Saistībā ar zivju bojā eju Ičas upē sākts kriminālprocess

Saistībā ar zivju masveida bojā eju Balvu novadā, Ičas upē, policijā sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma XI nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi".

Kā aģentūru LETA informēja Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas nodaļas inspektore Anastasija Laizāne, krimināllietā nozīmētas nepieciešamās ekspertīzes, policija turpina skaidrot notikušā iemeslus un apstākļus.

Jau ziņots, ka Balvu novadā, Ičas upē, oktobra vidū tika konstatēta masveida zivju bojāeja, ko, iespējams, izraisījis toksisks piesārņojums. Valsts vides dienests (VVD) bija saņēmis informāciju no vietējiem iedzīvotājiem, ka Ičas upē posmā no autoceļa Rēzekne-Gulbene līdz Vērdes upes ietekai gājušas bojā simtiem līdaku, asari, sapali un citas zivis.

Pārbaudēs vizuāli tika novērots, ka lielākais bojāgājušo zivju skaits ir Ičas upes posmā apmēram vienu kilometru uz augšu pret straumi un apmēram vienu kilometru lejup pa straumi no vietas, kur Ičas upē ietek gar Bērzpils purva austrumu, dienvidaustrumu un dienvidu malu esošais meliorācijas grāvis.

Piektdien, 1.novembrī, VVD ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Aina Stašāne informēja, ka jaunākie Ičas upes piesārņojuma analīžu rezultāti netieši liecina par VUGD mācībās izmantotās vielas iespējamu nopietnu ietekmi uz upes ekosistēmu.

Savukārt VUGD izplatīja paziņojumu, kurā noraidīja šādus pārmetumus par dienesta mācībās izmantotās vielas iespējamu nopietnu ietekmi uz Ičas upes ekosistēmu.

VUGD izplatītajā preses paziņojumā teikts, ka septembrī VUGD Balvu daļa organizēja mācības, kurās tika imitēta degvielas noplūde ceļu satiksmes negadījuma rezultātā. Glābšanas darbos tika veikta noplūdušās vielas pārklāšana ar ugunsdzēsības putām.

VUGD Balvu daļas mācības norisinājās 26.septembrī, savukārt pirmās bojā gājušās zivis Ičas upē tika konstatētas tikai pēc apmēram trīs nedēļām. Mācībās izmantotās putas netika laistas ūdenī, bet ar tām ugunsdzēsēji noklāja zemi vairāku metru attālumā no upes, kur tika imitēta degvielas noplūde ceļu satiksmes negadījuma rezultātā.

Ražotāja sniegtajā aprakstā norādīts, ka šī viela ļoti viegli biodegradējas. Līdz ar to, ņemot vērā ilgo laika posmu starp mācībām un konstatēto piesārņojumu, mācību norises vietā ķīmisko vielu klātbūtne strauji samazinājās. Turklāt saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Alūksnes novērojumu stacijas sniegto informāciju laikā no 26.septembra līdz 21.oktobrim šajā reģionā lija un kopējais nokrišņu daudzums bija 21,6 milimetri, līdz ar to ķīmiskās vielas tika vēl vairāk atšķaidītas ar ūdeni un to procentuālais daudzums vēl vairāk samazināts.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais