Bijušais Saeimas un Rīgas domes deputāts, dažādas partijas pārstāvējušais Modris Lujāns vērsies ar iesniegumu ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt valsts vadītāju atbildību par Latvijas ekonomisko situāciju un nepieciešamības gadījumā ierosināt kriminālprocesu par pārkāpumiem valsts pārvaldē, lai nodrošinātu, ka "katrs neatkarīgi no ieņemamā amata uzņemtos atbildību par savu rīcību".
Lujāns aicina prokuratūru izvērtēt, vai ekonomikas krīzes laikā Latviju vadījušo amatpersonu rīcībā nav saskatāmas Krimināllikuma 89. un 194.1.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvs.
Krimināllikuma 89.pants par kaitniecību paredz par darbību vai bezdarbību, kas vērsta uz finanšu sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības vai citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu vai organizāciju darbības graušanu nolūkā kaitēt Latvijas Republikai, sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 12 gadiem.
Savukārt likuma 194.1.pants paredz par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, ar arestu, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām.
"Vēlos, lai ikvienam nerodas bažas par to, ka likums ir visiem viens, ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī un neveicinātu apstākļus, lai, izmantojot cilvēku neticību valstij un tiesībsargājošām iestādēm, destabilizētu Latviju," iesniegumu pamato Lujāns un uzsver, ka neplāno piedalīties 10.Saeimas vēlēšanās, tādēļ viņa iniciatīva neesot uzskatāma par pirmsvēlēšanu kampaņu.
Bijušais deputāts norāda, ka valsts iedzīvotāji un uzņēmēji maksā nodokļus, lai tiktu pareizi attīstīta ekonomika, kas ir pamats budžeta veidošanai un valsts pamatfunkciju nodrošināšanai.
"Pasaules ekonomiskā krīze vairāk vai mazāk skāra visas valstis. Taču bija tādas, kurās pareizas ekonomiskās politikas rezultātā saglabājās ekonomikas izaugsme, bet tikai nedaudzās iestājies tik dziļš ekonomikas pagrimums kā Latvijā," raksta Lujāns, kurš domā, ka ir iestājušās "reālas, acīmredzamas sekas, liela daļa darbspējīgo iedzīvotāju ir pametuši valsti, Latvijā ir augstākais bezdarba rādītājs ES, masveidīga uzņēmumu maksātnespēja, bez starptautiskā aizdevuma nav iespējams nodrošināt valsts funkcionalitāti, šī aizdevuma atdošanas iespējas ir apšaubāmas, un šo līdzekļu saņemšanai bija jāparaksta būtiski ierobežojoši noteikumi", tādēļ esošo situāciju, kurā pašreiz atrodas valsts, varot klasificēt kā apdraudošu valsts pastāvēšanai un nacionālai suverenitātei.
Lujāns uzskata, ka valdošā politiskā elite kavē ekonomikas atgūšanos, starptautiskos aizdevumu neizmantojot ražošanas attīstībai, eksporta apmēru palielināšanai un tirgu paplašināšanai, bet gan tērējot to valsts pārvaldes uzturēšanai, "kas ir ļoti bīstami, jo miljardi būs jāatgriež ar uzviju, taču arī šobrīd nav skaidrs, kā to izdarīt".