Hosē Salvadora Alvarengas stāsts, kurš 438 dienas pavadīja viens pats jūrā, ir garākais dokumentētais izdzīvošanas gadījums jūrā. Viņa dzīvotgriba, disciplīna un ticība izrādījās spēcīgāki par dabas stihijām. Šis stāsts ir spēcīgs atgādinājums par cilvēka gara spēku, raksta "great_life_union".
Zvejniekiem atbalstam pirmā zvejas kuģa iegādē pieejams atbalsts 2,154 miljonu eiro apmērā, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".
Latvijas piekrastes zvejnieku biedrība "Mazjūras zvejnieki" aicina arī jaunajā valdībā zemkopības ministra pienākumus uzticēt Kasparam Gerhardam, informē biedrībā.
Noteiks kārtību kādā notiks pasākuma "Investīcijas zvejas un akvakultūras produktu apstrāde" atbalstu piešķiršana, nosakot saņemšanas nosacījumus, publiskā finansējuma apmēru, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, pieteikšanās kārtību un iesniedzamos dokumentus, liecina informācija Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotajā rīkojuma projektā.
Visai nepatīkami zvejošana beigusies prāvam pulkam zvejnieku Krievijā, kuriem pēc atgriešanās krastā nācās noraudzīties, kā viņu noparkotie auto ielūzuši ledū.
Krievijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos robežsargi par maluzvejniecību aizturējuši trīs Ziemeļkorejas šonerus, pavēstīja Piejūras novada robežsardzes pārstāvis sakariem ar presi.
Latvijā bāzētā kuģu tehniskās pārvaldības uzņēmuma "LSC" kuģa "Elandra Corallo" apkalpe Brazīlijas piekrastē no grimstošas zvejas laivas izglābusi astoņus zvejniekus, informēja "LSC" pārstāve.
Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums būtiski samazināt vairāku zivju krājumu zvejas iespējas var negatīvi ietekmēt Latvijas zvejniekus, pirms Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdesLuksemburgā pauda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Mazajiem piekrastes zvejniekiem un tiem dažiem, kuri vēl strādā iekšējos ūdeņos, saradies tik daudz skauģu, ka nevar vairs lāgā izšķirt, no kuriem bīties vairāk – makšķerniekiem, kuri principā vēlas panākt zvejas nozares likvidāciju, vai roņiem, kas dienu no dienas bojā lomu.
Piekrastes zvejniekiem Rīgas jūras līča dienvidu reģionā jāliek laivas uz steķiem vai arī jāzvejo citu sugu zivis, jo reņģēm no šodienas noteikts liegums. Ir sasniegta atvēlētā kvota, kas šim gadam bija 809 tonnas.
«Tik traki pēdējo 25 gadu laikā vēl nav bijis. Jāskatās, kas notiks rudenī. Baidos, kaut kas būs jāpārdod,» tā saka Juris Pētersons, viens no Kurzemes zvejniekiem, un runa nav par zivīm, bet gan viņa četriem kuģiem.
Eiropas Parlaments apstiprinājis zivsaimniecības reformas plānu, taču tas nebūt nenozīmē, ka zvejnieki beidzot būtu tikuši pie skaidri definētiem noteikumiem savā rūpalā.
Nolūkā pārdalīt zivju resursus un Latvijas ūdeņus sev par labu makšķernieku organizācijas turpina uzbrukumus Zvejniecības likumam – pašlaik tas ir atvērts Saeimā grozījumu izdarīšanai, un uz otro lasījumu iesniegts priekšlikums pilnībā aizliegt tā saukto pašpatēriņa zveju iekšzemes ūdeņos.
Ezeru pārvaldīšanai jābūt pašvaldību, nevis valsts pārziņā - tādu viedokli, tiekoties ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas priekšsēdētāju Dzintaru Kudumu (VL-TB/LNNK), pauduši Liepājas puses zvejnieki un makšķernieki.