Lai mazinātu Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas administratīvos šķēršļus un iespējami savlaicīgi uzsāktu ES fondu vadības sistēmas izveidi 2014.-2020. gada plānošanas periodam, Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi koncepciju, kurā piedāvā astoņus iespējamos modeļus ES fondu institucionālas sistēmas optimizācijai.
Koncepcijas mērķis bija izvērtēt iespējamos modeļus un nonākt pie priekšlikuma par efektīvāko visiem fondiem – Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam (KF), Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam.
Piedāvātie modeļi atšķiras gan ar vispārējo sistēmas centralizācijas līmeni, gan iesaistīto institūciju skaitu, gan to atbildības pakāpi. Katram modelim ir veikta arī salīdzinošā izmaksu aprēķināšana.
Izvērtējot visus iespējamos institucionālās sistēmas modeļus pēc tādiem kritērijiem kā administratīvā sloga samazināšana, institucionālā koncentrācija, institucionālā pēctecība, saistība ar budžeta plānošanu, ietekme uz budžetu un sistēma funkcionalitāte – tika secināts, ka visoptimālākais ieviešanas sistēmas modelis būtu modelis, kas attiecībā uz ERAF, ESF un KF paredz vienu vadošo un vienu sadarbības iestādi, kuras funkcijas attiecīgi pildītu Finanšu ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
Tāpat modelis paredz arī atsevišķu ieviešanas sistēmu lauku un zivju fondam, kā tas jau tiek nodrošināts 2007.-2013. gada periodā, kurā iesaistītas divas institūcijas - Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.
Šī modeļa priekšrocības būtu lētāka ieviešanas sistēma, salīdzinot ar esošo periodu, administratīvā sloga samazināšana gan finansējuma saņēmējiem, gan valsts pārvaldē. Tāpat šajā modelī tiktu nodrošināts papildu aspekts, kas nodrošinātu reģionālā principa ievērošanu, kas vēlāk tiks detalizēts, aprakstot, kādā veidā tiek īstenota teritoriālā pieeja: caur pilsētām vai reģioniem.
Līdz šim Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā iestāde jau vairakkārt ir virzījusi priekšlikumus ES fondu administrēšanas sistēmas optimizācijai jeb ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu skaita samazināšanai, tai skaitā viens no variantiem ir bijis visas sadarbības iestāžu (aģentūras) funkcijas nodod vienai aģentūrai. Tāpat jāatgādina, ka ierosinājums veidot vienu aģentūru kā sadarbības iestādi ir ietverts Valdības deklarācijā attiecībā uz ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodu, kā arī bijis kā rekomendācija no Valsts kontroles.
Lēmums par ES fondu institucionālās sistēmas modeļa izvēli ir nepieciešamas iespējami savlaicīgs, lai tas nebūtu šķērslis ES fondu plānošanas uzsākšanai un ES fondu vadības sistēmas izveidei. Tāpat arī nepieciešamas aktīvi sekot līdzi, lai Latvijas izvēlētais modelis atbilstu ES normatīvo aktu noteiktajām pamatprasībām.
Koncepcijas projektu un piedāvātos modeļus vēl skatīs un par tiem lems Ministru kabinets.