Saeimas deputāti Briselē runā par Latvijas zvejnieku interesēm

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Mārtiņš Roze (ZZS) un Saeimas Eiropas lietu komisijas sekretārs Andis Kāposts (ZZS), piedaloties zivsaimniecībai veltītā diskusijā Eiropas Parlamentā, iestājās par administratīvā sloga samazināšanu zvejniekiem, kā arī labvēlīgākiem flotes modernizēšanas atbalsta nosacījumiem, informēja Saeimas Preses dienests.

Abi Saeimas deputāti 1. un 2.jūnijā Briselē piedalījās Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komitejas rīkotajā diskusijā par Eiropas Savienības (ES) zivsaimniecības politikas nākotni.

Pārskatot ES kopējās zivsaimniecības politikas principus un izstrādājot jaunas normas nozares pārvaldībai, lielāka uzmanība jāpievērš administratīvā sloga samazināšanai, diskusijā uzsvēra Saeimas deputāti. Parlamentārieši arī rosināja piemērot labvēlīgākus modernizēšanas nosacījumus to valstu zvejas flotei, kuras jau veikušas kuģu skaita samazināšanu.

Kā īpaši atbalstāmu deputāti akcentēja reģionālā principa pastiprinātu izmantošanu ES tiesību aktu izstrādē. Ievērojot šo principu, diskusijās par zivsaimniecības politiku Baltijas jūras reģionā vai Vidusjūras reģionā piedalītos tikai tās dalībvalstis, kuru flotes zvejos attiecīgajās jūrās.

Saeimas deputāti diskusijas gaitā noraidīja iespēju, ka zvejnieki paši varētu nodot zvejas tiesības vai nozvejas kvotas citu valstu zvejniekiem. Nozvejas kvotu piešķiršanas iespējai arī turpmāk jābūt tikai dalībvalstu ziņā, uzsvēra parlamentārieši.

Runājot par zivju resursu ilgtspējību, deputāti atzina, ka zivju krājumu saglabāšana ir no viens zvejniecības nozares tālākas pastāvēšanas priekšnoteikumiem. Tomēr jebkurai ierobežojošai vai aizliedzošai darbībai būtu jāparedz kompensējoši pasākumi, kas nodrošinātu adekvātu ieņēmumu līmeni reģionos, kuros zvejniecība ir viens no galvenajiem ekonomikas sektoriem, pauda komisijas deputāti.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais