi attīstoties Latvijas ekonomikai un līdz ar to arī tūrisma, veselības un kūrorta, pasažieru pārvadātāju nozarēm, būtu jāpalielina vai jādubulto finansējums pārstāvniecībām, lai Latvijas nozaru ieguldījums atmaksātos ārvalstu tūristu un to līdzatvestajos finanšu līdzekļos no ārvalstīm.
Finanšu līdzekļu samazinājuma rezultātā 2009.gadā ĀM tika likvidēta 191 štata vieta un 74 līgumdarbinieku vietas, tostarp 113 štata vietas un 58 līgumdarbinieku vietas pārstāvniecībās. Konsulāro darbinieku skaits tika samazināts par 48%. Patlaban 25 Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs strādā tikai vēstnieks un viens diplomāts.
Vienlaikus pagājušā gada beigās pēc ievērojamas tūrisma industrijas reklāmas kampaņas, pievienotās vērtības nodokļa likmes tūrisma nozarei samazinājuma un Krievijas, Ukrainas iedzīvotāju acīmredzamas pārorientēšanās uz Latvijas tirgu no tālākiem ceļojumu galamērķiem 2009.gads tika pabeigts tikai ar 10% kritumu vīzu izsniegšanā prognozēto 30% vietā. Savukārt šogad vērojams vīzu pieteikumu skaita pieaugums, proti, gada pirmajā pusē 3% pieaugums, bet atsevišķās pārstāvniecībās pat vairākkārtējs pieaugums.
Piemēram, pēc ĀM aprēķiniem, laikā no šī gada 15.maija līdz 20.jūlijam katru dienu tikai pārstāvniecībā Krievijā vien paliek neapkalpoti vidēji 180 līdz 200 vīzu pieprasītāji, kas varēja ienest valsts budžetā ieņēmumus no valsts nodevas par vīzas pieteikuma izskatīšanu apmēram 280 000 eiro (196 784 latus), neskaitot to naudu, ko šīs personas iztērētu, uzturoties Latvijā. Situācija ir saasinājusies arī citās pārstāvniecībās, jo tādi konsulārie pakalpojumi kā bērnu reģistrācija, pasu nomaiņa nevar vairs tikt nodrošināti saprātīgos termiņos un vajadzīgajā apjomā. Pie pārstāvniecībām veidojas ne tikai vīzu pieprasītāju rindas, bet arī Latvijas valstspiederīgajiem ir jāpierakstās pat līdz divus mēnešus garās rindās, lai saņemtu viņiem pienākošos pakalpojumu, piemēram, iesniegtu pieteikumu pases nomaiņai vai reģistrētu bērna dzimšanu.
Pārstāvniecību darbinieki šobrīd strādā ar vismaz četrām neapmaksātām virsstundām dienā, nereti ieskaitot sestdienas un svētdienas. Lai risinātu radušos situāciju, ĀM patlaban nosūtījusi sezonas darbam uz pārstāvniecībām 23 ministrijas centrālā aparāta darbiniekus, tomēr tikai ar šiem papildspēkiem problēmas atrisināt neesot iespējams.