Atgriežoties pie padomju laikā iedibinātajiem principiem, Latvijas Zivsaimnieku asociācija šobrīd reanimē kolektīvās saimniekošanas ideju – būvē kopīgu kuģi un krastā veido vienotu infrastruktūru kopīgam zvejnieku labumam.
Krietna saķeršanās notikusi starp zvejniekiem Buļļupē un makšķerniekiem, un šo strīdu iemesls ir Lielupes zivju resursi. Strīdā ierautas arī piecu Lielupei piegulošu novadu pašvaldības un Rīgas dome, ziņo LTV raidījums «De facto».
Eiropas Savienības īstenotā drakoniskā zvejas kontroles politika, iespējams, dod kādu labumu jūras iemītniekiem un dienvidvalstīm, taču Baltijas jūras krastā dzīvojošajiem latviešu zvejniekiem darba dzīve kļūst šķēršļiem arvien bagātāka.
Pusmiljona latu lielu soda naudu mazam zvejas uzņēmumam Brīze Valsts vides dienests aprēķinājis par nodarīto kaitējumu zivju resursiem Baltijas jūrā. Uzņēmuma īpašniece atzīst, ka pērn zvejots vairāk nekā atļauj kvotas, taču pusmiljona sodu pārsūdzēs.
Šodien, 22.decembrī zemkopības ministre Laimdota Straujuma Rojā piedalījās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā diskusijā "Piekrastes zvejniecība Latvijā no Papes līdz Ainažiem". Diskusijas laikā Laimdota Straujuma ar piekrastes pašvaldībām un zvejniekiem pārrunāja aktualitātes, problēmas un to iespējamos risinājumus piekrastes zvejas jautājumos.
SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Zivsaimniecības sadarbības tīkla ietvaros Saulkrastos rīkoja konferenci Jūras piekrastes teritorijas attīstības iespējas un Eiropas Zivsaimniecības fonds.
Līdztekus Eiropas Komisijai, kas, ierobežojot nozvejas kvotas, ievērojami sarežģī Latvijas zvejnieku dzīvi, problēmas rada arvien vairāk novecojusī flote. Gandrīz visi kuģi ir ražoti bijušajā Padomju Savienībā, fiziski un morāli novecojuši, tāpēc izšķiroši svarīga nozares saglabāšanai ir flotes atjaunošana.
Saistībā ar kārtējo nozvejas kvotu samazinājumu arvien ticamāks kļūst sazvērnieciskais scenārijs, ka patiesībā Eiropas Komisija rūpējas nevis par zivju labklājību, bet gatavojas plašākai kvotu tirgus pārdalei un mazo spēlētāju izstumšanai.
Eiropas zivsaimniecības fonds (EZF) paredz ne tikai tiešu atbalstu zivsaimniecībai, bet atvēl arī ievērojamus līdzekļus, lai saglabātu un attīstītu zivsaimniecībai nozīmīgos reģionus.
Latvijas zivsaimniecības nozare jau uzrotījusi piedurknes un metusies ikgadējā cīņā ar Eiropas Komisiju (EK) par nākamā gada nozvejas kvotām. Šobrīd svarīgākais ir pierādīt eirobirokrātiem, ka brētliņu dabiskie ienaidnieki līdztekus zvejniekiem ir arī mencas.
Ideja par aizliegumu zvejas kuģus izkraut naktīs ir atmesta kā tautsaimniecībai kaitīga, un tagad zvejas kontrolētāju mazspējas problēmai meklē citus risinājumus.
Eiropas telpas zivsaimniecību atbildīgo ministru sanāksmei oktobra beigās var sekot kārtējais kuģu griešanas vilnis – ne visi zvejnieki būs spējīgi pārdzīvot 30 procentu brētliņu zvejas samazinājumu.
Lai gan Eiropas Komisija rosina vismaz par trešdaļu samazināt reņģu un brētliņu nozveju, Latvijas zivju pārstrādātāji cer, ka zivju resursu Latvijā pietiks. Vienlaikus tiek pieļauts, ka, samazinoties nozvejas apjomam, reņģu un brētliņu cenas varētu pieaugt, kas savukārt izraisītu zivju konservu cenu kāpumu.
Trešdien Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) Siguldas iecirkņa darbinieki aizturēja divus vīriešus, kuri neatļauti zāģēja kokus Gaujas Nacionālajā parkā.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Mārtiņš Roze (ZZS) un Saeimas Eiropas lietu komisijas sekretārs Andis Kāposts (ZZS), piedaloties zivsaimniecībai veltītā diskusijā Eiropas Parlamentā, iestājās par administratīvā sloga samazināšanu zvejniekiem, kā arī labvēlīgākiem flotes modernizēšanas atbalsta nosacījumiem, informēja Saeimas Preses dienests.
Vakar Jūrmalā, pie Slocenes upes tiltiņa, noticis konflikts starp diviem maluzvejniekiem un kādu vides aizstāvi, kuram iešauts sejā. Mediķi cietušajam konstatējuši acs traumu.
Naktī no pirmdienas uz otrdien Jūras spēku Krasta apsardzes dienests, izmantojot kuģi KA-06 "Gaisma", kas šonedēļ atrodas dežūrā Rīgā, kopā ar Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vides inspektoru Rīgā, Daugavas lejtecē, konfiscēja 20 zvejas rīkus un vienu murdu ar kopējo garumu – aptuveni 800 metri.