Otrdien, 23. martā, Ministru kabinetā (MK) Finanšu ministrija iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna īstenošanu 2009. gadā un 2010. gada pirmajos divos mēnešos.
Lai nodrošinātu valsts budžeta atbilstību ekonomikas attīstības kritumam un ievērotu Latvijas valdības vienošanos ar starptautiskajiem partneriem, 2009. gadā tika pieņemti lēmumi par ievērojamiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem, kopumā veicot fiskālo konsolidāciju ~ 1 miljarda latu apmērā, tajā skaitā 2009. gada budžetā 3,8% apmērā no IKP un 2010. gada budžetā 4,2% apmērā no IKP.
Kopumā 2009. gadā kopbudžeta deficīta mērķis tika noteikts 10% no IKP, tomēr sākotnējie budžeta izpildes rādītāji liecina par veiksmīgāku kopbudžeta bilances izpildi, kopbudžeta deficīta līmenim sasniedzot 8,1% no IKP.
Pieņemtie lēmumi par fiskālās konsolidācijas pasākumiem 2010. gadā ļauj iekļauties izvirzītajā kopbudžeta deficīta mērķī, nodrošinot to 8,5% apmērā no IKP, turklāt tiek plānots šo mērķi sasniegt, neskatoties uz 2009. gada nogalē pieņemto Satversmes tiesas lēmumu par pensijām.
Tāpat atskaites perioda būtiskākie darbi saistīti ar Eiropas Savienības (ES) fondu apguves un sistēmas pilnveidošanas jautājumiem. 2009. gada budžeta likuma ietvaros ir paredzēti pietiekami budžeta resursi struktūrfondu līdzfinansēto programmu īstenošanai.
Atskaites periodā veikti pasākumi finanšu tirgus regulējuma un uzraudzības jautājumos. 2009. gadā Saeimā apstiprināti grozījumi Noguldījumu garantiju likumā, veicinot izmaksu paātrināšanu noguldījumu nepieejamības gadījumā. Apstiprināti arī grozījumi Kredītiestāžu likumā, nosakot jaunu kārtību kredītiestādēm piemērojamo ierobežojumu noteikšanai. Papildus ir veikta virkne pasākumu, lai stiprinātu banku sektora uzraudzību un nodrošinātu pietiekamu kapitāla bāzi un likviditāti banku sektorā.
Kā būtisks aizvadītā perioda veikums jāmin arī Maksātnespējas likuma iesniegšana Saeimā, kas tika izstrādāts ar mērķi pilnveidot likvidācijas (bankrota) procesu, atvieglot ātru „dzīvotnespējīgu” uzņēmumu likvidāciju un uzlabot par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) mantas pārdošanu.
Tāpat veikti pasākumi uzņēmējdarbības vides un atbalsta uzlabošanai (administratīvā sloga mazināšana, mikrouzņēmumu atbalsta pasākumi, finanšu instrumenti komersantiem, Eiropas investīciju fonda finansēto riska kapitāla finanšu instrumenti, eksporta veicināšana).
2009. gadā saskaņā ar starptautiskā aizdevuma nosacījumu dokumentiem notika darbs pie valsts pārvaldes reformas plāna izstrādes un publiskās apspriešanas, kā rezultātā ar MK rīkojumu tika apstiprināts Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai.
Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas mērķtiecīga un savlaicīga ieviešana ir būtiskākais priekšnoteikums starptautiskā aizdevuma līdzekļu saņemšanai.