SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Zivsaimniecības sadarbības tīkla ietvaros Saulkrastos rīkoja konferenci Jūras piekrastes teritorijas attīstības iespējas un Eiropas Zivsaimniecības fonds.
LLKC direktors Edgars Linde stāstīja, ka šī tēma izvēlēta apzināti, jo ir jādiskutē par zivsaimniecības attīstības nākotni un cilvēku dzīves kvalitāti piekrastē. «Konferencē pārrunājām vairākas tēmas, tostarp zivsaimniekiem sasāpējušos un aktuālos jautājumus, taču šoreiz vēlējāmies fokusēt uzmanību arī uz piekrastes teritorijas attīstību un to, kā tajā iesaistīt pašus zivsaimniekus – zvejniekus un zivju pastrādātājus. Zivsaimniecības nozare piekrastē, protams, ir noteicošā, un tā padara šo teritoriju īpašu salīdzinājumā ar citām vietām Latvijā, taču tas nav vienīgais, par ko ir jārūpējas. Ir jādomā arī par teritorijas attīstību, lai tajā patīkami būtu dzīvot pašiem un lai arī pilsētnieki būtu ieinteresēti apmeklēt piekrastes teritoriju,» sacīja E. Linde.
Zivsaimniecības tēmai veltītas konferences notiek regulāri, bet nu jau otro gadu tās uzticēts organizēt Zivsaimniecības sadarbības tīklam. Konferencē piedalījās Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Lauku attīstības dienesta (LAD), Rīgas plānošanas reģiona, zvejnieku organizāciju un pašvaldību pārstāvji, kā arī citi interesenti. Organizatori gan būtu vēlējušies, lai konferencē vairāk piedalītos zvejnieki un aktīvāk paustu savas domas. «Tas zināmā mērā ir izaicinājums, iesaistīt domāšanā par teritorijas attīstību arī pašus zivsaimniekus. Diemžēl šobrīd viņu domas vairāk ir aizņemtas ar dzīves ikdienu un savām problēmām. Viņiem nav spēka padomāt nedaudz plašāk par to, kas notiks ar paša ciemu nākotnē,» bilda LLKC direktors. Pēc viņa teiktā, situācija vairākos piejūras ciemos pēc vairākiem gadiem varētu būt bēdīga, jo jau šobrīd ir atsevišķi ciemi, kuros dzīvo vien pāris sirmgalvju. Tas, ka lauksaimnieki noveco, ir problēma ne tikai Latvijā, ar to jārēķinās arī citās ES valstīs. Taču zvejniecībā šī tendence ir vēl izteiktāka.
Tāpēc E. Linde priecājas par katru pozitīvo piemēru, kas var iedrošināt arī citus zivsaimniekus, un šajā konferencē izskanēja ne mazums pozitīvas pieredzes, kurā dalījās dalībnieki. Dundagas, Pāvilostas un Salacgrīvas pašvaldību vadītāji stāstīja, ko paveikuši teritorijas sakārtošanā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un sakārtotu infrastruktūru. Kurzemes Zvejnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Markuševskis gan atzina, ka viņš jau daudzu gadu garumā mēģinājis organizēt piekrastes zvejniekus dažādām aktivitātēm, kooperācijai, diemžēl saņēmis mazu atsaucību. Tomēr beidzot I. Markuševska sapnis ir piepildījies – Kurzemes zvejnieki ir apvienojuši spēkus un izveidojuši mencu fileju ražotni. Šis projekts realizēts, pateicoties EZF un LAD atbalstam.
E. Linde stāstīja, ka konferences laikā izskanējusi ideja, kā piekrastē paplašināt uzņēmējdarbību, proti, nodarboties ar zvejas tūrismu. Šāda pieredze jau ir citās ES valstīs. Itālijā zvejas tūrisms jau ir ieguvis lielu popularitāti, ar mazliet sarežģītākiem nosacījumiem tiek attīstīts Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Francijā un citviet. Tas būtu papildu ienākums arī Latvijas zvejniekiem, taču šobrīd jāievēro virkne papildu drošības prasību.
LLKC direktors rosināja, lai konferences laikā sāktās diskusijas tiktu turpinātas, lai kopīgiem spēkiem rastu risinājumus piekrastes attīstībā kopumā un katrā konkrētā situācijā, arī cits citam palīdzot ar labu pieredzi un padomu.