Ideja par aizliegumu zvejas kuģus izkraut naktīs ir atmesta kā tautsaimniecībai kaitīga, un tagad zvejas kontrolētāju mazspējas problēmai meklē citus risinājumus.
Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits atzīst, ka tā ir nozares uzvara: "Ierēdņi saprata, ka šādi ierobežojumi būtiski kavētu uzņēmējdarbību un būtu neizdevīgi valstij."
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Valsts vides dienests, nokaitinot zvejniekus, mēģināja izspiest lielāku finansējumu inspektoru algošanai. Zvejnieki patiešām sadusmojās, jo kuģi būtu spiesti stāvēt dīkā, bet loms tikmēr zaudētu kvalitāti. Tāpēc viņi pieprasīja vides un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa demisiju. Ministrs savu posteni ir saglabājis, taču padoto ideja, ko viņš personiski publiskoja, tagad gan tiek pārskatīta. Padomniece Maija Pētermane informē, ka nesenās tikšanās laikā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un R. Vējonis vienojušies, ka jāmeklē veidi kontrolētāju spēju stiprināšanai, bet zvejniekiem jāļauj strādāt.
Šāds secinājums darīts zināms arī Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim pēc februārī notikušās visu ieinteresēto pušu – zvejnieku, pārstrādātāju, ministriju un zvejas kontrolētāju sanāksmes. Tajā arī konstatēts, ka Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde netiek galā ar uzraudzības pienākumiem un, iespējams, tajā vainojams ne vien naudas un cilvēku trūkums, bet nepareiza resursu izmantošana.
Zemkopības ministrs J. Dūklavs sanāksmē atgādināja, ka arī Pārtikas un veterinārā dienestā štats samazināts vairāk nekā par pusi, taču tas ar uzraudzības darbiem tiek galā.
"Nevar veidot tādu attieksmi, ka sargāsim tikai vidi, bet paši dzīvosim badā, jo nespēsim nodrošināt ražošanu. Būtu ļoti labi, ja notiktu tieši otrādi nekā pašreiz un arvien vairāk mencas izkrautu Latvijas ostās, nevis ārvalstīs," sacīja ministrs, piebilstot, ka zvejniekiem būtu jābūt pēdējiem, kas no šādas administratīva rakstura problēmas ciestu.