Ažiotāžai par bīstamo baktēriju listēriju klātbūtni zīmola "Latis" zivju produktos ir pielikts punkts, jo pārtikas drošības speciālisti ir secinājuši - produkti ir pilnīgi droši lietošanai pārtikā un atbilst Eiropas Savienības standartiem, paziņoja "Latis" produktu ražotāja uzņēmuma "Zilā Lagūna" valdes priekšsēdētājs Igors Širšons.
Astoņu gadu laikā Latvijas zivrūpnieki ir apņēmības pilni dubultot eksporta apjomu un sasniegt 300 miljonu latu kopējo apgrozījumu. Par to, ka šo ieceri, lai arī cik ambicioza tā izklausītos, iespējams realizēt, liecina tikko kā atklātā SIA Karavela jaunā zivju rūpnīca.
Ezeru pārvaldīšanai jābūt pašvaldību, nevis valsts pārziņā - tādu viedokli, tiekoties ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas priekšsēdētāju Dzintaru Kudumu (VL-TB/LNNK), pauduši Liepājas puses zvejnieki un makšķernieki.
Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Latvijai izdevies panākt nedaudz lielākas brētliņu un reņģu nozvejas kvotas 2013. gadam, nekā to vēlējās Eiropas Komisija (EK).
Nākamnedēļ, 22.oktobrī un 23.oktobrī, Briselē notiks Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kurā lems par nozvejas kvotām 2013.gadā Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
Otrdien plkst. 14.00 Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko kopā ar departamenta direktoru Anatoliju Aļeksejenko un Vides pārvaldes priekšnieku Askoldu Kļaviņu Juglas ezerā ielaidīs līdaku mazuļus, lai papildinātu zivju resursus.
28 gadus vecās amerikānietes Mollijas Palmeres izvilktais 3,5 metrus garais un 463 kilogramus smagais marlins tomēr netiks apstiprināts kā jauns pasaules rekords – pretēji Starptautiskās sporta makšķerēšanas asociācijas («IGFA») noteikumiem, makšķerniece to nepievārēja vienatnē, bet ar savas komandas palīdzību.
Vietējās zivis nebūt nav tik biežs ēdiens uz Latvijas iedzīvotāju galda, jo cena ir liela, bet izvēle – maza. Kāpēc tā? «Tas tāpēc, ka zivju audzēšana pie mums ir bērnu autiņos un konkurēt ar ārzemju daudz lētāko produkciju ir grūti,» atbild zivju audzētāji, gan uzsverot, ka nozare attīstās un pēc pāris gadiem produkcijas apjoms krietni palielināsies.
Piektdien, 1.jūnijā, Kurzemes reģiona Ventas un Engures upju baseinos ielaidīs 30 000 strauta foreļu mazuļu, bet 25 000 foreļu mazuļu Kurzemes upēs tika ielaisti jau maija beigās
Krietna saķeršanās notikusi starp zvejniekiem Buļļupē un makšķerniekiem, un šo strīdu iemesls ir Lielupes zivju resursi. Strīdā ierautas arī piecu Lielupei piegulošu novadu pašvaldības un Rīgas dome, ziņo LTV raidījums «De facto».
«Es neesmu bargā kundze, kas atbraukusi spīdzināt zvejniekus,» tā uz Neatkarīgās jautājumu par savu graujošo nepopularitāti zvejnieku vidū atbildēja Eiropas Savienības zivsaimniecības un jūrniecības lietu komisāre Marija Damanaki.
Valsts vides inspektoru skaits ir samazināts līdz minimumam, kas ļauj vaļu maluzvejnieku darbībām. Ar šādu situāciju nav mierā dabas draugi un makšķernieki – viņi kļūst par sabiedriskajiem vides inspektoriem un ir gatavi ūdeņus sargāt bez atlīdzības.
Pašlaik ir grūti prognozēt, kā šīs ziemas laika apstākļi būs ietekmējuši zivju pārziemošanu, taču pagaidām problēmām nevajadzētu būt, pastāstīja Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Augusts Ārens.
Kurzemes piekrasti teju ik pa pāris metriem apstājuši makšķernieki, butes ķeroties kā negudras. Taču ikgadējam rudens makšķerēšanas festivālam ir arī nepatīkamas blaknes – vīri pēc aizbraukšanas aiz sevis atstāj prāvus atkritumu kalnus, ar kuriem pašvaldības un atbildīgie vides dienesti nespēj cīnīties.
No 1.oktobra līdz 30. novembrim, lašu un taimiņu nārsta laikā, Valsts policija, ņemot vērā iepriekšējo gadu pozitīvo pieredzi, arī šogad aktīvi iesaistīsies dažādās koordinētās aktivitātēs, lai īstenotu lašveidīgo zivju resursu aizsardzības pasākumus.
Alauksta ezerā augusta sākumā gājuši bojā vairāki simti zušu, pašreiz tiek veiktas analīzes, lai noskaidrotu zivju bojāejas iemeslus, aģentūrai BNS pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vietnieks Nikolajs Liskins.
Latvijas mazajās upēs, grāvjos un citās seklās ūdenstilpēs sākušas slāpt zivis, aģentūrai BNS pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vietnieks Nikolajs Liskins.