Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss tiks papildināts ar jaunu daļu, kas paredz uzlikt naudas sodu par pārkāpumiem darbnespējas ekspertīzē.
Par to šodien lēma valdība.
Saskaņā ar grozījumiem par pārkāpumiem darbnespējas ekspertīzē uzliek naudas sodu no simts līdz piecsimt latiem. Taču atsevišķos gadījumos varēs noteikt fiziskai personai soda apmēru virs piecsimt latiem, tas ir, par atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas izdarītiem pārkāpumiem darbnespējas ekspertīzē.
Veselības ministrija (VM) skaidro, ka tas nepieciešams, jo saskaņā ar Veselības inspekcijas (VI) datiem īpaši strauji ir pieauguši pārkāpumi darbnespējas ekspertīzē - 2006.gadā no 283 iesniegumiem pamatotas sūdzības par nepamatoti izsniegtām slimības lapām bija 51 jeb 18%, 2007.gadā no 398 iesniegumiem pamatotas sūdzības par nepamatoti izsniegtām slimības lapām bija 60 jeb 15%, bet 2008.gadā no 286 iesniegumiem pamatotas sūdzības par nepamatoti izsniegtām slimības lapām bija 68 jeb 23%.
Turklāt slimības pabalstu izmaksai katru gadu tiek novirzīti arvien lielāki līdzekļi, kas izskaidrojams gan ar sabiedrības vispārējo veselības stāvokli, gan arī atsevišķos gadījumos darba ņēmēji nepamatoti izsniegtās darbnespējas lapas izmanto negodprātīgi, tādējādi mērķis ir izskaust šādu ārstniecības personu apzināti prettiesisku rīcību un nepieļaut nepamatotu izdevumu tērēšanu no valsts sociālā apdrošināšanas speciālā budžeta.
Noteikumos palielinātas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētās sankcijas par izdarītajiem pārkāpumiem - par noteiktā pieļaujamā vibrācijas lieluma dzīvojamo un publisko ēku telpās pārsniegšanu, kā arī par medicīnisko atzinumu sniegšanas, ekspertīzes vai veselības aprūpes pārkāpumiem. Piemēram, par normatīvajos aktos noteikto pieļaujamo vibrācijas lielumu dzīvojamo un publisko ēku telpās pārsniegšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz sešsimt latiem.
VM skaidro, ka tik plašas piemērojamā administratīvā soda robežas nepieciešamas tādēļ, ka, uzliekot sodu, jāņem vērā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Līdz ar to arī sankcijām jābūt pietiekami elastīgām, lai VI, izvērtējot visus lietas apstākļus, varētu piemērot konkrētajam gadījumam samērīgu sodu.
Naudas soda palielināšana nodrošinās sankcijas pietiekami preventīvu iedarbību, mazinot iespējamos pārkāpumus medicīniskās aprūpes jomā, uzskata grozījumu autori. Iekasētā soda nauda tiks ieskaitīta valsts budžetā.