Uzņēmums "Biodegviela" ar ķīmiskām vielām jau otro reizi ir izraisījis zivju bojāeju Madonas novada Vesetas upē, informē Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.
Ja ugunsdzēsēju nodarījums Ičas upes zivju krājumiem tiktu traktēts kā parasts rūpnieciskās zvejas pārkāpums, dienestam nāktos atlīdzināt zaudējumus vismaz pārdesmit tūkstošu eiru vērtībā.
Lai izvērtētu ugunsdzēsēju iespējamos pārkāpumus saistībā ar piesārņojumu Ičas upē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) sākta dienesta pārbaude, aģentūrai LETA pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Saistībā ar zivju masveida bojā eju Balvu novadā, Ičas upē, policijā sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma XI nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi".
Ugunsdzēsēji mācību laikā pie Ičas upes tajā skalojuši putu balonus, Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" apgalvoja viens no mācību dalībniekiem, kurš vēlējās palikt anonīms.
Jaunākie Ičas upes piesārņojuma analīžu rezultāti netieši liecina par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) mācībās izmantotās vielas iespējamu nopietnu ietekmi uz upes ekosistēmu, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Aina Stašāne.
Zivju masveida bojāeju Ičas upē, visticamāk, ir izraisījusi kāda viela, kas ļoti ātri bioloģiski noārdās vai neuzkrājas zivs organismā, aģentūru LETA informēja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" direktora vietniece Olga Valciņa. Ekspertiem šo vielu atklāt tā arī nav izdevies.
Tā kā Valsts vides dienests (VVD) no zinātniskās laboratorijas "BIOR" saņēma informāciju, ka paņemtajos paraugos nav konstatēta ne toksisko metālu klātbūtne, ne arī pesticīdu klātbūtne, kas varētu būt iespējamais zivju bojāejas iemesls Ičas upē, nolemts paplašināt izpētes laukumu un piesaistīt Latvijas Hidroekoloģijas institūtu plašākai ietekmes uz ekosistēmu analīzei.
Saistībā ar zivju masveida bojāeju Ičas upē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina Ičas un Aiviekstes upes apkārtnes iedzīvotājus nelietot šo upju ūdeni dzīvnieku dzirdināšanai, inventāra mazgāšanai un citām saimnieciskajām darbībām.
Viena no versijām, kāpēc Ičas upē masveidā gājušas bojā zivis, ir to saindēšanās ar lauksaimniecībā izmantotu ķīmisku vielu - glifosātu, aģentūrai LETA pastāstīja zinātniskās laboratorijas "Bior" vadītājs Aivars Bērziņš.
Balvu novadā, Ičas upē, šīs nedēļas sākumā konstatēta masveida zivju bojāeja, ko, iespējams, izraisījis toksisks piesārņojums, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Valdībā tuvākajā laikā tiks izskatīts Zemkopības ministrijas virzītais projekts, kas paredz Baltijas jūrā izveidot pirmās akvakultūras ražošanas fermas, taču pret to veidošanu iebilst vides aizsargi, jo šādam projektam neesot veikts izvērtējums, šodien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Lai nodrošinātu lašu, taimiņu un foreļu nārsta aizsardzību, Valsts vides dienests (VVD), sākot ar oktobri, pastiprinājis zvejas un makšķerēšanas kontroli.
Sestdien, 28.septembrī, Rīgas jūras līcī un Kurzemē notiks zivju nārsta vietu sakopšanas talka, kuru var piedalīties ikviens interesents, informēja makšķernieku kluba "Salmo" valdes loceklis Juris Zandersons.
Daugavā pie Mangaļsalas izlaisti 1500 ar piekarzīmēm iezīmēti Baltijas storu mazuļi, lai eksperimentālā kārtā Latvijas ūdeņos atjaunotu to populāciju. Iedzīvotāji aicināti neķert stores un ziņot, ja sastapšanās tomēr notikusi.
Eiropas Parlaments (EP) trešdien pieņemtajā rezolūcijā pieprasa steidzami ieviest jaunus tiesību aktus, kas palīdzētu atjaunot Eiropas zušu krājumus, kuri, saskaņā ar zinātnieku aplēsēm, pēdējo 30 gadu laikā sarukuši vismaz par 95%, informē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā.
Realizējot zivju resursu pavairošanas un atražošanas projektu, vietējā pašvaldība sadarbībā ar zivju audzētavu SIA "Rūja" četros Krāslavas novada ezeros ielaidusi 13 000 līdaku mazuļu, aģentūru LETA informēja Krāslavas novada domē.
Kādam amerikāņu makšķerniekam pie Aļaskas krastiem izdevies noķert milzīgu jūras asari. Iespaidīgā zivs, kas bija garāka par metru, iespējams, ir 200 gadu veca – precīzāk to noteiks Džuno pilsētas jūras laboratorijā, uz kurieni nosūtīti no zivs ņemtie paraugi.