Aprēķini ir parādījuši, ka katrs no Latvijā audzētajām izejvielām saražotais biodegvielas litrs valsts ekonomikai dod 54 centu pievienoto vērtību.
Neraugoties uz to, valdība, nepildot savus dotos solījumus, ir novērsusies no biodegvielas ražotājiem, tāpēc no astoņām savulaik izveidotām biodegvielas ražotnēm strādā tikai viena – BioVenta.
Vairāk stāsta SIA BioVenta valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars.
– Nu jau vairāk nekā divus gadus valsts no savām prioritātēm un atbalsta programmām ir faktiski izsvītrojusi biodegvielas ražošanas nozari. Vai izdodas strādāt ar pozitīvu bilanci arī šādos apstākļos?
– Uzdevums ir grūts, bet nav neizpildāms. Gadu no gada mēs mācāmies strādāt arvien efektīvāk – esam iemācījušies iepirkt izejvielas un saražot gatavo produkciju, tērējot vismazākos iespējamos resursus. Tikpat svarīgi ir atrast īsto brīdi produkcijas pārdošanai – tas ir, to laiku, kad par preci var saņemt visaugstāko cenu. Tādējādi šī gada pirmā pusgada rādītāji ir pozitīvi – esam ne tikai vairāk saražojuši un pārdevuši apjoma ziņā, bet arī vairāk nopelnījuši.
Šā gada pirmajā pusē BioVenta rūpnīcā ir saražoti 37,5 tūkstoši tonnu biodīzeļdegvielas, 19,5 tūkstoši tonnu rapšu raušu, 3,3 tūkstoši tonnu glicerīna. Absolūti lielākā daļa produkcijas jau ir realizēta, kas mums dod iespēju droši skatīties nākotnē – it īpaši tajā aspektā, kas attiecas uz norēķiniem ar piegādātājiem. Varēsim izpildīt savus solījumus zemniekiem par jaunās ražas iepirkšanu.
– Lielākais BioVenta ražošanas apjoms ir biodegviela. Kas ir tās pircējs?
– Absolūti lielākā daļa tiek pārdota Skandināvijas tirgos, jo Zviedrijā, Norvēģijā un citās valstīs biodegvielas izmantošana ir daudz plašāka nekā Latvijā. Ja jūs jautājat, kāpēc, tad atbildu: tā ir valstiska attieksme pret vidi un cilvēkiem. Piemēram, Stokholmas sabiedriskais transports izmanto biodegvielu, tādējādi samazinot vides piesārņojumu, un cilvēkiem nav jāelpo fosilās degvielas izmeši. Mums uzticas un lūdz piedalīties konkursos par degvielas piegādēm desmitiem Eiropas transporta pakalpojumu sniedzēju. Lielā daļā gadījumu konkursos uzvaram un līgumi ir noslēgti. Starp citu – Eiropas Komisija jau Rīgai ir aizrādījusi, ka pilsētā ir slikts gaisa sastāvs.
Es nepastāvu uz to, ka jāpāriet tikai un vienīgi uz biodegvielu – alternatīva var būt arī gāze, elektrība vai vēl kāds inovatīvs energonesējs, jo virsuzdevums ir panākt neatkarību no importētajiem fosilajiem resursiem un pilsētvides gaisa kvalitātes uzlabošana.
– Latvijā taču ir tikai dažas degvielas uzpildes stacijas, kas piedāvā tīru biodegvielu, kā arī tehniskajā parkā nepieciešamas tehnoloģiskās izmaiņas, lai brauktu ar 100% biodīzeli...
– Arī tas ir atkarīgs no valstiskajiem uzstādījumiem, piemēram, Vācijā visiem degvielas tirgotājiem jānodrošina arī biodegvielas pieejamība. Runājot par transporta piemērošanu biodegvielai, jāatzīmē, ka šiem mērķiem varētu piesaistīt ES fondu finansējumu. Pagaidām Latvijā biodegvielu izmantot nav ekonomiski izdevīgi, jo, piemēram, kāpēc gan lai zemnieks traktorā lietu biodegvielu, ja fosilās degvielas izmantošanu valsts viņam dotē?
Mēs redzam plašas biodegvielas patēriņa iespējas arī Latvijā, bet viss ir atkarīgs no valdības lēmumiem un izvirzītajām prioritātēm. Kamēr biodegvielas nozares attīstības un alternatīvo energonesēju izmantošanas programma, kas savulaik tika izstrādāta periodam līdz 2030. gadam, gulēs nezināmā atvilktnē, nekas nemainīsies.
Mēs, biodegvielas ražotāji, esam iesnieguši savus priekšlikumus Ekonomikas ministrijā vairākkārt, taču pagaidām saņemam tikai tādas atbildes, kur ir uzskaitīti iemesli, kāpēc neattīstīt šo nozari, bet netiek domāts, kā to tomēr izdarīt. Ja godīgi, tad neceram, ka līdz vēlēšanām šis jautājums tiks aktualizēts.
Taču es saku paldies mūsu darbiniekiem, kuri prot strādāt ar augstākā līmeņa tehnoloģijām, kā arī par to, ka viņi vienmēr ir gatavi iesaistīties tehnisko problēmu risināšanā, ja tādas gadās, kā arī ar sapratni izturas pret esošo situāciju valstī, kas nav vērsta biodegvielas nozares attīstības virzienā. Priecīgus viņiem visiem Ventspils pilsētas svētkus.