Daugavā nārsto raudas un asari

Pirms mēneša a/s Latvenergo darbinieki kopā ar biedrības Mēs zivīm speciālistiem izgatavoja vairāk nekā 400 zivju nārsta mākslīgās ligzdas un ievietoja Daugavā. Viņu pūles nav bijušas veltas – raudas un asari tās atzinuši par piemērotām ikru nēršanai © Publicitātes foto

Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles ievietotajās mākslīgajās zivju nārsta ligzdās jau nārsto raudas un asari. Šajās dienās Daugavā pie Mangaļsalas notiek arī lašu un taimiņu mazuļu ielaišana upē.

Biedrības Mēs zivīm pārstāvji Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles ievietotās mākslīgās zivju nārsta ligzdas uzrauga un apseko katru dienu. Biedrības Mēs zivīm vadītājs Ivars Dubra stāsta, ka zivju nārsta laiku ir grūti precīzi paredzēt, jo tās ir jutīgas pret dažādiem dabas apstākļiem: strauju temperatūras pazemināšanos, pērkonu un lietu, tāpēc nārstošana mēdz aizkavēties. Kopš ievietošanas brīža apmēram vienas nedēļas laikā nārstojošās zivis ienāk mākslīgajās ligzdās – nērš ikrus, kas pieķeras pie zariem un, atrodoties ūdenī, veiksmīgi attīstās par zivju mazuļiem, bet pēc divām nedēļām jau dodas uz upes baseinu. Mākslīgās ligzdas šajā laika periodā regulāri tiek apsekotas un kontrolētas, nepieciešamības gadījumā arī pārvietotas un izskalotas no upes sanesumiem.

A/s Latvenergo ar biedrību Mēs zivīm sadarbojas jau piekto gadu. Neatkarīgā jau rakstīja, ka aprīļa sākumā koncerna darbinieki kopā ar biedrības speciālistiem Lielvārdes novadā sagatavoja vairāk nekā 400 zivju nārsta mākslīgās ligzdas. Tās tika ievietotas Daugavā Rīgas un Ķeguma HES ūdenskrātuvēs.

Latvenergo zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros šonedēļ Daugavā pie Mangaļsalas notiek lašu un taimiņu mazuļu ielaišana. Šogad plānots ielaist 600 tūkstošus viengadīgu lašu un taimiņu mazuļu, kas izaudzēti z/i BIOR Tomes un Doles zivaudzētavās. Zivju izlaišana turpināsies arī turpmākos mēnešus, jo katru gadu Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā tiek ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. 2015. gada pavasarī un vasaras sākumā tiks izlaisti līdaku un nēģu kāpuri, jūnijā sīgas, jūlijā vienas vasaras laši, augustā un septembrī zandarti un vimbas.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais