Pašvaldībām trūkst naudas, lai būvētu bunkurus, gatavojoties iespējamai "X" stundai, lai pasargātu savus iedzīvotājus. Vietvarās tiek apzināti pagrabi, kuros varētu patverties ārkārtas situācijās. Padomju laikos celtie bunkuri ir zināmi, bet tie ir novecojuši, turklāt arī agresorvalsts par tiem zinātu, tāpēc tos izmantot nevar, vēsta lsm.lv.
Bauskas novadā ir 43 000 iedzīvotāju. Pēdējos divos gados tiek rīkotas daudzas mācības, taču konkrēta plāna, kurās patvertnēs izvietot cilvēkus, nav. Novadā arī skaidrs, ka naudas bunkuru būvēšanai nav. Tiek apsekoti daudzdzīvokļu māju pagrabi, lai saprastu, kādā stāvoklī tie ir. Pašvaldība sazinājusies arī ar kaimiņos esošajiem lietuviešiem, lai apzinātos dažādus evakuēšanās ceļus.
Arī Dobeles novadā bunkuri plānoti nav, jo tas ir ilglaicīgs un dārgs process, bet sākts darbs pie potenciālās patvertņu vietu apzināšanas. Dobelē norādīja uz lielāku atbildīgo valsts iestāžu iesaisti, jo pašvaldības dzīvo neziņā, kur un kā vajag ierīkot patvertnes.
Apzināt pagrabtelpas sākusi arī Jelgava, kas arī neplāno būvēt dārgus bunkurus.
Arī Rīgā izskanējušas domas par pagrabu pārveidošanu kā drošām bumbu patvertnēm.
