EK priekšlikums samazināt zivju krājumu zvejas var negatīvi ietekmēt Latvijas zvejniekus

 
©f64

Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums būtiski samazināt vairāku zivju krājumu zvejas iespējas var negatīvi ietekmēt Latvijas zvejniekus, pirms Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdesLuksemburgā pauda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūru LETA informēja, ka 18. un 19.jūnijā zemkopības ministrs piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, kurā dalībvalstis sāks diskusiju par nozvejas kvotu noteikšanas principiem 2020.gadam, kas attiecīgajās regulās parādīsies tikai rudenī. Latvija plāno paust iebildumus par zinātnieku veiktajā zivju krājumu novērtējumā Baltijas jūrai ieteikto zvejas iespēju radikālo samazinājumu Latvijai nozīmīgajām zivju sugām.

ZM atgādināja, ka Starptautiskās Jūras pētniecības padomes sagatavotais zinātniskais padoms paredz vairāku zivju krājumu zvejas iespēju būtisku samazinājumu. Tajā iekļauts arī ierosinājums Baltijas jūras austrumu daļas mencas zvejas pārtraukšanai nākamajā gadā un priekšlikums par būtisku brētliņu ieguves samazinājumu.

"Šīs izmaiņas var negatīvi ietekmēt zvejniekus, it īpaši tādēļ, ka 2020.gadā atbilstoši ES regulējumam fondu finansiālais atbalsts sociālekonomiskās slodzes mazināšanai nebūs pieejams. Turklāt līdz jaunā perioda finansējumam vēl kāds laiks būtu jāgaida. Tieši tādēļ ir būtiski jau šodien sākt diskusijas un darbu pie šiem nosacījumiem un to attiecināšanas uz Latvijas zivsaimniecības nozari," uzsvēra Gerhards.

Zemkopības ministrs arī norādīja, ka šā gada rudenī, spriežot par nākamā gada kvotām, ir svarīgi pieņemt līdzsvarotu lēmumu - arī kopā ar EK jāmeklē iespējas negatīvās ietekmes uz nozari kompensēšanai, kas gan prasītu esošā perioda atbalsta noteikumu izmaiņas.

ZM informēja, ka tāpat ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē plānots runāt par atbalstu zivsaimniecībai nākamajā plānošanas periodā 2021.-2027.gadā. Atbilstoši EK priekšlikumam Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda kopējais budžets 2021.-2027. gadā plānots 6,14 miljardu eiro apmērā, un ES dalībvalstīm pieejamais atbalsts plānots par 3,5% mazāks nekā pašreizējā periodā.

Rumānijas prezidentūra ir sagatavojusi Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda regulas kompromisa priekšlikumu, par kuru vēlētos padomē panākt daļēju vispārēju vienošanos. Latvijai ir svarīgi, lai regulas projekta virzība tiktu nodrošināta pēc iespējas ātrāk, tomēr par vairākiem būtiskiem jautājumiem Latvija vēlētos panākt kompromisa priekšlikuma uzlabojumus, norādīja ministrijā, atzīmējot, ka, piemēram, jautājumā par atbalstu zvejas kuģu iegādei Latvija vēlas atbalstu attiecināt ne tikai uz jauniem zvejniekiem (līdz 40 gadu vecumam), bet arī esošajiem zvejniekiem, kā arī ne tikai uz lietotu, bet arī jaunu kuģu iegādi, turklāt palielinot atbalstāmo kuģu garumu no 24 līdz 40 metriem.

ZM norādīja, ka Latvijas pašreizējo floti var uzskatīt par kritiski novecojušu, kā arī vides prasībām un mūsdienu darba apstākļiem neatbilstošu. Turklāt zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai atbalsts zvejniekiem būtu jāsaņem katrā gadījumā, kad zivju krājumu aizsardzības ārkārtas pasākumu rezultātā notiek zvejas darbību pārtraukšana, nevis ierobežot to tikai ar neilgu termiņu visa plānošanas perioda laikā.

Jau ziņots, ka 2018. gada 12. jūnijā EK publicēja priekšlikumus Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, kas paredzēts laikam no 2021. līdz 2027.gadam un veicinās Kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu un ES jūrlietu politikas īstenošanu. Ierosinātais fonda kopējais budžets 2021.-2027.gadam ir 6,14 miljardi eiro. Visām dalībvalstīm ir vienāds finansējuma piešķīruma samazinājums - 3,5% apmērā - salīdzinājumā ar 2014.-2020.gada plānošanas periodu.

 

Rīgas namu pārvaldnieks