Pirmās iemaksas jeb kredītņēmēja paša ieguldījuma trūkums patlaban ir galvenais šķērslis mājokļa iegādei, šodien žurnālistiem stāstīja Latvijas Komercbanku asociācijas Hipotekārās kreditēšanas komitejas dalībnieks, "Nordea" bankas Latvijas filiāles Kredītu departamenta vadītājs Rasmuss Pētersons.
Piemēram, lai iegādātos 2-3 istabu dzīvokli par 40 000 eiro (28 112 latiem), spējot mēnesī uzkrāt 100 eiro (70,28 latus), jaunā ģimene pie kārotā dzīvokļa tiks gandrīz pēc septiņiem gadiem, jo patlaban pašu ieguldījumam ir jābūt 15-20% apmērā no iegādājamā īpašuma vērtības.
SKDS iedzīvotāju aptauja par finanšu drošības spilvenu rāda, ka tikai trešdaļa iedzīvotāju veido uzkrājumus un lielākajai daļai uzkrājumu pietiktu vien ikdienas izdevumu segšanai gadījumā, ja tiktu zaudēti ienākumi. Pusei iedzīvotāju nav pietiekamu ienākumu uzkrājumu veidošanai.
Tā kā iedzīvotāji nespēj sakrāt līdzekļus pirmajai iemaksai mājokļa iegādei, šajā jomā varētu palīdzēt valsts. Ja šāda valsts atbalsta programma taptu, ļoti svarīgas būtu tās detaļas, kas noteiks, cik daudz ģimeņu šo atbalstu varētu saņemt, skaidroja Pētersons.
Viņš atzīmēja, ka valsts regulējums var arī negatīvi ietekmēt kreditēšanu, piemēram, bažas rada neskaidrība un spekulācijas par maksātnespējas procesa izmaiņām nākotnē.
Latvijas Komercbanku asociācija arī iezīmējusi vidējā mājokļa kredītņēmēja portretu Latvijā - tas ir aptuveni 30-40 gadus vecs pilsētnieks ar augstāko izglītību, kurš dzīvo ģimenē un kopā ar dzīvesbiedru aizņemas dzīvokļa iegādei. Kredītņēmēja ienākumi ir augstāki par vidējiem valstī. Aizņēmumu kredītņēmējs izmanto ekonomiskās klases dzīvokļa iegādei. Lēmumi par mājokļa iegādi ir pārdomāti un pragmatiski, jo iedzīvotājiem ir ilgāks laiks apsvērt un izvēlēties un atšķirībā no 2007.gada pašlaik nekustamo īpašumu segmentā nav tik strauju cenu svārstību un neveidojas situācija, ka, nenopērkot šodien, rīt īpašumu jau nopircis cits.
Lai saņemtu kredītu, būtiski, ka kredīta maksājums nepārsniegs 40% no mājsaimniecības ienākumiem. Svarīga ir arī pozitīva kredītvēsture, turklāt ne tikai bankās, jo neapdomīga iepriekšēja aizņemšanās arī no nebanku kreditētājiem un neizpildītas saistības var apdraudēt hipotekārā kredīta saņemšanu.
Stabilizējoties un pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, šogad trīs ceturkšņos jauno mājokļu kredītu darījumu apjoms audzis par 29%. Taču kopējais banku izsniegto kredītu apmērs nedaudz samazinās izsniegto kredītu atmaksas un slikto kredītu norakstīšanas dēļ.
Arī turpmāk turpināsies kopējā mājsaimniecību kredītportfeļa sarukums. "DNB bankas" sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzina, ka saskaņā ar bāzes attīstības scenāriju mājsaimniecību kredītportfelis samazināsies vēl divus, trīs gadus.