Nezin, vai pat visi liepājnieki zina, ka viņu pilsētā netālu no centra klusā rajonā atrodas Zirgu sala. Nav zināms, kāpēc tā nodēvēta par Zirgu salu, bet skaidrs ir viens – zirgi tur neganās. Daudzi liepājnieki tur iekārtojuši vasaras mītnes ar dārziņiem.
Arī bijušais metalurgs Imants Vitlibs tur mīt un nodarbojas ar mājražošanu – zivju kūpināšanu. «Man ir dzīvoklis Zaļajā birzē, bet te ir brīva daba un man te patīk visvairāk,» atzīst Imants.
«Es esmu dzimis Sibīrijā, Džezkazganas pilsētā, jo manus vecākus izsūtīja. Kad atbrīvoja, vecāku dzimtajās vietās – Jēkabpilī un Rīgā – nedrīkstēja atgriezties. Bija jābrauc uz citām vietām, un viņi izvēlējās Liepāju. Tāpēc es varu sevi saukt par pilntiesīgu liepājnieku,» stāsta sirmais vīrs. Zaļajā birzē ģimene mitusi barakās, varbūt tās vēl kāds atceras. Imants bērnu dienu vasaras pavadījis pie vecāsmātes Jēkabpilī. «Mamma strādāja divos darbos un tāpēc mani sūtīja uz laukiem. Uz āķīšiem mazos dambīšos ķēru zivis. Mamma un tētis arī kūpināja gaļu un zivis. Iznāk, ka es tagad turpinu viņu darbu,» atmiņās kavējas Imants.
Variē ar produkciju
Zivis ir gan Imanta darbs, gan hobijs. Tās viņš realizē tirdziņā Lauku sēta pilsētā, kur divreiz nedēļā saimnieki no laukiem pārdod izstrādājumus un audzējumus. Piecu gadu jubileja tirdziņam jau nosvinēta, rit sestais gads. «Pats ķeru zivis, pieved arī Rīgas firma Salas zivis. Sākumā zivju ķeršana bija mans hobijs, jo es strādāju Liepājas metalurgā. Kūpināšana man sanākot ļoti laba, tāpēc nodomāju kaut ko nopietnāk darīt,» stāsta Imants. Metalurgu slēdza, un uzsāku tirdzniecību Lauku sētā. Metalurgā nostrādāju 16 gadu, bet tagad turpinu ar zivju kūpināšanu. Bagāts ar zivju tirdzniecību nepalikšu, bet iztikt var.»
Imants visvairāk kūpina lasi – no šīs izcilās zivs gatavo šašliku – ver lasi uz iesmiņa un klāt citronu un papriku. Gatavo laša rozītes ar citronu, gatavo skumbrijas ar ķiplokiem un dillēm, gatavo mazsālītas siļķes. «Visu laiku meklēju kaut ko jaunu, kaut ko domāju, lieku atšķirīgas mērces šašlikiem. Lasu pavārgrāmatas un meklēju informāciju internetā. Nevar apstāties, jāiet uz priekšu! Tikko esmu sācis gatavot vilku zivi, krieviski tā saucas zubatka. Tā ir ļoti garšīga,» slavē Imants.
Kūpināšanai vajadzīga pareiza – sausa alkšņa – malka. «Man ir tāda kūpinātava, kādas nevienam nav. Laukakmeņi, uzsilst un uztur vienādu temperatūru. Tad es uzturu siltumu un dūmus. Alkšņa malka dod to interesanto garšu, rūgtumu un arī krāsu,» par kūpināšanas knifiem saka Imants.
«Gatavoju glazūru lašiem: divas ēdamkarotes medus, divas ēdamkarotes citrona sulas, divas ēdamkarotes sojas mērces. To sajauc kopā un ar otiņu uzsmērē. Sanāk ļoti garšīgi. Tas ir jauninājums, un es to ieviesu nesen. No padomiem mācos. Pazinu tādu vīru Andreju Brundzulu, kurš dzīvoja Pērkonē, – mēs savulaik abi Kursā strādājām. Tad es pie viņa bieži braucu un skatījos, kā viņš kūpina. Tur arī kaut ko jaunu iemācījos. Visu laiku ir vajadzīgs kaut kas jauns,» atzīst Imants.
Jādara ar mīlestību
«Mīlestību pret darbu arī vajag. Bez mīlestības nekas nenotiek. Ja mudīgi, mudīgi, tad tas iznāk tikai peļņas avots. Kūpina daudzi un neskatās, kas sanāk,» ir pārliecinājies bijušais metalurgs un turpina«karsti kūpinātus lašus maz taisa, jo nav izdevīgi – 15–20% zūd svars. Bet es cenšos atrast lētāko lasi, lai varu visu izlīdzināt. Kūpināšana tiem iet ātri, bet sagatavošana ilgi. Tas ir roku darbs, tāpēc pārsvarā ir auksti kūpinātie laši – tie ir dārgi un jākūpina trīs četras dienas. Skumbrijai kūpināšanai vajag 25–28 grādus, lai tā saglabātu mitrumu un svaru.» Parasti Imants darbojas viens, bet, kad mazmeitām ir laiks, viņas palīdz. «Grūti nav, jo man jau nav liels apjoms. Es regulēju savu darba laiku un esmu pats sev saimnieks.»
Zivju kūpināšanā Imants izmanto jūras sāli uz pusi ar vārāmo sāli. Arī cukurs vajadzīgs. Kā garšvielas saimnieks lieto ķiplokus, dilles – viss izaugot paša dārzā. Pašam visvairāk garšo nēģi. Gaidīšot rudeni, kad tie paradīsies. «Zivis var sagatavot želejā un visādos veidos. Piemēram, mencas marinādē. Es pie marinādes pielieku dilles, un ir specifiska garša. Zivju šašlikus gatavoju no laša. No Rīgas man ved jau sagatavotus gabaliņus, tad uzveru uz iesmiņa, protams, apsālu un veru klāt citronu un papriku. Visdarbietilpīgāk ir gatavot reņģi. Reņģe ir jāsaver uz iesma un vismaz divas trīs stundas jānožāvē. Ja nenožāvēs, tad uzreiz visas sakritīs iekšā un nekas nesanāks. Viņas ir jāapžāvē diezgan spēcīgi. Un tikai tad jākūpina diezgan ilgi. Nevajag nemaz siltumu, bet vajag, lai žūst. Kad nokūpinātas zeltaini brūnas, tikai tad ber virsū sāli.
Padomi kūpinātājiem
«Zirgu salā man paiet laiks, pamakšķerēju, pazvejoju kaut ko no jūras. Makšķerēju pats reņģes, mencas – visas vietējās zivis. Bet nevaru dabūt licenci, jo esmu mājražotājs. Kad taisīju kūpinātavu, biju aizbraucis pieredzes apmaiņā. Mana kūpinātava uztur 75 grādus siltuma un svārstās ļoti maz. Pielieku roku pie akmeņiem un zinu, kādu siltumu vajag. Aukstai kūpināšanai no sākuma izkurina krāsni, tad atdzesē, un tad zivis izsilst. Nedrīkst būt mitrums. Temperatūra ir apmēram 25–28 grādi. Nedrīkst būt vairāk, jo tad zivis izvārās.»
Jaunas receptes Imants pats nepārtraukti izdomā. «Bet viss atkarīgs no tā, vai būs jaunas zivis. Tagad domāju, ka vajadzētu uz viesībām gatavot zivju plates.».