Rietumvalstu bankām Krievijā un Ukrainā klājas grūti

Swedbank grupa ir pieņēmusi lēmumu pārtraukt savu darbību Krievijā un Ukrainā. Arī SEB grupa ir sašaurinājusi savu biznesu šajās valstīs. Tomēr, neraugoties uz to, Ukrainas un Krievijas tirgus rietumvalstu bankām nav gluži vienaldzīgs.

Lielākajai daļai Latvijā darbojošos banku vai to mātesuzņēmumu ir tiešāka vai attālāka saistība ar Krieviju vai Ukrainu. PrivatBank, Latvijas biznesa banka, Expobank, SMP Bank, Reģionālā investīciju banka un Rigensis Bank akciju kontrolpakete pieder Krievijas vai Ukrainas pilsoņiem vai uzņēmumiem. ABLV Bank, Rietumu banka, Baltikums Bank, Baltic International Bank, Trasta komercbanka un SMP Bank ir atvērušas šajās valstīs savas pārstāvniecības. Savukārt banku biznesā Krievijā un Ukrainā darbojas vai vēl nesen darbojās Nordea Bank, Unicredit Group, SEB Group un Swedbank Group. Tiesa, SEB un Swedbank pamazām ir sašaurinājušas savu biznesu. Swedbank nule kā paziņoja, ka pārdod savu Ukrainas meitasuzņēmumu. Arī Krievijā tā neveiks nekādu jaunu komercdarbību un esošo darbību pakāpeniski samazinās. «Šis ir noslēdzošais solis mūsu stratēģijā Swedbank darbību koncentrēt Zviedrijā un trijās Baltijas valstīs. Bankas vadība tagad var visu savu uzmanību veltīt mūsu mājas tirgiem,» norādīja Swedbank prezidents Maikls Volfs. Arī Swedbank Latvijā preses sekretāre Kristīne Jakubovska apstiprināja, ka šis nav pēkšņs Swedbank grupas lēmums, jo banka jau pirms pāris gadiem paziņoja, ka samazinās savu klātbūtni Krievijā un Ukrainā. Swedbank neto kredītportfeļa apjoms Krievijā, ieskaitot līzingu, ir aptuveni 2,6 miljardi Zviedrijas kronu (aptuveni 0,2 miljardi latu).

Arī SEB grupa 2012. gadā pārdeva savas meitasbankas Ukrainā, kuras savulaik bija izveidotas, 2004. gadā iegādājoties Agio banku un 2007. gadā Factorial Bank. SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītāja Agnese Strazda Neatkarīgajai skaidroja, ka iemesli darbības sašaurināšanai ir līdzīgi kā Swedbank gadījumā – SEB Group 2011. gadā nolēma koncentrēties uz ziemeļvalstu, tajā skaitā Baltijas, tirgiem, uz ko savukārt spieda krīzes izraisītais ekonomikas apsīkums. «Šobrīd gan Ukrainā, gan Krievijā ir SEB pārstāvniecības, kas lielākoties nodarbojas ar to lielo korporatīvo ziemeļvalstu klientu apkalpošanu, kuri Krievijā vai Ukrainā veic uzņēmējdarbību,» skaidroja A. Strazda. SEB kredītportfelis Krievijā šobrīd ir 500 miljonu Zviedrijas kronu liels (aptuveni 42 miljoni latu).

Līdzīgi kā Swedbank un SEB, pērn meitasuzņēmumu Ukrainā pārdeva arī Vācijas otrā lielākā banka Commerzbank.

Parex bankas meitasuzņēmuma Krievijā pārdošanai 2011. gadā bija cits iemesls – to paredzēja MK un Eiropas Komisijas apstiprinātais restrukturizācijas plāns, kas noteica Parex bankas līzinga kompāniju NVS valstīs darbības izbeigšanu, vai nu tās pārdodot, vai likvidējot.

Savukārt Nordea Bank negrasās pamest Krievijas tirgu, kurā sekmīgi strādājot. Nordea grupas preses sekretāre Helēna Ostmane Neatkarīgajai atzina, ka Nordea bankai ir stabils bizness Krievijā, kuru veido galvenokārt ļoti lieli korporatīvie klienti. «Nordea neplāno pamest šo tirgu. Krievijas aizdevumu tirgus īpatsvars ir 2% no kopējiem grupas aizdevumiem,» uzsvēra H. Ostmane.

***

UZZIŅAI

Latvijā darbojošās bankas vai to mātesuzņēmumi

Darbojas Krievijā/Ukrainā

• Nordea Bank

• Unicredit Group

• Swedbank Group (pamazām aiziet no šiem tirgiem)

• SEB Group (pamazām aiziet no šiem tirgiem)

Krievijas/Ukrainas kapitāls

• PrivatBank (vairāk nekā 50% pieder Ukrainas komercbankai Privatbank)

• Latvijas biznesa banka (99% pieder Krievijas uzņēmējam un politiķim Andrejam Molčanovam)

• Expobank (100% pieder Krievijas pilsonim Igoram Kimam)

• SMP Bank (vairāk nekā 50% pieder Krievijas komercbankai Severnij Morskoj Putj)

• Reģionālā investīciju banka (81,85% pieder Ukrainas akcionāru bankai Pivdenniy)

• Rigensis Bank (81,20% pieder Krievijas pilsonim Igoram Ciplakovam)

Pārstāvniecības Krievijā/Ukrainā

• ABLV Bank

• Rietumu banka

• Baltikums Bank

• Baltic International Bank

• Trasta komercbanka

• SMP Bank

• SEB Group

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais