Eiropas Parlaments apstiprinājis zivsaimniecības reformas plānu, taču tas nebūt nenozīmē, ka zvejnieki beidzot būtu tikuši pie skaidri definētiem noteikumiem savā rūpalā.
Dokumentā iebalsoti daudzi sīki un ar zveju pat nesaistīti jautājumi – putnu aizsardzība, uzsaukumi saudzēt vidi, kamēr uz daudziem būtiskiem atbilde joprojām nav sniegta. Piemēram, kur paliks izmēram neatbilstošās zivis, ja turpmāk tās vairs nedrīkstēs izmest jūrā. Un kas notiks ar dalībvalstu kvotām – ja šīs zivis krastā izvedīs zvejnieks, kuram nemaz nav piešķirta kvota uz konkrēto sugu.
Izmest izdevīgāk
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta vadītājs Normunds Riekstiņš prognozē, ka priekšā vēl pamatīgas debates, jo parlamenta jaunrade tagad jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un pēc tam vēl ar dalībvalstīm Eiropadomē. Taču parlaments jau izplatījis uzvaras paziņojumu, ka Eiropas ūdeņos zvejas apjoms tiks samazināts līdz ilgtspējīgam apjomam – tas nozīmē, ka ārā vilkt varēs vien tik daudz zivju, cik pa gadu atkal pieaugs klāt. Zivsaimniecības ilgtermiņa plānošanā tiks izmantoti zinātniski dati, un zivju mešana atpakaļ jūrā tiks pilnībā pārtraukta. Kaut gan loma izmešana tāpēc, ka neatbilst uzraugošo institūciju noteiktiem parametriem, šķiet birokrātisks absurds, tomēr, izrādās, zvejniekiem šāda nesaimnieciska rīcība ir finansiāli izdevīga. Un tagad nav skaidrs, kā un vai vispār tiks kompensēts jaunā aizlieguma radītais iztrūkums. Kā skaidro Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits, kilograms lielu zivju ir dārgāka prece par kilogramu mazu, bet piešķirtās kvotas vienādi deldē gan mazais, gan lielais kilograms.
Labāk būtu apēst
Zvejniekiem bija izdevīgi mazās gāzt jūrā un zvejot tik ilgi, kamēr tilpnes pilnas ar lielām zivīm. Nesen par šīs shēmas darbību pārliecinājušās dāņu uzraudzības iestādes. Dažus zvejas kuģus tās aprīkoja ar novērošanas ierīcēm – uz katra sešas kameras. Un drīz vien tika konstatēts, ka tieši šie kuģi sākuši pelnīt mazāk par pārējiem, kaut gan kvotu nosacījumus arī tie nepārkāpa. Tāpēc jau ideja par kameru izvietošanu uz visiem Eiropas kuģiem sadūrās ar tik asu pretestību, ka tālāk par dāņu pilotprojektu nemaz netika.
Pieņemot, ka tagad krastā nāksies vest arī mazās zivis, vēl papildus ienākumus samazinās aizliegums tās izmantot pārtikā. Normunds Riekstiņš stāsta, ka Latvija joprojām uzskata to par nesaprātīgu ieceri. Centimetru īsāka menca, lasis vai citas vērtīgās zivis nav ne par matu negaršīgākas, un būtu aplami tās malt miltos. Tomēr pašreizējā etapā zivsaimniecības reformu plāns paredz tikai vienu atkāpi no šīs normas – labdarības mērķus. Parlamenta skatījumā svarīgāk ir novērst pat vismazākās iespējas zvejnieku blēdībām, tāpēc izmēram atbilstošās un neatbilstošas zivis nedrīkst nonākt vienā tirgū. Pat ja šī norma izlobēta Dānijas zivju miltu rūpnīcu interesēs, savs labums no tās atlēks arī Alsungā uzbūvētajai rūpnīcai un zvejniekiem, kas ar to sadarbojas. Taču te rodas vēl viena problēma. Pārāk mazas zivis var iekrist arī to zvejnieku tīklos, kam nemaz nav atbilstošas kvotas.
Maksājam par dienvidnieku grēkiem
Brētliņu tīklā var iemaldīties pusaugu menca, un ja tā jāved krastā, tā jāieskaita Latvijas nacionālajā zvejas kvotā. Tātad valstij šādai situācijai būs jārezervē daļa kvotu un tās attiecīgi netiks piešķirtas mencu zvejniekiem. Inārijs Voits lēš, ka Latvijas kuģiem piezveja ir kādi pieci līdz seši procenti. Lielajām zvejniecēm – Itālijai, Spānijai, Portugālei, Grieķijai – tā sasniedz pat 25%. «Par viņu grēkiem mēs arī maksājam. Vidusjūrā un Ziemeļjūrā viss ir salaists dēlī. Grieķija pat nevar saskaitīt, cik tai ir piekrastes zvejnieku!» sūkstās Inārijs Voits. Kaut arī Baltijas jūras krājumi pat pēc zinātnieku secinājumiem ir priekšzīmīgā stāvoklī, uz mums attiecina visas tās pašas jaunās prasības. Taču naudu flotes modernizācijai, ko vecās valstis dabūja milzīgos apjomos, mums vairs nepiešķir. Tad nu Latvijas zvejniekiem jāturpina pukšķināt pa jūru ar rijīgiem dzinējiem sagrabējušās Baltikās vai jāriskē un modernizācija jāfinansē pašiem.
Līdztekus šīm gaidāmajām problēmām jau šobrīd daudzu zvejnieku ienākumus samazinājušas pašas zivis. Proti, pēc divām vētrainām ziemām Baltijas jūrā ir labs sāls saturs, un tas veicinājis pieaugumu mencu populācijā. Zinātnieki to pamanīja, pateica politiķiem – tie iedeva dāsnākas kvotas, un tagad par prieku pircējiem, bet sērām – zvejniekiem, mencas cena ir burtiski nogāzusies lejā. Pusgada laikā par 30 līdz 40%. No zaudējumiem šobrīd izvairās brētliņu zvejnieki un tie, kuri ikgadējās tirgus svārstības remdē, zvejojot abas šīs sugas.
***
UZZIŅAI
Visvairāk ES zvejo:
• Dānija 17% (828 tūkst. t.)
• Spānija 15% (739 tūkst. t.)
• Lielbritānija 12% (608 tūkst. t.)
• Francija 9% (443 tūkst. t.)
• Latvija nozvejoja 165 tūkst. t. jeb aptuveni 3,4%
• Eiropa kopā nozvejoja 4923 tūkst. t.
• Eiropas ūdeņos visvairāk apdraudēta: zilā tunzivs
• 3 visvairāk nozvejotās sugas: Atlantijas skumbrija, siļķe, Eiropas brētliņas
Izmantotie dati: Eiropas Komisija, Eurostat (par 2010. g.