Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) sagatavojusi vēstuli Pārresoru koordinācijas centram, aicinot veikt izmaiņas Nacionālās attīstības plāna (NAP) lauksaimniecībai veltītajā sadaļā, kur minēti vairāki "utopiski aspekti".
Kā šodien ikmēneša LOSP sanāksmē norādīja organizācijas vadītājs Edgars Treibergs, vēstule tuvākajā dienās tiks nosūtīta adresātam un tajā tiks uzsvērts - lauksaimnieki kategoriski iebilst pret plānā minēto vīziju, ka līdz 2020.gadam 95% lauksaimniecībā izmantojamās zemes būs apstrādāti.
"Tā ir pilnīga utopija. Būtībā laba ideja, tomēr nekas tāds nav iespējams, pirmkārt, ņemot vērā katastrofālo situāciju ar meliorāciju, kā dēļ lielas lauku platības vēl ilgi nevarēs normāli apstrādāt. Turklāt zemnieki par savu naudu nevar atļauties meliorēt zemes, vismaz tik ilgi, kamēr mums nav pietiekami liels atbalsts no Briseles tiešmaksājumu veidā," sacīja Treibergs.
Tāpat LOSP kategoriski iebilst pret citu utopisku aspektu, kas skar ieceri par Latvijas apmežošanu līdz 55%.
"Arī utopija. Jau patlaban trūkst lauksaimniecībā izmantojamās zemes, uz kuras ražot pārtiku. Daudzi Zemgales auglīgie lauki pēdējā sezonā jau tiek apsēti ar kukurūzu biogāzes vajadzībām. Ja arī atlikušās zemes vēl apstādīs ar mežiem, kur tad audzēsim maizi?" retoriski jautāja LOSP vadītājs.
Viņš sacīja, ka vēstulē arī tiks norādīts uz nepieciešamām izmaiņām nodokļu sadaļā.
"Aicināsim pēdējā redakcijā iestrādāt priekšlikumu, ka pārtikai jāpiemēro 5% pievienotās vērtības nodoklis pašreizējo 21% vietā. Tāpat jāveic korekcijas saistībā ar norēķinu termiņiem lauksaimniekiem," sacīja Treibergs.
Jau ziņots, ka NAP ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam.
NAP, no vienas puses, ir valsts biznesa plāns, kas parāda valsts izaugsmes modeli - kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju, kā tiks nodrošināta sinerģija starp investīciju mērķiem un līdzsvarota attīstība, kā pelnīs valsts un kā to izdarīt iedzīvotājiem.
Tāpat NAP var tikt skatīts arī kā sabiedriskais līgums - ko valsts apņemas paveikt līdz 2020.gadam un ko tā sagaida no sabiedrības. Valsts parāda kopīgo redzējumu par vidēja termiņa attīstību, lai nodrošinātu ilgtermiņa prognozējamību nozaru, biznesa un katra indivīda lēmumu pieņemšanā.
Saskaņā ar līdz šim noteikto plānu līdz gada beigām ir jābūt Saeimas lēmumam par NAP gala versiju.
LOSP apvieno 56 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 12 345 ražojošos lauksaimniekus.