Saistībā ar kārtējo nozvejas kvotu samazinājumu arvien ticamāks kļūst sazvērnieciskais scenārijs, ka patiesībā Eiropas Komisija rūpējas nevis par zivju labklājību, bet gatavojas plašākai kvotu tirgus pārdalei un mazo spēlētāju izstumšanai.
Latvija būs paklausīgi griezusi kuģus, vecie zvejnieki apmirs, jaunie pārkvalificēsies, un tad pēc dažiem gadiem izrādīsies, ka saudzētie zivju krājumi atjaunojušies pārsteidzoši labi, bet Latvijas kvotas, ienākumi un darbs pāries citu valstu zvejnieku rokās.
Grieziens dramatisks
Neatkarīgā jau rakstīja, ka brētliņai nākamgad gaidāms pamatīgs samazinājums, un tā arī ir noticis. Eiropas ministru padomē nolemts kvotu Baltijas jūrā samazināt par 22%, reņģei samazinājums – no 16 līdz 27%, lasim – 51%. Mencai zinātnieki sev neraksturīgā dāsnumā piedāvāja palielināt kvotu par 40%, taču tas darīts, rēķinoties, ka speciāla regula aizliedz to palielināt vairāk par 15%. Turklāt pret lielāku pieaugumu kategoriski iestājās Vācija un Dānija, uztraucoties par iepirkuma cenām. Eiropas Komisija arī neko nedara, lai šo nezinātnisko ierobežojumu atceltu, un tas ir pa prātam ES Jūrlietu un zivsaimniecības komisārei Marijai Damanaki, kura, šķiet, apņēmusies izglābt no apēšanas visas pasaules zivis. Kopējai nozvejai samazinoties, ir sagaidāms zivju produkcijas sadārdzinājums.
Kura valsts izturēs?
Kaut gan ikgadējais samazinājums ir proporcionāls visām valstīm, būtisks ir jautājums, cik daudz kura valsts būs spējīga izturēt. Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidents Didzis Šmits uzsver, ka ar pašreizējo politiku Latvijas lielākais risks ir zvejnieka profesijas zaudēšana. 250 tūkstoši par kuģa sagriešanu, ko piešķir no Eiropas fondiem, ir liels vilinājums, un par nepieciešamību turpināt finansēt darbarīku likvidāciju cīnās Latvijas Zivsaimniecības asociācija ar Ināriju Voitu tās priekšgalā. Sarūkot kvotai, tas ir loģiski. Taču, D. Šmits brīdina: «Kad izrādīsies, ka zinātnieki ir kļūdījušies, vairs nebūs kuģu un kapacitātes nozvejot apjomu, kas mums pienākas.» Attiecībā uz mencām šāda «kļūda» reiz jau tika pieļauta. Pēc dramatiskiem kvotu samazinājumiem šī suga birokrātu papīros pāris gadu laikā kļuva tik bagātīga, ka dabiskā ceļā tas nemaz nebūtu iespējams. Tikmēr mencas pārstrāde Latvijā jau paguva nomirt. Ar brētliņu varot iznākt tāpat, un, iespējams, šo brīdi Latvijas zvejas kompāniju pārpirkšanai gaida ārzemnieki.
Mēģinās pārpirkt
Briselē jau tiekot lobēta ideja kvotas piešķirt nevis valstīm, bet individuāli zvejniekiem. Tad kvotu pārpirkšana kļūs vienkāršāka un, iespējams, pat būtiskāka par pašu zveju.
Viens no lielākajiem Latvijas zvejniekiem – kompānijas Grifs īpašnieks Juris Pētersons piekrīt, ka D. Šmita pieminētie riski patiešām pastāv: «Jau gadus desmit pa Latviju apkārt braukā dāņi, islandieši, holandieši un mēģina pārpirkt uzņēmumus. Man arī ir bijuši piedāvājumi. Jā, man ir 55 gadi, teorētiski varētu visu pārdot un aizbraukt uz Kanāriju salām. Tomēr es domāju tālākā nākotnē, ne tikai par sevi, bet arī par bērniem. Labāk pelnīt drusku un katru mēnesi, nevis vienreiz un daudz. Tad var arī iekrist.» Protams, ja kvotu sadalījumu valsts vairs nekontrolēs, uzpircēju piedāvājumi būs konkurētspējīgāki, un tad gan daudzi zvejnieki varētu domāt par aiziešanu no biznesa.
Jābarterē intereses
Bet pagaidām, pēc J. Pētersona domām, gan zvejniekiem, gan Latvijai ir jēga cīnīties par savām interesēm. To, ka tas ir iespējams, pierādīja Latvijas šprotu veiksmes stāsts. Šis produkts ir vienīgais pieļautais izņēmums Eiropas regulā, kas ierobežo benzopirēna (kūpinājuma) normu. Mūsu šprotēm pieļaujamais daudzums ir 5 mikrogrami uz kilogramu, kamēr jebkuram citam produktam – tikai divi mikrogrami. Latvija tik ņipri cīnījās par savu firmas ēdienu, individuāli strādāja ar dalībvalstīm, vairākas jau pierunāja, tāpēc Eiropas Komisija, jūtot, ka apdraudēta ir regulas pieņemšana kopumā, piekāpās. Tas, pēc D. Šmita domām, ir arī ceļš, kādā Latvijai jācīnās par saviem zvejniekiem un zivrūpniekiem – nevis jārunā ar Briseles ierēdņiem, bet jādodas pie citu dalībvalstu valdībām un par atbalstu mūsu interesēm jāpiedāvā savs atbalsts kādos citos viņiem svarīgos jautājumos.