Krievija ir tikai 7.vietā Latvijas investoru sarakstā, kas acīmredzami ir nepietiekams rādītājs divām kaimiņvalstīm, - intervijā laikrakstam "Telegraf" saka Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.
Pēc Latvijas Bankas datiem, kopējais Krievijas investīciju apjoms ekonomikā 2009.gadā bija 508,7 milj. ASV dolāru (ap 297 milj.latu), kas ir par 4% mazāk nekā iepriekšējā periodā, kad tas bija 529,8 milj. ASV dolāru. 2009.gada 2. un 3.ceturksnī Krievijas investīcijas bija 21,2 milj.dolāru.
Savukārt Latvijas tiešo investīciju apjoms Krievijas ekonomikā bija 51,2 milj. ASV dolāru, kas ir par 43,7% mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēdē jūnija sākumā tika uzsvērta abu valstu investīciju apjoma samazināšanās krīzes laikā un vienlaikus tika uzsvērta abpusējā ieinteresētība meklēt iespējas investīciju sadarbības paplašināšanai, iesākto projektu pabeigšanai un jaunu sadarbības projektu realizēšanai.
Krievijas investīcijas ir galvenokārt enerģētikas, transporta, finanšu un nekustamo īpašumu nozarēs, savukārt Latvijas investori iecienījuši rūpniecības un transporta uzņēmumus, tirdzniecību un nekustamo īpašumu sfēru.
Vešņakovs ir pārliecināts, ka investīciju apjoma pieaugumu sekmēs Latvijas un Krievijas sadarbības līgumi, ko plānots parakstīt 2010.gada laikā.
Krievijas vēstnieks uzskata, ka, iespējams, nepiepildīsies prognozes, ka līdz 2015.gadam palielināsies migrantu skaits no Latvijas uz Krieviju. Kā galveno migrācijas pieauguma iemeslu viņš min ekonomisko krīzi un ar to saistīto bezdarba pieaugumu. Krievija nav no Latvijas aizbraukušo iecienītākais galamērķis, - 2009.gadā, pēc Krievijas migrācijas dienestu datiem, no Latvijas uz dzīvi Krievijā pārcēlušies 410 cilvēki. Absolūtais migrantu vairākums tomēr dodas uz Rietumiem.
Jau ziņots, ka 4.jūnijā Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas sēdē panākta vienošanās par reģionu sadarbības veicināšanu.
Tikšanās laikā atzīts, ka panākta virzība Latvijas un Krievijas divpusējās līgumu bāzes pilnveidošanā un 2010.gada laikā varētu tikt parakstīti līgumi, kas skar tādas jomas kā izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas, vīzu režīma atvieglošana pierobežas teritorijas iedzīvotājiem, tūrisma jomā, ārkārtas situāciju likvidēšanas un organizētās noziedzības apkarošanas jomās.
Komisijas sēdes gaitā pārrunāti vairāki jautājumi - ekonomiskā sadarbība, tai skaitā vairāku līgumu parakstīšanas sekmēšana, sadarbības paplašināšanas iespējas transporta un tranzīta jomā, kā arī reģionālā un pierobežas sadarbība.
Komisijas līdzpriekšsēdētāji - Latvijas ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) un Krievijas transporta ministrs Igors Levitins atzinīgi novērtēja komisijas darba grupu paveikto.
Latvija aicinājusi turpināt darbu, lai uzlabotu investīciju vidi un atgādinājusi par Latvijas gatavību pēc Krievijas investīciju politikas pārskatīšanas noslēgt līgumu par investīciju aizsardzību.
Tāpat Latvija paudusi atbalstu Krievijas dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā, vienlaikus aicinot mazināt tarifu un netarifu barjeras, tostarp lauksaimniecības, kokmateriālu, ķīmiskās un tekstilnozares produktiem. Latvija uzsvērusi nepieciešamību pēc stabiliem un prognozējamiem nosacījumiem Latvijas pārtikas eksportam uz Krieviju.
Komisijas sēdes gaitā abu pušu pārstāvji bijuši vienisprātis par nozīmīgo transporta un loģistikas lomu savstarpējā Latvijas un Krievijas tirdzniecības attīstībā. Tāpat atzīmēta pozitīvā dinamika pasažieru un kravas pārvadājumu jomā.