Sniedzot atbalstu iedzīvotājiem saistībā ar apkures rēķinu straujo kāpumu šoziem, valstij ir jākompensē pašvaldībām radušies papildus izdevumi, - tā pirmdien, 23.februārī, lēma Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valde pēc tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadību, informē ZZS.
Aso ZZS un “Progresīvo” pretstāvi koalīcijā un tātad arī valdībā neviens vairs necenšas kaut kā slēpt. Gandrīz vai otrādi. Tuvojoties 15. Saeimas vēlēšanām, abas partijas cenšas pēc iespējas skaidrāk pozicionēties, lai nevienam nebūtu ne mazāko šaubu – mums ar “viņiem” nav nekā kopīga. Izņemot, klusi nodurot acis, būšanu kopā vienā valdībā un koalīcijā.
Pieņemt skaidru lēmumu šobrīd ir neiespējamā misija, tā tēma ir aizgājusi pārāk tālu, šādi par tā dēvēto kokrūpnieku lietu TV24 diskusijā “Kārtības rullis” savu viedokli pauda Saeimas deputāts, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina valdības vadītāju un finanšu ministru nekavējoties rīkoties, lai šajā aukstajā ziemas sezonā, kad apkures rēķini iedzīvotājiem strauji kāpj, sniegtu mērķētu nepieciešamo atbalstu mājsaimniecībām, kuru izmaksas var būt par pat līdz 60% augstākas nekā iepriekšējos gados.
Pašreizējā valdošā koalīcija, visticamāk, turpinās darbu līdz Saeimas vēlēšanām, jo atrašanās ārpus valdības politiskajiem spēkiem patlaban nav izdevīga, aģentūrai LETA pauda politologs Juris Rozenvalds.
Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” sagatavošanā saskata caurskatāmības trūkumu un sliktas pārvaldības principus, kas iespējams saistās ar politiski pietuvinātu partijas “Progresīvie” personību ieinteresētību.
Svaigākie SKDS aptauju dati par politisko partiju reitingiem liecina, ka pieaug politisko izvēļu nenoteiktība. Lai arī reitingu galvgalis ir palicis nemainīgs, pieaudzis neizlēmušo skaits, kas norāda – līdz vēlēšanām vēl iespējami visai nopietni pavērsieni. Tas nozīmē, ka politiskajām partijām ir lielas iespējas spert izšķirīgus, varbūt pat riskantus soļus ar grūti prognozējamām sekām. Cits jautājums, vai tās šo iespēju izmantos un vai tām to vajag.
Zaļo un zemnieku savienība jau faktiski sākusi priekšvēlēšanu kampaņu pirms nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Par to liecina e-pasts, ko daudzi portāla “inbox.lv” lietotāji saņēma partijas priekšsēdētājas vārdā. Tajā adresāti tiek aicināti piedalīties aptaujā un izteikt viedokli par Stambulas konvenciju, Eiropas Komisijas migrācijas paktu un reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem Latvijā, vēsta 360TV Ziņas.
Kas notiks ar valdību – tā kritīs vai tomēr spēs nostrādāt līdz šīs Saeimas termiņa beigām; kā pārvarēt pretrunas saimnieciskajos jautājumos un ideoloģiskajās nostādnēs starp koalīcijas partneriem ZZS un partiju “Progresīvie”?
Koalīcijas partijas ir panākušas vienošanos, ka Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) netiks likvidēts, aģentūrai LETA teica "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.
Vakar Saeima konceptuāli pieņēma 2026. gada valsts budžetu pirmajā lasījumā. Budžeta apspriešanas gaitā vēl skaidrāk iezīmējās politisko spēku pozīcijas. Tai skaitā attiecības valdošās koalīcijas starpā.
Valdošā koalīcija var mainīties jebkurā brīdī, bet pašlaik prioritāte ir nākamā gada valsts budžeta pieņemšana, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) būs jāatbild par koalīcijas partneru un sabiedrības pievilšanu, žurnālistiem paziņoja premjerministre Evika Siliņa (JV).
Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidents Teodors Rusopuls ceturtdien aicināja Saeimu balsot pret izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Parlamentāriešu vairākums ceturtdien atbalstīja steidzamības noteikšanu likumprojektam par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Koalīcijā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti, Saeimā vērtējot nākamā gada valsts budžetu, solās "nopietni pievērsties" iespējām būtiskāk mazināt valsts tēriņus, lai mazinātu ārējo parādu.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pieprasa ārlietu ministrei Baibai Bražei skaidrojumu par plānotajām aktivitātēm, lai Latvijai tiktu atzīta līdzīga īpašā situācija kā Polijai, kas tuvākajā laikā tiks atbrīvota no Eiropas Savienības (ES) migrācijas pakta prasībām par migrantu pārvietošanu un ar to saistītajiem finansiālajiem sodiem.
Saeimas deputāts Andrejs Vilks (ZZS) nolicis Saeimas deputāta mandātu, aģentūrai LETA apstiprināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.