Lielākais Latvijas biodegvielas ražotājs SIA Bio–Venta norāda uz valdības mēģinājumu izvairīties no savām saistībām, aizvietojot vienu Satversmes tiesā apstrīdētu valdības noteikumu formulējumu ar citādi skanošu, bet savā būtībā tādu pašu tekstu.
Bio–Venta ir iesniegusi Satversmes tiesā papildinājumus savai ar šā gada 24. augustu datētajai sūdzībai. Šādā veidā uzņēmums cenšas novērst valdības izvairīšanos no savu saistību pildīšanas. Valda Dombrovska valdība ir iecerējusi izvairīties no atbildības tiesas priekšā tādējādi, ka pati atcēla vēl no Ivara Godmaņa valdības mantotu Ministru kabineta noteikumu punktu ar acīm redzamu neatbilstību Biodegvielas likumam.
Apkrāpj uzņēmējus un ES
Biodegvielas likums uzdod valdībai maksāt dotācijas par to, ka tiek saražots valdības noteikts biodegvielas daudzums. I. Godmaņa valdība 2008. gada decembrī sagrozīja šo normu tā, ka apņēmās izmaksāt dotācijas pašas noteiktā apjomā, par spīti tam, ka 2008. gada aprīlī šī pati valdība bija izsniegusi kvotas biodegvielas ražošanai daudz lielākā apjomā, t. i., ar daudz lielākām ražošanas izmaksām. Tādējādi valdība apkrāpa uzņēmējus, kuri 2008. gada decembrī jau bija saražojuši praktiski visu 2008. gadam atļauto biodegvielas apjomu. Uzņēmumi bija ieguldījuši naudu izejvielu pirkšanā, produkcijas ražošanā, glabāšanā un transportēšanā, bet pārdot šo produkciju ir spiesti zem pašizmaksas, jo cenu līmeni Eiropā nosaka citu valstu dotēta biodegviela. Tās ražošana tomēr turpinājās arī šogad uz biodegvielas uzņēmumu īpašnieku un banku rēķina, jo pretējā gadījumā nāktos uzņēmumus slēgt, pēdējo divu trīs gadu laikā uzstādītās ražošanas iekārtas pārdot un fiksēt zaudējumus apmēram 80 miljonu latu apmērā. Tādējādi 2009. gadā ir pieaudzis valsts parāds uzņēmējiem, jo valdība neuzdrošinājās atcelt dotētās biodegvielas ražošanas kvotas, kuru uzturēšana ir nepārkāpjama Eiropas Savienības prasība. Latvija nemaz nebūtu uzņemta ES, ja nebūtu Biodegvielas likumā ierakstījusi solījumu šādas kvotas ieviest.
Maksās neko vai nekad?
Neatkarīgā jau informēja, ka šā gada 13. oktobrī V. Dombrovska valdība aizvietoja I. Godmaņa valdības solījumu kompensēt biodegvielas ražošanas izmaksas pašas noteiktā, t. i., praktiski nekādā apjomā ar jaunu solījumu kompensēt biodegvielas ražošanas izmaksas pašas noteiktā termiņā līdz 2018. gadam. Šāds solījums noved turpat, uz kurieni veda I. Godmaņa valdība. Proti, uz biodegvielas ražošanas nozares likvidāciju Latvijā, jo uzņēmumi nespēj izsniegt valstij bezprocentu aizdevumu uz desmit gadiem. "Jaunā norma būtībā neko nemainīja, tā tikai atzina valsts atbalsta izmaksas pienākumu un noteica nesamērīgu termiņu valsts saistību izpildei – desmit gadus, turklāt saglabājot iespēju valstij vienpusēji atkāpties no šīs normas, neparedzot attiecīgo finansējumu valsts budžetā. Līdz ar to saskaņā ar konstitucionālās sūdzības papildinājumiem SIA Bio–Venta apstrīd arī šo jauno 2008. gada 15. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr. 280 Noteikumi par finansiāli atbalstāmajām kvotām biodegvielai 30. punktu," skaidro SIA Bio–Venta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars.
Vai spriedumus pildīs uz parāda?
Atbilstoši spēkā esošajiem likumiem un valdības noteikumiem par biodegvielas ražošanas dotēšanu līdz 2010. gada beigām valdības parāds biodegvielas ražotājiem sasniegs aptuveni 50 miljonus latu. Finanšu ministrija apliecināja Neatkarīgajai, ka 2010. gada budžeta pieņemtajā versijā biodegvielas ražotājiem esot atvēlēti 3,3 miljoni latu. Turpinot parāda dzēšanu šādā tempā, pēdējie valdības maksājumi biodegvielas ražotājus sasniegtu tikai tad, kad uzņēmumi būtu jau sen likvidēti.
Pirmais uzņēmums, kas šovasar lūdza Satversmes tiesas palīdzību, bija Mamas D no Daugavpils. Satversmes tiesas kanceleja Neatkarīgajai pavēstīja, ka Mamas D un Bio–Ventas iesniegumi tiesai ir apvienoti vienā lietā. Tiesa līdz 17. decembrim noteiks lietas izskatīšanas laiku, bet tiesas spriedums būšot zināms nākamā gada sākumā. Ja nenotiks neparedzētas izmaiņas, tad spriedums biodegvielas lietā sekos drīz pēc sprieduma par pensiju samazināšanas atbilstību vai neatbilstību Satversmei. Saprotamu iemeslu dēļ pensiju lieta bauda daudz lielāku sabiedrības ievērību, kaut apstrīdētās naudas summas abās lietās ir aptuveni 50 miljoni latu gan vienā, gan otrā gadījumā. Šīs summas nav pārmērīgi lielas attiecībā pret to starptautiskā aizņēmuma daļu, kādu valdība sakās saglabājusi Valsts kasē. Pirms mēneša tur bijis pat pusotrs miljards latu, ar kuru palīdzību valdība cerēja pārciest gan bargu ziemu, gan bargu tiesu.