Pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā valda diskusijas par to, ka līdzās vīriešiem arī sievietes būtu jāiesauc Valsts aizsardzības dienestā obligātā kārtā. Ņemot vērā šīs tēmas aktualitāti, Uģis Kuģis šovā “Ģimene burkā” to pārrunā arī savā draugu lokā.
Šobrīd dažādās interneta vietnēs cilvēki ir nonākuši neziņā par to, kā rīkoties kara gadījumā ar mājdzīvniekiem. Kur viņus atstāt? Ņemt līdzi vai nodot kādām nevalstiskām organizācijām, kas parūpēsies par tavu mīluli? Šobrīd nav nevienas skaidras rīcības, vēsta “360TV ZIŅneši”.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Krievijas bruņotie spēki ir iznīcinājuši daudzus jo daudzus Ukrainas mākslas darbus, muzejus, bibliotēkas. Rodas jautājums, par kuru pat domāt negribas, bet ir jādomā: kas notiks ar mūsu valsts kultūras mantojumu, ja tomēr pienāks tā saucamā “X” stunda? Vairāk stāsta “360TV ZIŅneši”.
“Man ir jautājums par cilvēkiem ar invaliditāti, ar smagiem kustību traucējumiem, vai jūs esat paši par sevi, vai arī ir kāds algoritms, kā šos cilvēkus nogādāt drošībā”, vaicā TV24 raidījuma "Preses klubs" vadītājs Toms Liepājnieks invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājam Ivaram Balodim.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē gan deputāti, gan Valsts kontroles (VK) vadība kritiski novērtēja valsts neizdarību civilās aizsardzības jomā, reizē gan norādot arī uz atsevišķām pozitīvām lietām.
“Tas ir iespējams (pārņemt visu operatoru abonentus), bet tas nenozīmē, ka ir iespējams visiem nodrošināt tādu sakaru kvalitāti, kāda tā ir šodien”, TV24 raidījumā "Nedēļa PostScriptum" atklāj LMT prezidents, ekonomikas doktors, LIAK un LDDK viceprezidents Juris Binde.
Pašvaldībām trūkst naudas, lai būvētu bunkurus, gatavojoties iespējamai "X" stundai, lai pasargātu savus iedzīvotājus. Vietvarās tiek apzināti pagrabi, kuros varētu patverties ārkārtas situācijās. Padomju laikos celtie bunkuri ir zināmi, bet tie ir novecojuši, turklāt arī agresorvalsts par tiem zinātu, tāpēc tos izmantot nevar, vēsta lsm.lv.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks radījis jaunu priekšvēlēšanu žanru – atklāta vēstule kā atbilde uz atklātu vēstuli. Precīzāk – ministrs publicējis atbildi uz Jaunā Rīgas teātra režisora Alvja Hermaņa Latvijas iedzīvotāju vārdā uzdoto jautājumu – vai iedzīvotāju informēšana par rīcību X stundā ir kara noslēpums.
Lai gan nepieciešamo lietu saraksts, lai krīzes situācijā ārpus mājas varētu iztikt 72 stundas, ir ļoti garš, patiesībā to visu var ievietot vienā mugursomā. Svarīgi ievērot principu – mazāk svarīgās lietas apakšā un tās, kas jāizmanto biežāk – augšpusē, Latvijas Televīzijai skaidroja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs.
Aizsardzības ministra Arta Pabrika kungs! Lūdzam jūs palielīties savam biedram partijā un valdībā Jurim Pūcem, ka ļoti daudzus Neatkarīgās lasītājus piesaistījusi jūsu 3. februāra intervija zem virsraksta X stunda var pienākt, nevajag dzīvot ilūzijās.
3. februārī Neatkarīgajā tika publicēta intervija ar aizsardzības ministru Arti Pabriku. Ministrs izteicās par rīcību iespējamās X stundas gadījumā. X stunda ir termins, ar kuru Latvijā tiek diplomātiskā formā nomaskēts iespējamais Latvijas un Krievijas militārais konflikts.
Valsts apdraudējuma gadījumā visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) aprēķini, kas veikti saistībā ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu.
Aizsardzības ministrijas virzītās izmaiņas Nacionālās drošības likumā nonākušas Saeimā un apaug gan ar lietderīgām idejām, piemēram, liegumu apgūt militāro stratēģiju privātās apmācībās, gan gluži dīvainiem priekšlikumiem, kas kara vai okupācijas gadījumā Latvijas iedzīvotājiem uzliktu par pienākumu «iespēju robežās aizsargāt savu un savu tuvinieku dzīvību», bet ne valsti.
Militāro mācību Guardian Response ietvaros Rīgas Austrumu slimnīcai bija jāuzņem 38 smagi cietušie ar dažādiem ievainojumiem, tai skaitā sprādzienā norautām ekstremitātēm, smagiem apdegumiem, galvas traumām un šautām brūcēm.
Kamēr atbildīgās institūcijas prāto, kā izdzīvošanas bukletiņā pēc iespējas saudzīgāk ar iedzīvotājiem runāt par teorētiski iespējamu karu, normatīvajos aktos veiktas visas nepieciešamās izmaiņas, lai ikviens Latvijas pilsonis varētu būt noderīgs savai valstij nestundā. Grib viņš to vai negrib.