Austrālija pēdējā laikā jau vairākkārt pārsteigusi ar neparastiem atradumiem savos ūdeņos- nedēļas sākumā kāds makšķernieks Austrālijas dienvidu daļas ezerā noķēris plaudi ar divām mutēm, ziņo ārzemju mediji.
It kā saistībā ar pēdējos četros gados notikušo zivju barības cenu pieaugumu un elektrības sadārdzināšanos uzņēmums Latvenergo zivju atražošanas programmā no nākamā gada iemaksās jau vairāk nekā vienu miljonu eiro. Līdz šim zivīm pietika ar 864 tūkstošiem gadā. Turklāt tagad pie apvāršņa parādījies vēl viens finansiāli ietilpīgs projekts – zivju ceļš virs Rīgas HES. Šoruden sāksies tā priekšizpētes darbi.
Vismaz trīs finansējuma avoti katru gadu ļauj Latvijas ūdeņos izlaist miljoniem zivju kāpuru, mazuļu un smoltu, lai vairākums ietu bojā. Tas ir ļoti dārgs pasākums.
Nezin, vai pat visi liepājnieki zina, ka viņu pilsētā netālu no centra klusā rajonā atrodas Zirgu sala. Nav zināms, kāpēc tā nodēvēta par Zirgu salu, bet skaidrs ir viens – zirgi tur neganās. Daudzi liepājnieki tur iekārtojuši vasaras mītnes ar dārziņiem.
Uzņēmums "Biodegviela" ar ķīmiskām vielām jau otro reizi ir izraisījis zivju bojāeju Madonas novada Vesetas upē, informē Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.
Ja ugunsdzēsēju nodarījums Ičas upes zivju krājumiem tiktu traktēts kā parasts rūpnieciskās zvejas pārkāpums, dienestam nāktos atlīdzināt zaudējumus vismaz pārdesmit tūkstošu eiru vērtībā.
Lai izvērtētu ugunsdzēsēju iespējamos pārkāpumus saistībā ar piesārņojumu Ičas upē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) sākta dienesta pārbaude, aģentūrai LETA pastāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Saistībā ar zivju masveida bojā eju Balvu novadā, Ičas upē, policijā sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma XI nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi".
Ugunsdzēsēji mācību laikā pie Ičas upes tajā skalojuši putu balonus, Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" apgalvoja viens no mācību dalībniekiem, kurš vēlējās palikt anonīms.
Jaunākie Ičas upes piesārņojuma analīžu rezultāti netieši liecina par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) mācībās izmantotās vielas iespējamu nopietnu ietekmi uz upes ekosistēmu, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Aina Stašāne.
Zivju masveida bojāeju Ičas upē, visticamāk, ir izraisījusi kāda viela, kas ļoti ātri bioloģiski noārdās vai neuzkrājas zivs organismā, aģentūru LETA informēja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" direktora vietniece Olga Valciņa. Ekspertiem šo vielu atklāt tā arī nav izdevies.
Tā kā Valsts vides dienests (VVD) no zinātniskās laboratorijas "BIOR" saņēma informāciju, ka paņemtajos paraugos nav konstatēta ne toksisko metālu klātbūtne, ne arī pesticīdu klātbūtne, kas varētu būt iespējamais zivju bojāejas iemesls Ičas upē, nolemts paplašināt izpētes laukumu un piesaistīt Latvijas Hidroekoloģijas institūtu plašākai ietekmes uz ekosistēmu analīzei.
Saistībā ar zivju masveida bojāeju Ičas upē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina Ičas un Aiviekstes upes apkārtnes iedzīvotājus nelietot šo upju ūdeni dzīvnieku dzirdināšanai, inventāra mazgāšanai un citām saimnieciskajām darbībām.
Viena no versijām, kāpēc Ičas upē masveidā gājušas bojā zivis, ir to saindēšanās ar lauksaimniecībā izmantotu ķīmisku vielu - glifosātu, aģentūrai LETA pastāstīja zinātniskās laboratorijas "Bior" vadītājs Aivars Bērziņš.
Balvu novadā, Ičas upē, šīs nedēļas sākumā konstatēta masveida zivju bojāeja, ko, iespējams, izraisījis toksisks piesārņojums, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.