Latvijas zivsaimniecības nozare jau uzrotījusi piedurknes un metusies ikgadējā cīņā ar Eiropas Komisiju (EK) par nākamā gada nozvejas kvotām. Šobrīd svarīgākais ir pierādīt eirobirokrātiem, ka brētliņu dabiskie ienaidnieki līdztekus zvejniekiem ir arī mencas.
Pirms četriem gadiem EK pavēlēja ierobežot mencu nozveju, tāpēc šī suga savairojās un apēda daudz brētliņu. Tagad, protams, brētliņu populācija šāda politiska lēmuma dēļ ir gājusi mazumā un EK briest jauni lēmumi, kas kaitēs Latvijas tautsaimniecībai. Tā vietā, lai noņemtu mencu zvejas ierobežojumus, tiek rosināts būtiski samazināt kvotu brētliņām un reņģēm, kas Latvijas zvejniekiem ir svarīgākās sugas.
Nozares pārstāvji tradicionāli galvenos pārmetumus velta zinātniekiem, tostarp arī pašmāju zivju pētniekiem, kas nodarbojoties ar demagoģiju ikgadēju grantu izspiešanai. Taču šoreiz ir citādi – arī mūsu zinātnieki piekrīt, ka mencu zvejas ierobežojumi atceļami, taču Eiropas smagnējais birokrātijas aparāts buksē.
Valsts zinātniskās institūcijas BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Georgs Korņilovs skaidro: «Mēs tikai veicam krājumu mērījumus. Bet mehānisms, kā tālāk aprēķina kvotas, ir vairāk politika, nevis zinātne.» Mencu krājumi esot izcilā stāvoklī, brētliņu un reņģu – labā, bet ar lejupslīdošu tendenci. Operatīvs risinājums, kas būtu pieņemams gan zivīm, gan zvejniekiem, gan vides aizstāvjiem, būtu lielāki mencu limiti. Bet problēma apstāklī, ka, pirms četriem gadiem izsludinot mencu glābšanas plānu, Eiropas Parlaments ir padarījis gandrīz neiespējamu atteikšanos no tā. Ar īpašu regulu noteikts, ka mencu zvejas limitu pieaugums nedrīkst pārsniegt 15%. Tas ir neproporcionāli maz, ja salīdzina ar piedāvāto brētliņu zvejas samazinājumu, kas neformālās sarunās sasniedz pat 30%. Lai regulā izdarītu grozījumus, nepieciešami divi gadi. Ņemot vērā, ka ES Jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki ir noskaņota uz radikālu vides rūpi, ignorējot zvejas nozares intereses, priekšlikumi par mencu limita atbrīvošanu pa birokrātijas koridoriem virzoties ļoti lēni. Toties piekrišana ir brētliņu kvotu un attiecīgi latviešu zvejnieku ienākumu samazināšanas plānam. Turklāt, kā stāsta Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš, EK noskaņota uz ļoti radikālu samazinājumu, bet «mums tas nav pieņemami. Pašlaik vispār netiek ņemts vērā fakts, ka mencas ir ļoti labā stāvoklī». Pērnruden pat esot pieņemta deklarācija, ka komisija sāks mencu limitus iesaldējušās regulas pārskatīšanu – tātad politiski valstis tam ir piekritušas. EK piekritusi Latvijas ierosinājumam izpētīt mencu un brētliņu starpsugu ietekmi Baltijas jūrā.
Iespējams, pēc tam Eiropa varētu sākt zvejas plānošanu ilgākā laika periodā, jo pašlaik zvejnieki un zivrūpnieki katru rudeni saņem arvien jaunus un iepriekš neplānotus sitienus viņu biznesam.