Iztikas minimuma aprēķināšana pēc pašreizējās metodoloģijas nav lietderīga - rādītājs nav atbilstošs mūsdienu situācijai un pēc būtības tas ir sabiedrību maldinošs, tāpēc Ekonomikas ministrija (EM) iesaka izstrādāt jaunu metodoloģiju.
EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra, ka ministrijas skatījumā iztikas minimuma rādītājs varētu būt lietderīgs dažādu sociālo jautājumu analīzei, tāpēc nepieciešams izstrādāt jaunu metodiku, kā to aprēķina.
Labklājības ministrija jau iepriekš strādājusi pie šādām izmaiņām, 2007.gadā izstrādājot koncepciju "Par nodokļu, nodevu un citu maksājumu atvieglojumu sistēmas pilnveidošanu sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem". Koncepcijā tika paredzēts, ka līdz 2011.gadam ekspertu darba grupa izstrādās minimālā patēriņa sliekšņa noteikšanas un pārskatīšanas metodiku, kuru sāktu pielietot no 2012.gada un kas aizstātu 1991.gadā apstiprināto metodiku iztikas minimuma aprēķināšanai.
"Diemžēl koncepcijas tālāka virzība tika apturēta, tāpēc joprojām tiek izmantota līdzšinējā metodoloģija," skaidroja Urpena.
EM uzskata, ka arī šoreiz Labklājības ministrijai kā vadošajai valsts pārvaldes iestādei sociālās politikas jomā Latvijā būtu jāuzņemas iniciatīva iztikas minimuma aprēķināšanas metodoloģijas pārstrādē.
EM arī atgādina, ka tā kā iztikas minimuma preču un pakalpojuma groza vērtības aprēķins ir iekļauts valsts statistiskās informācijas programmā 2010.gadam, ko apstiprinājis Ministru kabinets, tā aprēķināšana pēc pašlaik izstrādātās metodoloģijas turpināsies līdz šī gada beigām.
Jau ziņots, ka Centrālās statistikas pārvalde, kas jau kopš 1991.gada veic iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības aprēķinu, rosina šādu aprēķinu pārtraukt no 2011.gada, jo normatīvs ir novecojis un tā izmantošana nav lietderīga.
Žīgure iepriekš sacīja, ka tas ir normatīvs, kas atspoguļo 80.gadu beigās valdošo priekšstatu par minimālā patēriņa vajadzībām, taču tas neietver veselības un izglītības maksas pakalpojumus un tādējādi faktiski neatspoguļo to resursu apjomu, kas nodrošinātu sabiedrībā pieņemto minimālo iztikas līmeni. "Respektīvi, tas sniedz sabiedrībai maldinošu informāciju un ir izraisījis pamatotu kritiku," uzskata CSP.
Vienlaikus Žīgure uzsvēra, ka ir arī citi indikatori, kas liecina par dzīves kvalitāti valstī, piemēram, Džini koeficients, un ne visās valstīs tiek rēķināts arī iztikas minimums.
Jau vēstīts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība iebilst pret iztikas minimuma aprēķināšanas pārtraukšanu, sakot, ka ir jāsāk darbs pie jaunas aprēķina metodoloģijas izstrādāšanas.
Turpretī Labklājības ministrija norādīja, ka normatīvo aktu izstrādē tā neizmanto CSP ikmēneša iztikas minimuma aprēķinus.