Hospisa medmāsa nosauc "sliktākās" slimības, kas dzīves nogali un nomiršanu padara mokošu

© unsplash.com

Hospisa medmāsa Džulija Makfedena darbā ir pieredzējusi daudzas cilvēku nāves. Tieši tāpēc viņa ir nonākusi pie secinājuma, kas ir sliktākās slimības, no kurām doties mūžībā jeb ar kurām slimībām cilvēki visvairāk mocas dzīves nogalē, raksta "The Sun".

Būdama hospisa medmāsa Džulija ir pieredzējusi daudz un dažādas nāves savā darba vietā, jo viņa ir medmāsa, kas ir kopā ar cilvēkiem viņu dzīves izskaņā.

Tāpēc viņai ir radies priekšstats, kādas slimības visvairāk nomoca cilvēku dzīves izskaņā, bet kuras ir labākās kaites, kas nāvi nepadara par kaut ko mokošu.

Medmāsa nonākusi pie secinājuma, ka cilvēki, kuri sirgst ar amiotrofisko laterālo sklerozi (ALS), visvairāk mocās dzīves izskaņā. Šī, medmāsas prāt, ir vissliktākā slimība. ALS ir nāvējoša, strauji progresējoša nervu sistēmas slimība, kas izraisa nervu šūnu deģenerāciju muguras smadzenēs un smadzenēs, izraisot muskuļu krampjus un vājumu, paralīzi, apgrūtinātu elpošanu un rīšanu. Medmāsa norāda, ka šobrīd nav atrasts veids, kā izārstēt šo slimību.

Vēl viena smaga slimība, kuru min medmāsa, kas liek mocīties slimniekiem, ir strauji augošs smadzeņu audzēja veids - glioblastoma. Daži no slimības simptomi ir galvassāpes, personības izmaiņas, atmiņas un runas traucējumi, depresija, krampji un redzes problēmas.

Tikmēr, kā "labāko" veidu, kā nomirt, medmāsa min: "Nieru slimība beigu stadijā ir diezgan maiga." Viņa norāda, ka ar nieru slimībām cilvēki parasti sirgst gadiem un brīdis, kad slimnieks dodas mūžībā, ir kā atvieglojums. "Šī ir ilgstoša, hroniska slimība, tāpēc tas nav īpaši labi, jo ir jāveic dialīze trīs dienas nedēļā. Tas ir garš ceļš, un tas var būt grūts, bet beigas tam ir diezgan jaukas, jo jūs pārtraucat dialīzi un ejat gulēt, un tad jūs nomirstat apmēram septiņu dienu laikā," sacīja Džūlija.

Hospisa medmāsa ir novērojusi, ka daudzi cilvēki vēlas aiziet mūžībā miegā: "Tā tas ir nieru slimības gadījumā."

Citi

Publiskā vide bērniem ir drošāka, nekā varētu šķist, tomēr pieaugušajiem katru dienu ir jāuzņemas atbildība par drošas vides veidošanu, it īpaši savās mājās – tā sarunu festivālā “Lampa” diskusijā “Mūsu ielas, mūsu bērni: kur sākas drošības sajūta?” 21. jūnijā vienojās Valsts policijas Prevencijas biroja priekšnieks Andis Rinkevics, sociālo procesu pētniece Ilze Mileiko, TV raidījumu un pasākumu vadītāja Māra Sleja un “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Svarīgākais