Bičevskis: Bankas pērn kreditējušas visu, ko varēja kreditēt

Bankas pērn kreditējušas visu, ko varēja kreditēt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņa ieskatā, skaitļi, kas rāda kreditēšanas pieaugumu mājsaimniecību pusē, liecina, ka patēriņš un mājsaimniecību labklājība pēdējos četros gados pēc krīzes atjaunojusies un augusi.

Savukārt uzņēmumu pusē būs iespējams nopietns jauno kredītu pieaugums pret iepriekšējo periodu, kad augs struktūrfondu pieejamība, prognozēja asociācijas vadītājs. Viņš vērsa uzmanību, ka 2014., 2015.gads un diemžēl arī 2016.gads ir Eiropas struktūrfondu pieejamības bedres gadi.

Nevajadzētu cerēt, ka būtiski mainīsies kopējais kredītportfelis, taču tas varētu augt atbilstoši ekonomikas izaugsmei - 2-3%, lēsa Komercbanku asociācijas prezidents. Viņš atzīmēja, ka kredītos var iedot tik, cik pretī ir gatavība paņemt. "Sabiedrība ir gana gudra, lai daudz mazāk uzņemtos risku, kuru tā nevar atļauties. Savukārt uzņēmumi nav nomainījuši struktūru, uzņēmumu ienākumu nodoklis nestimulē uzņēmumus veidot lielu pašu kapitālu. Par šo problēmu runājam piecus gadus," teica Bičevskis.

Vērtējot banku pelnītspēju, banku nozares pārstāvis atzīmēja, ka iepriekšējos gados novērotais pelnītspējas kāpums ir loģisks, jo bankas optimizējušas un efektivizējušas visu, ko varēja efektivizēt. Tomēr Bičevskis atzina, ka laba akcionāru sajūta ir tikai ļoti lielām bankām. Pašlaik tirgus ir piesātināts, konkurence vietējā tautsaimniecībā ir diezgan nežēlīga, par labajiem klientiem konkurence ir pat asiņaina.

Bičevskis pauda pārliecību, ka bankas arī turpmāk ies uz priekšu ar efektivizāciju un ieguldījumiem tehnoloģijās. Taču paralēli tam ir vajadzīgi milzīgi ieguldījumi valsts regulatoro prasību ieviešanai, naudas atmazgāšanas novēršanas standartiem. Ieguldījumi vajadzīgi arī datu apmaiņai ar valsti. "Divus gadus diskutējam, kā izveidot elektronisku datu apmaiņas modeli ar zvērinātu tiesu izpildītāju informācijas sistēmu, lai nav simtiem tūkstošu dokumentu ar rokām jāapstrādā. Joprojām neesam tikuši pie kopsaucēja," kritizēja banku nozares pārstāvis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati rāda, ka pērn uzlabojās Latvijas banku pelnītspēja. Banku sektora kapitāla atdeves rādītājs jeb ROE pērn decembra beigās sasniedza 12,5%. 2014.gada beigās šis rādītājs bija 11,1%.

Latvijas banku sektors 2015.gadā strādāja ar 416 miljonu eiro peļņu. Tas ir par 34% vairāk nekā 2014.gadā nopelnītie 311 miljoni eiro.

Galvenie peļņas pieaugumu ietekmējošie faktori pērn bija tīro pamatdarbības ienākumu kāpums, tai skaitā tīrie procentu ienākumi palielinājās par apmēram 8%, tīrie komisijas ienākumi - par 0,6%, savukārt tīrie ienākumi no finanšu instrumentu tirdzniecības un pārvērtēšanas auga par aptuveni 48%. Peļņas kāpumu ietekmēja arī arvien sarūkošie izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem, šie izdevumi pērn samazinājās par apmēram 20%.

2015.gada beigās kopējais banku sektora izsniegto kredītu apmērs bija 14,677 miljardi eiro. Banku sektora kopējais kredītportfelis 2015.gadā būtiski nemainījās, pieaugot par 0,1% jeb desmit miljoniem eiro. Tai skaitā rezidentu uzņēmumu portfelis pieauga par 0,6%, rezidentu mājsaimniecību portfelis samazinājās par 4,1%, bet nerezidentu kredītportfelis ar ASV dolāra vērtību izmaiņu korekcijām pieauga par 3%.

Pērn salīdzinājumā ar 2014.gadu jaunās kreditēšanas apmērs pieauga. Jaunie kredīti mājokļa iegādei pērn sasniedza 321 miljonu eiro, jaunās kreditēšanas apmērs rezidentu nefinanšu uzņēmumiem - 1,3 miljardus eiro.