Līdztekus Eiropas Komisijai, kas, ierobežojot nozvejas kvotas, ievērojami sarežģī Latvijas zvejnieku dzīvi, problēmas rada arvien vairāk novecojusī flote. Gandrīz visi kuģi ir ražoti bijušajā Padomju Savienībā, fiziski un morāli novecojuši, tāpēc izšķiroši svarīga nozares saglabāšanai ir flotes atjaunošana.
Latvijas Zivsaimnieku asociācijas dati liecina, ka vidējais flotes vecums ir 26 gadi. Jaunāki par desmit gadiem ir vien trīs kuģi. Kopumā kuģu reģistrā ierakstīti 90 zvejas kuģi, un 51% no tiem ir MRTK Baltika. Līdz Beverīnas un Unoras nogrimšanai tos uzskatīja par nenogremdējamiem. Taču stabilitāte laikam ir vienīgā šo kuģu labā īpašība. Neko citu pozitīvu par vecajām tupelēm zvejnieki pateikt nevar. Arī pārējo tipu padomju ražojuma vecīšiem (MSTB, SČS, TB) motori vārgi, darba apstākļi briesmīgi, korpusi lāpīti un pārlāpīti neskaitāmas reizes. Tiem patiešām jau sen būtu laiks izkust lūžņos, ja vien atrastos, ko likt vietā.
Mehāniķis Artūrs Rūmnieks pats gājis jūrā, ilgus gadus krāmējies ar kuģu dzinējiem, tagad kuģu remontdarbnīcā restaurē jūras ūdens saēstos korpusus. Lielākā Baltikas nelaime ir jaudas trūkums: «300 zirgspēju motoriņš nevar attīstīt tādu jaudu, lai normāli zivis ķertu. Tam nepietiek spēka pret jūru trali pavilkt – nevar jau visu laiku pa vējam zvejot. Nav spēka apgriezties.» Izeja nav arī veco kuģu motoru nomaiņa ar automašīnu dzinējiem. Pie tādām slodzēm tiem ir milzīga apetīte, un dzinēji arī ātri iziet no ierindas. Teorētiski Eiropas Komisija atļauj kuģu modernizāciju, un ir pieejami līdzekļi, taču... nosacījumi ir tādi, lai zvejnieki šo naudu neizmantotu. Atbalstu 20% apmērā jaunam dzinējam var saņemt tad, ja kuģa jauda tiek samazināta par 30%.
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apstiprina, ka Eiropas fondi nepieļauj finansējuma piešķiršanu kuģu iegādei vai būvniecībai. Taču vismaz modernizācijas naudai nākamajā periodā jākļūst pieejamai ar saprātīgākiem nosacījumiem.
Bet pagaidām zvejnieki kaut kā paši cīnās. Flotē seši kuģi bija nopirkti no rietumvalstīm – lietoti. Šomēnes tiem piebiedrojās vēl trīs. Reģistrēti arī pāris pašbūvēti kuģi, bet tos pagaidām grūti saukt par veiksmes stāstiem. Ventspilnieku būvētais Arturs šobrīd ielikts Dānijas katalogos uz pārdošanu. Latvijas Zivsaimniecības asociācijas prezidents Inārijs Voits spriež, ka tas drīzāk ir biedinājums pārējiem zvejniekiem – nemēģināt pasākt ko līdzīgu. Pēc tam, kad kuģa būvē īpašnieks ieguldīja visu savu peļņu, kompensāciju par cita kuģa sagriešanu un vēl viena izņemšanu no aprites, kā arī paņēma bankas kredītu, noskaidrojās, ka atpelnīt ieguldījumus ir teju neiespējami, un tagad banka spiež zvejnieku pie sienas. Uzbūvēt jaunu zvejas kuģi maksā 1,5 līdz 2,5 miljonus, un tas mūsējiem nav pa kabatai.
Arī zvejnieku kompānijas Grifs īpašnieks Juris Pētersons piekrīt, ka flotes glābšanu varētu īstenot, pērkot lietotus rietumnieku kuģus. Taču te ir atkal cita problēma. Tādas Baltikas uzbūvi mehāniķi zina teju no galvas, un – ja nezina, paskatās brīvi pieejamos rasējumos. Turpretim rietumvalstīs ražotie kuģi jāremontē autorizētos servisos, to rezerves daļas uz vietas nav pieejamas, un, protams, tas ir ārkārtīgi dārgi. «Tad mēs nokļūsim pilnīgā viņu jūgā,» secina J. Pētersons. Situācija ir sarežģīta. Ja risinājums netiks rasts, pēc gadiem pieciem var izrādīties, ka jau tā apcirptās kvotas Latvijas zvejniekiem vairs nav, ar ko nozvejot.
Latvijas Zivrūpnieku asociācijas vadītājs Didzis Šmits uzskata, ka Latvijai tomēr vajadzētu pacīnīties par iespējām finansēt jaunu kuģu iegādi. Zemkopības ministrijas pārstāvis N. Riekstiņš sola, ka runāts par to tiks, taču reālas cerības uz izdošanos viņš nelolo. Vēl pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā tā nolēma, ka zvejotspējas celšana vairs nav pieļaujama. Tāpēc arī tiek finansēta kuģu griešana. Šobrīd rindā uz ministrijas piekrišanu šai procedūrai gaida vēl septiņi zvejas kuģi. N. Riekstiņš gan uzskata, ka griešanai vajadzētu mest mieru, jo arī kvotu cirpšanas politika agri vai vēlu tiks piebremzēta. Un tad – kaut arī aizvēsturiska, nožēlojama un salāpīta – flote vēl būs vajadzīga.